Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Google: masu sazvērestība pret Android
“Trešās firmas”, aiz kurām stāv trīs minētie vaļi
“Pretinieki apvienojušies ar mērķi nepieļaut, lai patenti nonāktu Googles rokās,” raksta Dramonds.
[imgr]
Bez tam pēdējā laikā pret Google ierosināts liels daudzums tiesas prāvu sakarā ar patentu likumu pārkāpumiem. Pie tam liela daļa šo patentu ir fiktīvi. Tā vien liekas, ka konkurenti gatavojas padarīt Android par slaucamu govi
Pagaidām kādas izmaiņas patentu likumdošanā ir bezcerīgi gaidīt.. korporācijas valdībai to neatļaus darīt.
Vai tas ir normāli, ka 1) sodi par dažu dziesmu novilkšanu un padalīšanos ir līdzvērtīgi visādiem smagiem noziegumiem 2) Mūziķim nepieder savas mūzikas autortiesības 3) par savu mūziku viņš saņem ubaga grašus, kamēr diska cena ir kosmiska 4) joprojām tiek izmantots arhaiskais CD standarts, kuru tehnoloģijas pieļāva izmest vēstures mēslainē pirms 10 gadiem 5) visādi slimi ļautiņi izdomā izmantot arvien sarežģītākus DRM [digital restrictions management 🙂 ] lai papistu smagāk tos, kas pērk 6) un tas viss notiek laikā, kad par kapeikām var nopirkt ierīces, kuras piedzīt pilnas ar mūziku maksās tūkstošus? 🙂
Kā arī tā visādu terminu tulkošana pa savam. Piemēram, “zaudējumi”, ar kuriem pabarot tādus naivus laziksus, lai arī patiesais nosaukums tām summām ir “negūtā peļņa” Kā arī saukt visu, kas nav saistīts ar pirkšanu par “pirātismu” un “pirātismu” pielīdzināt zagšanai un laupīšanai, uz ko arī vientieši uzķeras. Pirātisms ir tad, kad veikli čaļi novelk albūmu, uzbliež diskus un tos tirgo. Es neesmu ne iznesis no veikala kādu disku, ne izgāzis kādas turvis, ne izrāvis kādai vecenei viņas lupatu [“somiņu”] utt… 🙂 Un ja man akurāt vajadzētu visu, kas manā kastē ir, nopirkt, tad tas pamatā būtu aizrijiens ieinteresētajām personām – par cik winxp nopirkt vairs nevar [es labprāt nopirktu – vai arī pārlīmētu no otras kastes korpusa nakļeni 😀 ] un sivēns ir sūds, tad nāktos pāriet uz linux, bet LIELA kaudze disku tikta jebajā lietotā kondīcijā paņemti, tb nevienam nekas netiktu 🙂
Es vienīgi vēlos drīzumā no savas nabadzības atļauties nopirkt PC GTA:SA disku, jo man tā spēle ļoti patīk un spēles ir kaut kas cits, nekā mūzika. Tas, protams, nenozīmē ka es SA patlaban nespēlēju 😀
Tracina, ka visās malās negūto peļņu sauc par zaudējumiem, tādiem novēlu ar galvu atsisties pret izlietni, varbūt kautkāds knikšķis atlec smadzenēs kā vajag. Ja es lietoju nelegālu Windows, tad tie ir tādi paši “zaudējumi” Microsoftam, kā tad, ja es lietotu Linux. Varbūt vēl kompānijas BMW zaudējumiem pieskaitīsiem to, ka es esmu izvēlējies VolksWāgen markas automobīli? Un ja es mājās pats spiežu ābolu sulu nevis pērku kautkādas Gutas sulas, tad firmai Guta tie ir “zaudējumi”? 😀
Labi parunāsim par autortiesībām, ja reiz tēma uzpeldēja.
Tātad (lai tev nerodas problēmas ar terminoloģiju, norādu, ka atbildē pārsvarā izmantoju normatīvajos aktos lietotos terminus un to nozīmes, nevis sarunvalodā lietās nozīmes):
1. „sodi par dažu dziesmu novilkšanu un padalīšanos ir līdzvērtīgi visādiem smagiem noziegumiem†– Atbilstoši Krimināllikuma (turpmāk – KL) 7. Panta ceturtajai daļai „mags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiemâ€. Savukārt ne 147.pantā un ne 148. pantā sods nav lielāks par sešiem gadiem. Vecīt, laikam esi kļūdījies? No šajā punktā iepriekš minētā izriet, ka sods par autortiesību pārkāpumu, pat speciālajā gadījumā, ir vērtējams kā mazāk smaks noziegums (KL 7.panta trešā daļa). Gribētu norādīt, ka par zādzību, speciālajā gadījumā, var piespriest pat līdz piecpadsmit gadiem (KL 175. panta ceturtā daļa);
2. „Mūziķim nepieder savas mūzikas autortiesības†– atbilstoši Autortiesību likumam (turpmāk – AL) autoram ir personiskās un mantiskās tiesības. Autora personiskās tiesības nevar tikt atsavinātas (AL 14.pants) tā dzīves laikā. Savukārt mantiskās tiesības noteiktā apjomā var tikt atsavinātas. Laikam atkal esi kļūdījies?
