Tehnoloģijas kļūst ar vien vairāk savietojamas ar mūsu ķermeņiem un atvieglo ikdienišķus darbus. Zviedrijā, kurā ir ļoti augsts tehnoloģiskais progress, tūkstošiem cilvēku ir ievietojuši mikročipus sev plaukstās.
Šie čipi ir izstrādāti, lai padarītu ikdienas rutīnas darbus mazliet ātrākas un cilvēku dzīves ērtākas. Mājas durvju atslēgšana, iekļūšana ofisā vai maksas trenažieru zālē iespējama ar vienu rokas vilcienu pār digitālo skeneri. Tajos var saglabāt arī datus par ārkārtas kontaktiem, saites uz sociālajiem profiliem un dažādas e-biļetes, piemēram, sabiedriskajam transportam vai pasākumiem.
Vairāk kā 4000 zviedru pašlaik izmanto šo tehnoloģiju. Tirgū dominējošā kompānija Biohax International, saka, ka pieprasījumu pēc čipiem ir tik daudz, ka viņi nespēj visus izpildīt. Uzņēmumu pirms pieciem gadiem izveidoja Jovans Osterlunds (Jowan Osterlund), kurš pašlaik strādā pie treniņmateriālu sagatavošanas, lai varētu apmācīt ārstus un medmāsas čipa ievietošanas procedūrā. “Ikdienā izmantot vairākas identifikācijas kartes, vai piekļuves kodus nav optimāli,” viņš saka. To visu var aizstāt ar vienu nelielu čipu.
Ēriks Frisks, 30 gadīgs web izstrādātājs un dizainers, par šo tehnoloģiju ieinteresējās, tiklīdz kā par to izdzirdēja un 2016.gadā pats to izmēģināja. Mikročips ir rīsa graudiņa lielumā un, izmantojot šļirci, to ievada īkšķa apkārtnē zem ādas. Procedūra izmaksā aptuveni €150. “Čips ir pilnīgi pasīvs, tam pat nav enerģijas avota”, saka Frisks. Kad to pieliek pie skenera, ar NFC tehnoloģiju tiek paziņots čipa ID un tālāko darbību veic ārējās ierīces.
Zviedrijas lielākā vilcienu kompānija piedāvā iespēju biļešu vietā izmantot šos čipus. Tiek plānots ieviest šādu norēķināšanos arī veikalos un restorānos. Osterlunds uzskata, ka ir divi iemesli, kāpēc mikročipiem Zviedrijā ir tik liela popularitāte: pirmkārt, valstī ir liels tehnoloģiskais progress, viss tiek digitalizēts un vairums cilvēku skaidru naudu vairs neizmanto. Otrkārt, zviedri tik ļoti nesatraucas par savu datu negodīgu izmantošanu, jo uzticas valdībai un saviem uzņēmumiem vairāk nekā citu valstu iedzīvotāji.
Latvijai līdz Zviedrijas līmenim vēl tālu, bet varbūt kāds ir dzirdējis vai pazīst cilvēku, kurš ir čipots? Padalieties komentāros.
5 Responses
Debīlisma galējības.
Nevar piespiest Visādus lielveikalus un benzīntankus izmantot klientam jau piederošo karti (vienalga kura nu nāca pirmā), bet fantazē par kaukādu spoli zem ādas. DAUŅI!
Bet tas jau nav tikai veikaliem, redz ka viņi izmanto durvju koda vietā dažādās ekās. Arī visādos festivālos un pasākumos.
Teorētiski jau varētu arī ar vienu karti izveidot tādu pašu vienotu autentifikācijas sistēmu. Bet kartēm mīnusi tādi, ka tās var pazaudēt vai nozagt, tāpēc tik un tā būtu nepieciešams kkāds PIN kods.
Atjēdzies un sāc domāt.
pats atjēdzies, 2016. biju uz Loginu un tur leiši jau teica, ka jau viss notiekās, tas pat vairs nav nekas jauns. Tu gan jau staigā ar pidarastku, izpletņlēcējbiksēs un džinsu jakā kā meistars un vergs, bet, piemēram, man nepatīk, izejot no mājām, ņemt līdzi liekas lietas.
Ko tik dārgi? Rīsa grauda čips ar id sunim maksā ap 30€ ar visu ievadīšanu. Bet šie grib 150€ noplēst.