Cilvēki nav vienādi, bet izlutinātu bērnu ir pilna pasaule un viņi gan ir +/- vienādi, atšķiras tikai kaprīzes. Ja jau reiz tās trubas neiedošanas gadījumā ir tracis, tad viss skaidrs, uz kurieni vēji pūš. Kāds nav pacenties iemācīt ka tēta krutais samsūds ir privilēģija, nevis tiesības. Kas būs tālāk?
Pilnīgi piekrītu tiem tekstiem par audzināšanu. Bērniem vajag ieaudzināt cieņu pret tehniku. Ja vēl nesaprot, ko drīkst darīt un ko nedrīkst, tātad pārāk ātri tiek tā truba dota. Manā bērnībā pārāk daudz tehnikas gan nebija. Viena no nedaudzajām tehnikas vienībām bija man blakus stāvošais mana vectētiņa CATYPH 202C-2 lentnieks. Viņu spaidīt un bakstīt kad es biju pavisam sīks man noteikti neļāva, jo tādā vecumā, kad es sāku kaut ko atcerēties, es viņu neaiztiku. Atceros, kaut kādu astoņu gadu vecumā es viņu slēgājot lenti ierāvu, tad nu vectētiņam to neteicu, jo būtu noteikti dabūjis labu rājienu, pagaidīju līdz kādu reizi atbrauca mutere un paprasīju viņai lai uzliek kādu lenti, tad nu viņa varēja ķibināt vaļā… 😀 Nu neko, tā nu tas maģis vēl šobaltdien ir dzīvs un labā stāvoklī, lai arī manā valdīšanā viņš nonāca no kādu 13 gadu vecuma. Nekad neesmu jutis kaut kādu debīlu vēlmi kaut ko šķaidīt, sadauzīt, iznīcināt tāpat vien.
Atgriežoties pie tēmas – ja jau varēji atļauties nopirkt dārgu samsūdu, tad varēsi arī priekš meitas nopirkt lietotu pirmo paaudžu ipod touch. Iztiks tava meita gan bez viens komats cik tur gigahercu divkodolu procesora, gan bez androīda, gan citiem krāmiem, jo bērnus jau interesē telefoniem nevajadzīgā sitienjūtīgā ekrāna fīča, kas tai īpoda parodijai ir, un vēl piedevām ar viņu pat piezvanīt nevar.
.
