Ikviens var tikt apkrāpts tiešsaistē, arī paaudze, kas uzaugusi ar internetu.
Ja esat daļa no Z paaudzes, tas ir, dzimis laikā no 1990. gadu beigām līdz 2010. gadu sākumam, jūs vai kāds no jūsu draugiem, iespējams, esat bijis tiešsaistes krāpniecības mērķis vai upuris. Patiesībā, kā liecina nesen veiktā “Deloitte” aptauja, “Gen Z” dalībnieki uz šīm krāpnieciskajām darbībām iekrīt vairāk un tiek uzlauzti daudz biežāk nekā viņu vecvecāki.
Salīdzinot ar vecākām paaudzēm, jaunākās paaudzes dati ir ziņojuši par augstākiem upuru rādītājiem pikšķerēšanā, identitātes zādzībā, romantiskā krāpšanā un kibermobingā. “Deloitte” aptauja liecina, ka “Gen Z” amerikāņiem bija trīs reizes lielāka iespēja nokļūt tiešsaistes krāpšanā nekā senioriem (attiecīgi 16 procenti un 5 procenti). Salīdzinot ar senioriem, arī GEN Z bija divreiz lielāka iespēja, ka tiks uzlauzts sociālo mediju konts (17 procenti un 8 procenti). Četrpadsmit procenti aptaujāto Gen Z pārstāvju apgalvoja, ka viņu atrašanās vietas informācija ir izmantota ļaunprātīgi, vairāk nekā jebkurai citai paaudzei. Izmaksas par kļūšanu upruim šīm blēdībām var pieaugt arī gados jaunākiem cilvēkiem: “Social Catfish” 2023. gada ziņojumā par krāpšanām tiešsaistē konstatēts, ka krāpšanā tiešsaistē cietušie, kas jaunāki par 20 gadiem, 2017. gadā zaudējuši aptuveni 8.2 miljonus dolāru. 2022. gadā viņi zaudēja 210 miljonus dolāru.
“Cilvēki, kas ir digitālie entuziasti, viņi šīs lietas apzinās,” saka Norfolkas štata universitātes psiholoģijas asociētais profesors Skots Debs (Scott Debb), kurš pētījis jaunāko amerikāņu kiberdrošības paradumus. Kādā 2020. gada pētījumā, kas publicēts Starptautiskajā kiberdrošības izlūkošanas un kibernoziedzības žurnālā, Deba un pētnieku komanda salīdzināja 1980. gados dzimušo un Z paaudzes (abas paaudzes uzskatāmas, ka uzaugušas ar digitālām ierīcēm) sniegto informāciju par piesardzību digitālajā vidē. Lai gan GEN Z bija liela informētība par drošību tiešsaistē, viņiem bija sliktāk veikti drošības pasākumi kā tas bija personām, kuras dzimušas 1980. gados.
Tad kāpēc? Kāpēc paaudze, kas, iespējams, zina vairāk par to, ka ir tiešsaistē, nekā jebkurš cits (pagaidām) ir tik neaizsargāts pret krāpšanām un uzlaušanu tiešsaistē?
Ir dažas teorijas, kas it kā parādās atkal un atkal. Pirmkārt, Gen Z vienkārši izmanto tehnoloģijas vairāk nekā jebkura cita paaudze, un tāpēc ir lielāka iespēja, ka to varētu izmantot pret lietotājiem krāpnieki. Otrkārt, uzaugot ar internetu, jaunāki cilvēki labāk ir iepazinuši atsevišķas ierīces, kas dažos gadījumos var stimulēt viņus izvēlēties ērtības salīdzinājumā ar drošību. Un, treškārt, skolas vecuma bērni salīdzinoši slikti tiek izglītoti par kiberdrošību.
“Manuprāt, Gen Z par to domā. Ar šiem draudiem mums nākas sadzīvot katru dienu,” stāsta 21 gadu vecā Stenfordas datorzinātņu studente Kila Guru (Kyla Guru), kura pusaudža gados nodibinājusi kiberdrošības izglītības organizāciju. Mācot skolēnu klases par e-pasta drošību vai pikšķerēšanu, vai sociālo inženieriju, viņa sacīja, ka bieži vien ir acumirklīga atpazīstamība. “Viņi būs tādi: “Ak Dievs, es atceros, ka dabūju kaut ko patiešām līdzīgu.” Vai arī: “savos Instagram DM esmu redzējis tonnām šādu surogātpasta izplatītāju”.
Krāpniecības veidi, kuru mērķauditorija ir Gen Z, nav pārāk atšķirīgi no krāpšanām, kuru mērķauditorija ir visi pārējie tiešsaistē. Taču, tā kā Gen Z biežāk paļaujas uz tehnoloģijām, vairāk ierīcēm un vairāk dzīves aspektos, viņiem vienkārši varētu būt vairāk iespēju sastapties ar viltus e-pastu vai neuzticamu veikalu, norāda “Deloitte” direktore Tanneaša Gordone (Tanneasha Gordon), kas vada kompānijas “Data & Digital Trust” biznesu. Jaunākiem cilvēkiem ir ērtāk tikties ar cilvēkiem tiešsaistē, tāpēc, piemēram, pret viņiem var vērst romantisku krāpniecību.