3. Tas cik autors saņem ir atkarīgs no viņa vai viņa pārstāvja spējām vienoties par sev izdevīgiem nosacījumiem. Protams, ka var piekrist, ka komersanti šajā jomā cenšas samaksāt autoram mazāk un viņa darbu pārdot dārgā. Problēma šeit ir autoru kopuma kūtrums izmantot jau esošos līdzekļus komersantu ietekmēšanai, piemēram, tieši autoru nevis komersantu, kuriem pieder autora mantiskās tiesības, apvienību neesamība atsevišķās valstīs un citās valstīs nespēja izmantos savu „masuâ€;
4. Kas attiecas uz punktiem 4-6 neesmu „spec†tehniskajos jautājumos, bet kāda jēga ir ierakstīt albūmu, kas aizņem 700 MB parastajā formātā, uz ierīces, kuras kapacitāte ir ievērojami lielāka, un pašas ierīces cena arī ir lielāka, ja var izmantot lētus risinājumus;
5. Tas tikai Tev liekas, ka „visādi termini†tiek tulkoti pa savam. Tu neņem vērā, ka pārsvarā informācija presē par tiesas procesiem saistībā ar autortiesību pārkāpumiem ir saistīti ar angļu-sakšu tiesību loka valstīm (Apvienotā Karaliste; ASV), bet mūsu tiesību sistēma ir kontinentālā, kurai pieder pārsvarā visa pārējā Eiropa un pasaule (ar izņēmumiem). Mūsu tiesību sistēmā ir citas tradīcijas, kas arī nosaka noteiktu terminu iztulkošanas kārtību, piemērām, termina „zaudējums†un likuma prioritāti iepretim judikatūrai (precedentiem). Terminu iztulkošanā tiek piemērotas vienotas juridiskās metodes, kas gadījumā, ja abu pušu pārstāvji ir kompetenti, noved pie vienāda iznākuma.
6. Kas attiecas uz „Es neesmu ne iznesis no veikala ………†– tad jau norādīju, ka tā ir mūsu „līkā†uztvere jeb tiesību nihilisms;
Neesmu teicis, ka mūsu normatīvie akti ir perfekti un atbilstoši pastāvošajai situācijai, bet šeit jāņem vērā, ka mūsu normatīvie akti autortiesību jomā ir balstīti uz starptautiskajiem līgumiem, nevis uz mūsu pašu izdomājumiem. Ja valstis varēs savā starpā vienoties par noteiktiem starptautisko līgumu grozījumiem šajā jomā, tad šie likumi mainīsies visās valstīs, galvenās problēmas šajā jautājumā ir viedokļu nesakritība starp dažādu tiesību loku pārstāvošajām valstīm, kas arī bremzē visu procesu, jo katra atsevišķus jēdzienus saprot savādāk, arī vēlmes ir citas.
1) Ä€, nu seši gadi aiz restēm ir maz? Nu labi, ej pasēdi 🙂
2) uz kāda pamata tad RIAA un līdzīgās parazītu iestādes, latvijas lampu ieskaitot, klapē kaut ko ciet? Kā viņi var klapēt ciet jebkādu, piemēram, ftp sterveri, ja viņiem nav nekādu tiesību uz to, kas uz tā stervera diskiem atrodas, a? 🙂 Un kā ir iespējama tāda situācija, kad kāda grupa neļauj citai dziesmai uztaisīt savas dziesmas koveri, bet to atļauj izdevējs un autors var iepūst?
3) ej kaut ko novienojies ar četrajiem lielajiem izdevējiem pēc saviem noteikumiem 😀 😀
4) Nu to var redzēt, ka tu esi kā jau visi esošās sistēmas atbalstītāji – labākajā gadījumā [nez kāpēc] zinošs likumos, bet ne pārāk gudrs par tehniskajiem, loģiskajiem un morālajiem jautājumiem 🙂 Kāda jēga? Izmantojot FLAC formātu, es sava īpoda 32 GB CF kartelē varu sadzīt kādus 50-60 albūmus, tu tikmēr priecējot sevi ar domu, ka esi ieseksojis sani uz bezfirmas CD playeri [kurš knapi ielien bikšu kabatā] vari stiept tos 60 diskus mugursomā līdzi… 😀 😀
5) kam rūp “mūsu sistēma”?
6) Nē, tā ir loģiskā domāšana. Ja es neesmu novilcis grupas x albūmu, un man naudas tā nopirkšanai arī nav, tad es neko nezinu par grupu x, man par to ir dziļi nospļauties, un grupai x un parazītu kompānijai, kuras paspārnē tā grupa atrodas, nekas netiek. Toties, ja es novelku un man iepatīkas, tad es nākotnē varbūt varu aiziet uz konci [no tā gan ir labums tikai grupai, nevis tiem ierakstu kompānijas parazītiem], nopirkt maiku [skatīt iepriekš], un varbūt pat nopirkt kādu disku. Protams, taisni domājošie laziksi tik tālu dadomāties nespēj. Es tikai nezinu, vai ierakstu kompāniju vadības arī sastāv no šitik taisni domājošiem [lasīt – tupiem] cilvēkiem, jeb viņi speciāli tādus tekstus bīda lai vidējo masu uz muļķi paķertu.
Un, ja tu vēl neesi ar savu taisno domāšanu to sapratis, tad ja izdevēji virzītos līdzi tehnikai, tad jau sen būtu izveidots serviss, kas par fiksētu mēneša maksu ļautu savilkties mūziku cik tik vien gribas. Tā vietā izdevēji, izmantojot savus naudas krājumus un korupciju, padara p2p par noziedzību, bet legālas alternatīvas nav. Tikai tāpēc, ka mūzika pieder viņiem.
Preses relīzes