Reklāmraksts

Bitcoin nākotnes drošības jautājumi: kā izvairīties no 51% uzbrukumiem

Nenovēršamā bloka atlīdzības samazināšanās uz pusi ietver sevī bitmonētas fundamentālu apdraudējumu.

Uzreiz jāpaskaidro, ka ik pēc četriem gadiem atlīdzība, ko saņem bitmonētu ieguvēji jeb racēji, tiek samazināta par 50%. Šis ir vērā ņemams fakts, jo ieguvēji saņem atalgojumu bitmonētas veidā, strādājot pie darījumiem un izveidojot blokus. Bloki savukārt ir blokķēdes jeb virsgrāmatas sastāvdaļa. Tādējādi no jauna “izraktas” bitmonētas ienāk vispārējā kriptovalūtas ķēdē un piedalās bitcoin kursa izveidē.

Racēji visu laiku sacenšas, lai iegūtu atalgojumu, attīstot arī sistēmas grūtības pakāpi. Attiecīgi samazinās arī tā saucamo 51% uzbrukumu iespējas. Atalgojuma pakāpeniskā samazināšanās jau sasniegusi 6.25 bitcoinu robežu – tas ir atalgojums par bloka izveidi. Pakāpeniski bitmonētu skaits sasniegs 21 miljonu, tad bitcoin ieguve apstāsies. Jāņem vērā, ka bitmonēta var kļūt par 51% uzbrukumu mērķi, kā to jau piedzīvojušas citas kriptovalūtas.

Nepieciešams uzsvērt, ka potenciālais bitmonētu apdraudējums ir tikai viena nākotnes versija. Lai paskaidrotu, kā attīstīsies bitmonētu ekosistēma pēc tam, kad beigsies rakšanas atalgojumu saņemšana, jālieto termins “trilemma” (atvasinājums no dilemma). Trilemma attiecināma uz bitmonētu pasaules eksistenci pēc atalgojuma laikmeta beigām.

Vienkāršoti izsakoties, vienam viss nevar piederēt. Tāpēc nākotnē, kad atalgojums vēl vairāk saruks, kriptovalūtu pasaules dalībniekiem vajadzēs pieņemt kompromisus, izvēloties no trim pamatvariantiem. Digitālās valūtas un bitcoin kursa attīstības iespējas ietver šādus scenārijus:

  • tas var kļūt vēl vairāk centralizēts (nonāks institūciju pārvaldījumā)
  • bitcoin apgrozāmo līdzekļu apjoms var izsīkt

Ja neīstenojas šie divi scenāriji, monētu apjomam jāpalielinās – jākļūst lielākam par sākotnēji iecerēto 21 miljonu vienību.

Bitmonētas atkarība no bloka atalgojuma ir diezgan svarīgs faktors. Secināsim, ka kriptovalūta, kas balstās uz pierādāmu darbu, lai saņemtu atalgojumu, ir pakļauta diviem ekonomiskas dabas ierobežojumiem:
1. Vispirms, racēju ienākumiem ir jābūt pietiekami augstiem, lai atturētu kādu no 51% uzbrukumiem. Pēc dažiem aprēķiniem, racēja ienākumiem sešu bloku ietvaros stundas laikā vajadzētu būt 8,3% no darījumu apjoma.
2. Bitmonētu transakciju maksa nespēj garantēt adekvātu samaksu par racēju darbu.

Par otro nepieciešams paskaidrot šo: mūsdienās lietotāji maksā mazāk par vienu dolāru par katru darījumu. Katrs bloks var iekļaut līdz pat 3500 darījumiem, bet kopējā maksa tik un tā ir daudz mazāka par bloka atalgojumu. Patiesībā atalgojums parasti veido vairāk par 99% no kopējiem ienākumiem.

Darījuma maksas ir klasiskais “bezbiļetnieka problēmas” paraugs: bloka ietvaros tiek noteiktas gan transakcijas, ir redzami darba pierādījumi un pastāv sava drošība. Turpretim maksu par darījumu katrs lietotājs nosaka atsevišķi. Katrs lietotājs principā atbalsta to, ka racējiem jābūt labi atalgotiem, taču ne visai vēlas šo atalgojumu palielināt, maksājot vairāk par transakcijām. Ņemot vērā šos apsvērumus, jāsecina, ka apgrozāmo bitmonētu skaits nākotnē noteikti samazināsies, un tas notiks ik pēc katra periodiskā atalgojuma sarukuma uz pusi.

