Zinātnes atklājumi

Bērna panākumus mācībās galvenokārt ietekmē gēni, ne intelektuālās spējas

Pētnieki atklājuši, ka panākumus jeb sekmes mācībās galvenokārt nosaka bērna gēni, bet intelektuālās spējas sekmes ietekmē salīdzinoši maz, raksta BBC, atsaucoties uz publikāciju žurnālā The Conversation.

Droši vien jau tuvākajā nākotnē ar DNK analīzes palīdzību būs iespējams noteikt, kādi sarežģījumi gaidāmi, bērnam mācoties skolā un kā viņam palīdzēt.

Bērni skolā tiešām zinības apgūst ļoti atšķirīgi, un pēdējos gados pētnieki atklājuši, ka gandrīz divas trešdaļas panākumu sākumskolā, eksāmenos, beidzot vidusskolu un arī atsevišķu priekšmetu apgūšanā nosaka gēni.

Zinātnieki izvēlējās 6000 dvīņu pārus, kuri piedalījās britu Dvīņu agrīnās attīstības pētījuma programmā un izanalizēja viņu saņemtās atzīmes no sākumskolas līdz obligātās vidējās mācību iestādes beigšanas laikam.

Pētījums parādīja, ka dvīņu sekmes bija apbrīnojami stabilas. Tie, kuriem labi veicās sākumskolā, bija labi rezultāti arī iegūstot vidējās izglītības sertifikātu (GSE).

Novērojot dvīņus, bija iespējams noteikt gēnu ietekmi, apgūstot zinības.

Vienas olšūnas jeb identiskajiem dvīņiem ir vienāds gēnu komplekts, bet divu olšūnu dvīņiem, tāpat kā dažāda vecuma brāļiem un māsām, ir vidēji 50% vienādu gēnu.

Identiskajiem dvīņiem ir vairāk līdzīgu rakstura īpašību nekā divu olšūnu dvīņiem, tādēļ var secināt, ka to pamatā nosaka gēni.

Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka stabilitāti sekmēs gandrīz par 70% nosaka ģenētiskie faktori, bet tikai 25% nosaka ārējie faktori, vide – piemēram, audzināšana vienā ģimenē un vienas un tās pašās skolas apmeklēšana.

Atlikušos 5% ietekmē mazāk zināmi faktori – piemēram draugu vai skolotāju ietekme.

Ja mācību laikā sekmes uzlabojās vai pasliktinājās, tas pirmām kārtām bija atkarīgs no ārējiem faktoriem, kuri dvīņiem bija atšķirīgi.

Pēdējos gados lieli panākumi ir sasniegti t.s. ģenētisko marķieru noteikšanā, kas atbild par vienu vai otru rakstura iezīmi, arī par sekmēm mācībās. Tiesa gan, viens marķieris nosaka tikai nelielu daļu (0,1%) individuālo īpašību, tādēļ tika izveidota poligēnā novērtējuma skala, kas apvieno tūkstošiem ģenētisko marķieru.

Šāda skala ar lielu precizitāti ļauj prognozēt noteiktas personības īpašības un spējas – piemēram, mācībās – arī tiem, kuriem nav radniecīgu saišu.

Nākotnē tāds ģenētisko priekšnosacījumu vērtējums, apvienots ar vides faktoru ietekmes prognozi, palīdzēs atrast „problemātiskos bērnus” jau agrīnā vecumā un meklēt veidu, kā viņiem palīdzēt ar individuālām mācību programmām.

Līdzīgi raksti

Atbildēt