Kibertelpa ir kļuvusi par neformālu karalauku. Taivānā tā pat ir ikdiena, Ķīnai pērn realizējot 2.5 miljonus kiberzubrukumu dienā.
Taivānas infrastruktūra arvien biežāk nonāk intensīvu kiberuzbrukumu krustugunīs, kuru izcelsme, pēc Taipejas domām, nepārprotami meklējama Ķīnā.
Jaunākie Taivānas Nacionālā drošības biroja (NSB) dati rāda, ka 2025. gadā kiberincidentu skaits pret slimnīcām, bankām, valdības iestādēm un citiem stratēģiski nozīmīgiem sektoriem pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Vidēji tie ir aptuveni 2,63 miljoni uzbrukumu dienā. Šāds apjoms skaidri iezīmē kibertelpu kā vienu no galvenajiem mūsdienu ģeopolitisko konfliktu karalaukiem. Vēl satraucošāka ir šī tendence ilgtermiņā, proti, kopš 2023. gada, kad Taivāna sāka publiskot šādus datus, uzbrukumu skaits pieaudzis par 113%.
Taivānas drošības dienestu vērtējumā šie uzbrukumi nav nejauši vai savstarpēji izolēti. Tie ir daļa no plašākas stratēģijas, ko amatpersonas raksturo kā “hibrīdkaru”, proti, militāra, politiska, informatīva un kiberlīmeņa spiediena miksli, kura mērķis ir pakāpeniski paralizēt salas pārvaldes un sabiedriskās funkcijas.
NSB ziņojumā uzsvērts, ka kiberoperācijas bieži vien sakritušas ar nozīmīgiem militāriem vai politiskiem notikumiem.
Piemēram, laikā, kad Ķīna īstenoja 40 tā dēvētās “kopējās kaujas gatavības patruļas”, nosūtot kara lidmašīnas un kuģus Taivānas tuvumā, kiberuzbrukumu intensitāte pieauga 23 gadījumos. Tas skaidri norāda uz koordinētu rīcību starp militārajiem manevriem un digitālajiem uzbrukumiem.
Kiberspieciens pastiprinājās arī politiski jutīgos brīžos. Uzbrukumu vilnis sekoja prezidenta Lai Čing-te uzrunai, ar kuru viņš atzīmēja savu pirmo gadu amatā, kā arī viceprezidentes Sjao Bi-himas uzstāšanās laikā Eiropas Parlamentā novembrī.
Taivānas vērtējumā šie gadījumi apliecina, ka Pekina kibertelpu izmanto kā instrumentu, lai demonstrētu spēju ietekmēt notikumus ārpus tradicionāla militārā konflikta. “Ķīnas rīcība atbilst tās stratēģiskajai nepieciešamībai izmantot hibrīddraudus gan miera, gan kara apstākļos,” norādīts ziņojumā.
No slimnīcām līdz pusvadītājiem: mērķēta ietekme uz sabiedrību un ekonomiku
Uzbrukumu mērķi aptver plašu spektru. Līdztekus valsts iestādēm un finanšu sektoram īpaši smagi skarti enerģētikas uzņēmumi, neatliekamās palīdzības dienesti un slimnīcas. Tieši šīs ir tās nozares, kuru darbības traucējumi tiešā veidā ietekmē civiliedzīvotāju drošību un ikdienu.
Vienlaikus īpaša uzmanība veltīta Taivānas zinātnes un tehnoloģiju parkiem, kas kalpo par salas pusvadītāju industrijas mugurkaulu. Tieši tur atrodas tādi uzņēmumi kā TSMC, kas ir globāli kritiski svarīgi mikroshēmu piegādes ķēdēs.
Uzbrukumos izmantotas gan DDoS tehnikas ikdienas darbības traucēšanai, gan tā dēvētās “man-in-the-middle” metodes sensitīvas informācijas pārtveršanai un telekomunikāciju tīklu kompromitēšanai.
Taivānas drošības dienesti uzskata, ka šo operāciju mērķis ir ne tikai politisks spiediens, bet arī mēģinājums veicināt Ķīnas tehnoloģisko pašpietiekamību. No šāda secinājuma izriet, ka Ķīna aktīvi mazināt atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, potenciāli pat pārejot uz pašpietiekamības modeli.
Noliegums un “kibermobinga” retorika
Ķīna, kā ierasts, ir noraidījusi jebkādu saistību ar uzbrukumiem, turklāt Pekina sevi turpina pozicionēt kā upuri, bieži dēvējot ASV par pasaulē lielāko “kiberhuligānu”.
Tomēr kiberdrošības pētnieki norāda uz vairākām ķīniešu valodā strādājošām hakeru grupām, piemēram, Volt Typhoon, Brass Typhoon un Salt Typhoon, kuru aktivitātes konsekventi sakrīt ar Ķīnas nacionālajām interesēm, tostarp kiberizlūkošanu un tehnoloģiju zādzībām.
Taivānas gadījums skaidri parāda, ka mūsdienu konflikti vairs neaprobežojas ar tankiem un raķetēm. Kibertelpa ir kļuvusi par pastāvīgu, turklāt viegli pieejamu kaujas lauku, kur spiediens var tikt uzturēts ilgstoši, formāli nepārkāpojt robežām, kas parasti nozimētu karu.
Taivāna patlaban atrodas tieši šajā “pelēkajā zonā” – starp ikdienas dzīvi un nepārtrauktu digitālu apdraudējumu, kura mērķis ir iedragāt valsts noturību no iekšienes.
Avots: Reuters