Ja racēju ienākumi samazinās, krītas kopējās sistēmas grūtības līmenis, lietotājiem nāksies ilgāk gaidīt, lai viņu darījums nokļūtu pie adresāta. Pieaugs nepieciešamo apstiprinājumu skaits. Domājams, ka šīs desmitgades laikā maksājumu varēs uzskatīt par neatgriezeniski notikušu tikai pēc dažām stundām. Ja bloka atalgojums samazināsies līdz nullei, transakcijas apstiprinājuma laiks varētu sasniegt pat mēnesi un ilgāk.

Drošības trilemma: meklējot izeju

Bitmonētu pasaule pēc atalgojuma ēras beigām funkcionēs pavisam citādi. Viena augstāk aprakstītā iespēja ir tā, ka darījumiem vajadzēs arvien vairāk apstiprinājumu. Taču tas nav vienīgais attīstības scenārijs.

Mūsdienu izaicinājums bitcoina eksistencei ir trejāds. Tāpēc arī to var dēvēt par “trilemmu”, ieviešot jaunvārdiņu. Trilemma nozīmē, ka noteikti būs nepieciešami kompromisu risinājumi vismaz vienā no pamatīpašībām, kuru dēļ cilvēki visā pasaulē lieto bitmonētas. Tās ir:

  • ierobežota pieejamība
  • decentralizācija
  • ar piedāvājumu bagātīgs tirgus

Tātad, apgrozībā pieejamo bitmonētu skaitam ir jāsamazinās vai arī jāmaina protokols, lai kopējais BTC skaits pārsniegtu 21 miljonu. Ir vēl trešā iespēja – bitmonēta kļūst centralizēta.

Apgrozāmo bitmonētu skaita samazināšanās

Ja apgrozībā atrodas mazāks skaits bitmonētu, sistēmā notiekošā tirdzniecība būs gausāka, vai arī par darījumiem būs augstāka maksa nekā šodien. Iespējamākais scenārijs ir, ka sistēmā nenotiek būtiskas izmaiņas, darījumu maksa saglabājas zemā līmenī, bet nepieciešams vairāk apstiprinājumu.

Otra iespēja, kas var izveidoties, samazinoties apgrozāmo bitcoinu skaitam, ir maksas pieaugums par darījumiem. To var panākt, mākslīgi radot darījumu “sastrēgumus”. Jau tagad vērojams, ka gadījumos, kad no jauna izveidota bloka jauda ir sasniegusi maksimumu, sistēma sāk strādāt lēnāk un darījumi nonāk rindā. Lietotāji, kas vēlas, lai viņu transakcija īstenotos pēc iespējas ātrāk, sāk piedāvāt augstāko maksu par to. Kripto drudža karstākajos laikos 2017.gadā darījumu maksa sasniedza pat 50 USD par vienību. Nākotnē šādi sastrēgumi var tikt veidoti mākslīgi, samazinot pieļaujamo darījumu skaitu.

Bitcoinu pieejamības palielināšana

Jābrīdina, ka šis ir ļoti strīdīgs jautājums, kas pieļauj atkāpes no Nakamoto sākotnējās ieceres padarīt bitmonētu par ierobežotas pieejamības valūtu. Proti, tās apjoms ir iecerēts precīzi 21 miljons vienību. Daži pētnieki ir diskutējuši par iespēju, ka bitmonētu daudzums varētu pieaugt arī pēc tam, kad šis skaitlis ir sasniegts. Piemēram, par 1% gadā. Tas atrisinātu bloku atalgojuma jautājumu. Taču daudzi šādu ierosinājumu uztver ar lielu skepsi, jo patlaban bitcoin ierobežotais daudzums tiek uzskatīts par vienu no labākajām bitmonētas īpašībām. Secīgi, bitcoinu skaita palielināšana nākotnē ir ļoti teorētisks un praktiski neīstenojams scenārijs.

Bitmonētas decentralizācija

Trešais analizējamais scenārijs ir iespējamā bitmonētu decentralizācija un nonākšana institūciju pārvaldījumā. Tas var notikt daudzos veidos, ieskaitot rakšanas karteļu izveidošanos. Patlaban bitmonētu rakšanā ir mazs lielu spēlētāju īpatsvars.

Ja bitmonēta patiešām nonāk institūciju pārvaldījumā, var rasties dažādi ar darījumu cenzūru saistīti jautājumi. Proti, patlaban darījums ir neatgriezenisks, netiek cenzēts vai pārveidots un jebkurš var veikt jebkādu darījumu. Uzreiz jāsaka, ka lielie spēlētāji ir ieinteresēti nosargāt darījumu drošību, lai rūpētos par saviem ieguldījumiem rakšanas tehnoloģijās.

