Preses relīzes

BSA: 48% izmantoto programmatūru Latvijā ir nelicencētas

Saskaņā ar BSA | The Software Alliance 2018.gada globālo programmatūru pētījumu, lai samazinātu kiberuzbrukumu risku un samazinātu zaudējumus, uzņēmumiem Latvijā nepieciešams izvērtēt, kādas programmatūras atrodas to datoros un likvidēt nelicencētas programmatūras. Šodien publicētais pētījums atklāj, ka 48 procenti programmatūru datoros Latvijā nav atbilstoši licencētas. Tas ir par vienu procentpunktu mazāk salīdzinājumā ar 2016.gada datiem.

Visā pasaulē uzņēmumi izmanto programmatūras, lai uzlabotu savu biznesu, palielinātu peļņu, sasniegtu jaunus tirgus un iegūtu konkurences priekšrocības. Tomēr, kā norādījuši uzņēmumu vadošie informācijas tehnoloģiju speciālisti un apstiprinājušas izpētes pētījumā, izmantojot nelicencētu programmatūru, uzņēmumi pakļauj sevi nopietniem drošības riskiem.

Lai labāk izprastu nelicencētu programmatūru izmantošanas riskus BSA publicēja 2018.gada globālo programmatūru pētījumu “Programmatūras pārvaldība: drošības imperatīvs, biznesa iespējas”. Pētījumā apkopots datoros nelicencēti instalēto programmatūru apjoms un vērtība vairāk nekā 110 valstīs un reģionos, kas iegūti no gandrīz 23,000 uzņēmumu klientu, darbinieku un vadošo informācijas tehnoloģiju speciālistu sniegtajām atbildēm.

“Uzņēmumi visā pasaulē neizmanto ekonomiskos un drošības ieguvumus, ko sniedz labi organizēts programmatūru piegādātājs,” atklāj Viktorija Espinela (Victoria Espinel), BSA | The Software Alliance prezidente un izpilddirektore. “Uzņēmumiem nepieciešams ieviest programmatūras aktīvu pārvaldīšanas programmas, lai novērtētu un pārvaldītu programmatūras, kas darbojas to tīklā. Tas palīdz uzņēmumiem un organizācijām samazināt kiberuzbrukumu risku un gūt papildu peļņu.”

Pētījuma galvenās atziņas ietver:

  • Lai gan nelicencētas programmatūras izmantojums nedaudz mazinājies, tas joprojām ir ļoti plaši izplatīts. Nelicencētas programmatūras joprojām tiek izmantotas lielos apjomos visā pasaulē, kopumā 37 procenti no pasaulē izmantotās programmatūras— kas ir tikai par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā.

 

  • Vadošie informāciju tehnoloģiju speciālisti norāda, ka nelicencētas programmatūras izmantošana kļūst arvien riskantāka un dārgāka. Vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru. Vadošie informācijas speciālisti norāda, ka izvairīšanās no datu zādzībām un citiem drošības apdraudējumiem ir galvenais iemesls, lai nodrošinātu savos tīklos esošo programmatūru atbilstošu licencēšanu.

 

  • Programmatūras atbilstības uzlabošana, papildus drošības uzlabošanai, ir arī ekonomisko ieguvumu pamats. Ja uzņēmumi veic pragmatiskus soļus, lai uzlabotu savu programmatūras pārvaldību, tie var palielināt savu peļņu līdz pat 11 procentiem.

 

  • Uzņēmumi var uzlabot savu programmatūras pārvaldību jau šodien. Pētījumi parāda, ka uzņēmumi var sasniegt līdz pat 30 procentu ietaupījumu ikgadējo programmatūras izdevumu budžetā, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu.

 

Pētījumā iekļautā padziļinātā analīze atklāj, ka uzņēmumi var izmantot dažādas metodes, tostarp programmatūras aktīvu pārvaldības programmu ieviešanu, lai uzlabotu to, kā uzņēmumā tiek pārvaldīta programmatūra, un tādējādi palielināt peļņu un izaugsmes iespējas, vienlaikus samazinot drošības riskus. Lai iepazītos ar pētījuma datiem, tostarp konkrētiem datiem par situāciju katrā valstī, apmeklējat www.bsa.org/globalstudy.

Līdzīgi raksti

  1. Patīk vecā dziesma kurā asociē pirātisku progammatūru ar drošības riskiem. Ja neesi tupenis un iegūsti progammatūru no uzticamiem avotiem, paaugstinātu drošības risku nav, rezēm pat samazinās ja “zālītē” ir izravēti/bloķēti pašu programmatūras izstrādātāju iestrādāti okšķerēšanas rīki, telemetrijas utt…

  2. Man bija mācība Par ugunsmūri, noinstalēju kas mainījās skatījos kas sāka ēst cpu un atmiņu ka zaraza tika pie interneta antivirusu mājas lapas nevērās vaļā. Ja ne antivirus tad kārtīgs ugunsmūris gan var paglābt no šīm likstām. Nav tik daudz procenti nelegālo (ap 25%), jo internets pilns ar instrukcijam, no kurām var atrauties trojānu un visa infa tīklā.

Atbildēt