Sākot ar šī gada 9. oktobri visiem Latvijas iedzīvotājiem ar datoru vai viedtālruni un interneta pieslēgumu ir iespēja aplūkot jebkura nacionālā muzeja krājumā esošos priekšmetus ērtākā un modernākā platformā nekā iepriekš. Atjaunotā kultūras informācijas meklēšanas platforma nodrošina tekstuālo, izvērsto un, iepriekš platformā neiekļauto, attēlu meklēšanas funkcijas, kā arī šāda apjoma datubāzei vēl neredzētu mākslīgā intelekta risinājumu – sarunas funkciju.
Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK) ir līdz šim vērienīgākais publiskais portāls kultūras sektorā ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādātājs “Baltic Software Factory” pēc Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pasūtījuma izveidojis jauno kopkataloga versiju, lai sabiedrībai sniegtu modernu un ērtu kultūras datubāzes pārlūkošanas platformu, tādējādi veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību. Viens no galvenajiem izstrādes uzdevumiem bija veicināt platformas interaktivitāti, tāpēc tika radīts uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām balstīts meklētājs ar sarunas funkciju, kas atvieglo informācijas meklēšanu NMKK – pat tad, ja platformas lietotājam nav zināms vēlamais meklēšanas rezultāts. Tāpēc, veidojot dialogu ar pašu platformu, var padziļināti un detalizēti meklēt interesējošo informāciju un iegūt daudz precīzākus rezultātus nekā ar tradicionālajām meklēšanas funkcijām.
“Tas, kas atšķir NMKK meklētāju no parastajiem čatbotiem, ir datu apjoms. Ierastie čatboti, jeb mākslīgā intelekta asistenti, spēj sniegt atbildes no pieejamā informācijas klāsta, kas, piemēram, banku sektorā nozīmē tikai konkrētās bankas sniegtos pakalpojumus. Taču šīs atjaunotās platformas pamatā ir ievērojams datu apjoms ar vairāk nekā diviem miljoniem ievadītu muzeju priekšmetu. Tāpēc pielietotais mākslīgā intelekta risinājums ir daudz gudrāks un efektīvāks, jo spēj lietotājam nodrošināt vēlamo rezultātu no lielas informācijas bāzes. Atjaunotā platformas versija dod iespēju dažāda līmeņa pētniecības darbu izstrādātājiem un jebkuram mūsu kultūras interesentam ātri un ērti piekļūt informācijai, kas iepriekš prasīja ilgāku meklēšanas laiku vecajā portālā,” skaidro Oskars Vilītis, “Baltic Software Factory” valdes loceklis.
Lai nodrošinātu NMKK platformas lietotājus ar iespējami precīzākiem meklēšanas rezultātiem, ir veikts apjomīgs digitalizēto objektu indeksēšanas darbs, kas lietotājiem atvieglo meklēšanas procesu ar dažādiem atslēgvārdiem. Paralēli tam tika veikta arī informācijas analīze ar attēla bagātināšanas tehnoloģiju, lai atvieglotu meklēšanu tiem krājumā esošajiem priekšmetiem, kas iepriekš nebija detalizēti aprakstīti.
Tāpat tika īpaši strādāts ar krājumā esošajiem priekšmetiem autortiesību likuma izpratnē. Par priekšmetiem, uz kuriem attiecas autortiesības, platformas lietotāji var atrast tikai katalogā pieejamo informāciju, bet pašus attēlus redzēs ierobežotā izšķirtspējā, kā arī šie attēli netika apstrādāti ar informācijas bagātināšanas tehnoloģiju, tādējādi liedzot mākslīgajam intelektam iespēju tos padziļināti analizēt.
Šobrīd NMKK platformā sabiedrības interesei ir pieejami vairāk nekā divi miljoni digitalizēto krājuma priekšmetu, taču kopējais muzeju krājuma apjoms tuvojas septiņu miljonu atzīmei. Tāpēc tālākie platformas attīstības darbi ietver datu ievadīšanas sistēmas pilnveidošanu, lai paātrinātu priekšmetu digitalizāciju kopkatalogā. Iespēja iepazīties ar Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu ir jebkuram interesentam, izmantojot dažādās meklēšanas funkcijas platformā: www.nmkk.lv.
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga publiskā portāla pārbūves un modernizācijas projekts ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) organizētās gada balvas “Platīna pele 2025” finālists. Līdz 2. decembrim ikviens var balsot par savu favorītu šeit, savukārt apbalvošana notiks “LIKTA JAUDA 2025” konferencē 4. decembrī.
Projekts īstenots pēc Kultūras informācijas sistēmu centra pasūtījuma laika posmā no 2024. gada jūlija Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta “IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” ietvaros.