Nākotnē racēji varētu izveidot karteļus, kas sadarbotos un novērstu 51% uzbrukumu iespēju. Daži pētnieki uzsvēruši, ka tādā gadījumā ir nepieciešama līgumiskā bāze, lai sadarbība starp racējiem noritētu veiksmīgi.

Tomēr institucionalizācija var īstenoties arī citādos veidos. Piemēram, nevis vadoties no padarītā darba apjoma (proof of work), bet no ieguldīto līdzekļu apjoma (proof of stake). Tādā gadījumā daudzi darījumi un bloki var kļūt spekulatīvi, bet jaunie tirgus dalībnieki varētu vērsties pie īpašām institūcijām, kuras ieteiktu “godīgos” blokus.

Pēdējā institucionalizācijas nianse, kas jāapskata, ir iespēja veikt bitmonētu kotēšanu parastajās biržās ārpus tīkla. Jau gadiem ilgi bitmonētas tiek tirgotas īpašās biržās, tādās kā Coinbase vai Kraken. Pēdējā laikā novērojama aktivitāte arī Bakkt, kas ir Ņujorkas Fondu biržas apakšstruktūra. Nākotnē daļa no darījumiem varētu pārcelties uz šādām ārpus tīkla institūcijām.

Protams, ka tad tirgus tiks regulēts – tāpat kā ierastie finanšu tirgi. Aizvadīto gadu laikā bitmonētas daudzu miljonu vērtībā ir gluži vienkārši zudušas vai nozagtas gadījumos, kad regulējumam nepakļautas biržas izrādījās nekompetentas vai krāpnieciskas. Industrija varētu iegūt no tā, ka tirgū valda visiem zināmi noteikumi.

Be tam, regulējums var tikt iekļauts kriptovalūtu tehnoloģijās. Kāds īpašs uzraugs varētu pārliecināties, ka biržā noguldītās bitmonētas patiešām eksistē kriptovalūtu ķēdē. Datu nodošana varētu būt automatizēta, bet uzraugs nolasītu informāciju blokķēdē. Šādi tiktu aizsargātas investīcijas, bet administratīvās izmaksas nebūtu pārāk lielas.

Ceļš nākotnē: kas aizvietos naudu

Bitcoinu sistēmai nepieciešami uzlabojumi pēc tam, kad samazināsies blokķēžu atalgojums. Iespējams, ka nākotnē redzēsim darbībā bitmonētu regulējamās biržas, bet racēji būs mazāk pamanāmi un anonīmo darījumu skaits samazināsies. Šķiet arī, ka lielāku vērību vajadzētu pievērst tam, kādi procesi notiek bitmonētu pasaules virspusē. Reizēm šķiet, ka svarīgāks un dzirdamāks ir lielais BTC fanu pūlis un preses ažiotāža, nevis digitālā rakšanas pasaule.

Nobeigumā jāsecina, ka jau pirms daudziem gadiem bitmonēta tika pasludināta bezmaz vai par naudas nākotnes veidolu. Tomēr problēmas, kuras mēs visi esam redzējuši BTC evolūcijas gaitā, šīs pretenzijas ir mazinājušas. Patlaban ir izplatīts pieņēmums, ka bitmonēta ir digitālais zelts. Taču cilvēki turpinās pirkt un pārdot zeltu vēl miljoniem gadu. Diezin vai kāds piekritīs tam, ka šāda nākotne gaida arī bitmonētu. Iespējams, ka digitālā valūta ir smilšu ekvivalents, kas gluži vienkārši izbirst caur pirkstiem.

  1. MeistarsUnVergs says:

    Beigsiet lietot tos debīlismus kā virsgrāmata? Ciparotavas virsburvji atradušies…

    Par to 51% attack jau bija spriests pirms 10 gadiem un principā tā nebūtu nekāda katastrofa. Jā, būtu uz kaut kādu laiku double spend, bet tik un tā uzbrucējam ar laiku tas apniks un mamma izdzīs viņu ārā no pagraba. Pēc tam viss atkal nostāsies savās vietās.

    Izmaiņas bloka atlīdzībā ir bezgalīga huiņa.
    Mēģinājums ar likumiem regulēt kriptovalūtu ir bezgalība kvadrātā huiņa.
    Ne tuvākā, ne tālākā nākotnē Bitkoinam nekas nedraud no tehniskām vai lietojamības problēmām. Beidziet meklēt problēmas tur kur viņas nemaz nav!

Atbildēt

Līdzīgi raksti