“Viņi daudz iepērkas internetā,” sacīja Gordone, “un ir tik daudz krāpniecisku tīmekļa vietņu un e-komercijas platformu, kas viņiem vienkārši patīk, un jaunieši uz tādām dodās uzspiežot uz krāpnieciskām reklāmām.” Arī pikšķerēšanas e-pasta vēstules ir izplatītas, viņa sacīja. Un, lai gan digitāli uzmanīgāks cilvēks varētu nekrist uz kopētu/ielīmētu e-pastu, taču ir arī sastopami kvalitatīvi izveidoti pikšķerēšanas e-pasti, kurus atšķirt vai tas ir krāpniecisks e-pasts ir diezgan grūti. Visbeidzot, Gordone piebilda, ka gados jaunāki cilvēki bieži saskarsies ar sociālo mediju personificēšanos un kompromitētiem kontiem.
Vecāka gadagājuma amerikāņi arī satiekas, iepērkas, lieto internetbanku un socializējas tiešsaistē. Taču katrai paaudzei, izņemot GEN Z, ne vienmēr bija pieejamas tehnoloģijas, kas nodrošināja šo piekļuvi. Ir atšķirība starp cilvēku, kurš koledžā ticis pie sava pirmā viedtālruņa, un cilvēku, kurš bērnībā iemācījies vecāku iPad ievadīt paroli, kas jau raksturo Gen Z vai Gen Alpha (paaudze, kurā cilvēki dzimuši pēc 2010. gada) paaudzes. 1980. gados dzimušajiem, īpaši tuvāk deviņdesmitajiem, skolā laiku pa laikam bija pieejami datori, bet jaunākām paaudzēm, iespējams, viņu skola ir izsniegusi klēpjdatorus, ko visu laiku izmantot klasē.
Tādas sociālo mediju aplikācijas kā Instagram un TikTok ir ērts dizains un izkārtojums. Instalējiet programmu tālrunī, un reģistrējoties turpmāk paliksiet pieteiktsjūs, gatavs izlikt publikāciju vai pārlūkot praktiski uzreiz. Programma nosūtīs brīdinājumus ar atjauninājumiem un ziņojumiem, kas ir izveidoti ar tādu dizainu, lai jūs to atvērtu. Debs piedāvāja hipotēzi: Ja Instagram liktu lietotājiem pieteikties katru reizi, kad lietotne tiek aizvērta, un atkārtoti pieteikties ar divfaktoru autentifikāciju, lai to atvērtu no jauna, tad Instagram droši vien būtu drošāk lietot. Tas būtu ārkārtīgi neērti arī daudziem lietotājiem. Vecākās paaudzes varbūt šīs darbības pieņemtu nedaudz labāk. Bet tiem, kas uzauguši ar sociālajiem medijiem kā nozīmīgu savas pašizpausmes sastāvdaļu, šis drošības līmenis vienkārši varētu būt pārāk apgrūtinošs.
Taču Gen Z tiešsaistes pieredze patiesībā nav “melns vai balts” izvēle, kur ērtības dzīvo aiz vienām durvīm, bet drošība – otrām. Tā vietā tiešsaistes drošības paraugpraksei vajadzētu būt daudz personiskākai attiecībā uz to, kā jaunāki cilvēki patiesībā lieto internetu, sacīja Guru. Drošāka palikšana tiešsaistē varētu ietvert pārlūkprogrammu pārslēgšanu, dažādu iestatījumu iespējošanu lietotajās programmās vai paroļu glabāšanas veida maiņu, viņa atzīmēja. Neviens no šiem soļiem noteikti nav saistīts ar jūsu ērtību mazināšanu vai interneta ierobežotāku izmantošanu. Būt zinošam par kiberdrošību būtu jābūt kā daļai no aktīvas darbošanās tiešsaistē, nevis izlikties, ka nekas no tā nav jāzin, būtu tas, ko vajadzētu skaidrot Z paaudzei, sacīja Guru.
“Mēs esam tie, kas ietekmē nākotni, vai ne?” teica Guru. “Mēs esam tie, kas nodarbojas ar aktīvismu klimata pārmaiņu vai reproduktīvo tiesību jomā. Un tāpēc es domāju, ka tikpat aktīviem cilvēkiem būtu jābūtun kādam ir jāuzņemas pienākumi par kiberdrošību.”
Arī šeit ir cits faktors – daudzi eksperti saka, ka atbildība par drošu palikšanu šo aplikāciju lietošanas laikā nedrīkst gulties tikai uz individuālo lietotāju. Daudzas lietojumprogrammas un sistēmas, kas paredzētas ērtai un ātrai lietošanai, varētu darīt daudz vairāk, lai jēgpilni aizsargātu savus lietotājus. Gordone ierosināja ideju par lielām sociālo mediju platformām, kas izsūta testa pikšķerēšanas e-pasta ziņojumus — tādus, kādus jūs varētu saņemt no sava darba devēja, kā rīku, lai pārbaudītu savas ievainojamības, kas noved lietotājus, kuri krīt slazdā, pie kādiem izglītības resursiem. Privātuma iestatījumiem arī jābūt vieglāk pieejamiem un saprotamiem.
Avots: VOX
