Pētījumu biroja Norstat[1] dati par 2025. gada jūliju–septembri liecina: 7% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēnesī lielā vai ļoti lielā mērā ir atlikuši vai atteikušies no ikdienas patēriņa preču iegādes — piemēram, pārtikas un sadzīves precēm. Vēl 15% dažreiz bija spiesti to darīt. Kopā tas ir katrs piektais iedzīvotājs! Tā kā “Black Friday” jau tuvojas, eksperti prognozē ļoti augstu pieprasījumu — cilvēki cenšas taupīt un gaida atlaides.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma ESTO dati par Baltijas valstīm demonstrē, ka šogad sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc modes un dzīvesstila precēm. Pēdējos trīs gados Latvijā un Lietuvā strauji pieaug pirkumu īpatsvars kategorijā “mode un dzīvesstils”, un klienti arvien biežāk izvēlas maksāt pa daļām.
“To apstiprina arī Norstat pētījums: pagājušajā mēnesī 32 % iedzīvotāju pilnībā vai daļēji atteikušies no tādu preču kā apģērbs, apavi, personīgās higiēnas preces un mājas aksesuāri iegādes, un tikpat daudzi atzinuši, ka arī nākotnē, visticamāk, nāksies atteikties no šādiem pirkumiem. Citiem vārdiem — cilvēki gaida “Melnās piektdienas” atlaides, lai nopirktu to, ko iepriekš nevarēja atļauties,” norāda Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.
Tradicionāli lielākais pieprasījums “Melnajā piektdienā” ir pēc elektronikas, mēbelēm un sadzīves tehnikas.
“Arī ikdienā no šādiem pirkumiem bieži nākas atteikties vai tos atlikt. Saskaņā ar Norstat datiem 43 % Latvijas iedzīvotāju pagājušajā mēnesī atteikušies no elektropreču vai mēbeļu iegādes, un 40 % atzinuši, ka arī nākamajā mēnesī no šiem pirkumiem, visticamāk, nāksies atturēties.”
Baltijas iedzīvotāji rīkojas saprātīgi — iepērkas atlaižu periodā un izmanto nomaksas iespējas, lai iegādātos visu nepieciešamo. Šobrīd vidējā pirkuma summa ar “Pay Later” (maksā vēlāk) 30 dienu atlikto maksājumu ir 60 eiro, ar trīs mēnešu nomaksu — 120 eiro, bet ar ilgtermiņa nomaksu (6–60 mēneši) — ap 300 eiro. Lietuvas iedzīvotāji biežāk izmanto nomaksu dārgākiem pirkumiem (virs 400 eiro) nekā pārējās Baltijas valstīs.
Vidējais pircēja profils Baltijā ir līdzīgs: sieviete vecumā no 25 līdz 39 gadiem ar vidējiem ienākumiem. Parasti domājam, ka iepirkšanās notiek vakarā, taču “Melnās piektdienas” īpatnība ir tā, ka visi steidzas iegādāties labākās preces par zemāko cenu, kamēr tās pieejamas, tāpēc aktivitātes pīķis novērojams pusdienlaikā. Ir novērots, ka 65 % pirkumu tiek veikti no mobilajām ierīcēm,” komentē ESTO pārstāvis, piebilstot, ka pateicoties nomaksas iespējām, līdz 35 % pirkumu grozu tiek “izglābti” — bez šīs opcijas šie pirkumi vienkārši nenotiktu.
Klīniskās psiholoģes Jevgēnijas Jansones padomi: kā neiztērēt vairāk, nekā plānots
- Apzinātība — pirmais aizsardzības solis pret impulsīviem pirkumiem. Pirms pirkuma pajautājiet sev: “Kādas emocijas es pērku?” Bieži izvēlamies nevis lietu, bet sajūtu — pārliecību, prieku, piederību.
- Pārrēķiniet cenu dzīves stundās. Padomājiet, cik stundas jāstrādā, lai nopelnītu šo summu. Vai prece tiešām ir tās vērtas?
- Uzmanieties ar “latte efektu”. Pat nelieli izdevumi (piemēram, kafija par 2,90 € dienā) 10 gadu laikā veido aptuveni 10 000 eiro. Arī spontāni pirkumi izpārdošanās var kļūt “dārgi” ilgtermiņā.
- Paņēmieni impulsu kontrolei. Uz brīdi apstājieties, ieelpojiet, atpūtieties, uzvāriet tēju. Izmantojiet “dažu stundu likumu” — atliekiet pirkumu un pārdomājiet to. Dzēsiet saglabātos kartes datus — papildu darbība palīdz izvairīties no impulsivitātes.
- Nepakļaujieties mārketinga trikiem. Uzraksti “atlikuši tikai 2 produkti” bieži ir pārdošanas paņēmiens, nevis patiesība. Pirms nospiežat “pirkt”, pajautājiet sev, vai šī lieta tiešām nepieciešama.
- Līdzsvarojiet vēlmes un mērķus. Iedomājieties svarus: vienā pusē — pirkums, otrā — jūsu ilgtermiņa mērķi: finansiālā stabilitāte, atpūta, veselība. Kas nosver vairāk?
Pāreja uz pirkumiem ikdienas kategorijās un arvien biežāka nomaksas izmantošana atspoguļo jauno finansiālo realitāti — cilvēki meklē līdzsvaru starp vēlmēm un iespējām. Nomaksa padara iepirkšanos ērtāku, taču prasa apzinātību un finanšu disciplīnu. Galvenais ekspertu padoms: iepērcieties ar prātu, nevis ar emocijām.
[1] Aptauju veica Norstat Latvia uz Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvas izlases vecumā no 18 gadiem un vecāki (ņemot vērā dzimumu, vecumu un reģionu).
