Cik mēs esam gudri un vai gribam kļūt vēl gudrāki?

[shady]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_smadzenes_zinasanas_1.jpg[/imgl] Vēl pavisam nedaudz, un atkal pilsētā parādīsies kņada, jo skolnieki atgriezīsies no vasaras brīvlaika, un Rīgu iekaros jaunu, studēt gribošo censoņu bari. Pie viena sāksies lielie sastrēgumi rīta agrumā, jo vecāki savas atvases vadās uz skolām no viena rajona uz otru, un tieši tad, kad kāds ļoti kavē darbu. Būtu gana interesanti uzzināt, kā mūsu lasītāji izklaidējās sēžot sastrēgumos, bet šoreiz ir pavisam cits stāsts – izglītība. Ja jau mūsu “jaunizceptais” prezidents šo tēmu sācis cilāt, tad jau Notepads arī. Š oreiz noskaidrosim cik mēs esam gudri un vai gribam kļūt vēl gudrāki.

Tad nu tagad pacentīsimies jautājumus sagrupēt plašākos variāciju lokos, bet komentāros izpausties varam arī sīkāk. Varbūt kāds var pateikt kurā mācību iestādē, lai savu kāju nesperam, vai tieši otrādi, kurā būs tā, pēc kuras guvums bija lielāks nekā cerēts.

[Andron MacBeton]

Kāds sakars skolai ar smadzeņu spējām?

Parasti ar izglītību lepojas tie ar vismazāko smadzeņu jaudu.

[ruukjis]

Diezgan liels – ja neesi spējīgs pabeigt vidusskolu, tad tas jau liecina par smadzeņu “spējām”. Cits stāsts ir augstāka, lai arī pašam ir bakalaura grāds, zināšanas, ko ieguvu universitātē, esmu pielietojis tieši 0 reizes. Daudz vērtīgāki tad ir specifiski kursi.

[Andron MacBeton]

Oi nu beidz, ko tajā vidusskolā māca?

[Stormbird]

😀

[Anonīms]

Viens IT maģistrs ir un pietiek. Studenta apliecība gan reizēm vēl Riga Plaza kino vēl noder 😀

VeA pats pirmais bakalauru laidiens bija forši, bet kā tagad līmenis mainījies – jārunā ar pašreizējiem studentiem.

Zināšanas, ko ieguvu augstskolā, esmu pielietojis tieši daudzas reizes. linukšu dīdīšana, kodēšanās 3 valodās – kursi bija labs iesākums tam, lai pats saprastu, kas ir kas un mācītos tālāk. patika shēma “uzdodam nelielus darbiņus, lai cilvēki ieinteresētos – wow, ar šito, izrādās, visādas taustāmas lietas var sataisīt!”. un sēdētu kojās un taisītu viskautko incantu. ;>

[Anonīms]

Starp citu, pēdējā darbavietā darba pārrunās nozīmīgs arguments bija tas, ka biju draudzenei sataisījis dažus LU maģistru praktiskos darbus, kuros darīju tieši tās specifiskās lietas, kuras firmai bija vajadzīgas.

[Creep]

RV1Ä¢ pagaidām sniedz pietiekoši lielu zināšanu bagāžu, no kā fizikas, ķīmijas un matemātikas stundās mācītais ir arī noderējis. Pārējais gan manuprāt tiek mācīts, lai mācītu, nevis kaut kam derīgam (nu labi, ne visi pārējie priekšmeti, bet nu ir daži tādi). Neesmu drošs, ko pēctam darīt, iespējams, ka iešu uz SSE…

Un tiem, kas saka, ka augstskolā mācītais nekam nav derējis: nepareizā programma vai arī nepareizā skola tika izvēlēta. Konstruktors nevar darīt savu darbu nezinot fiziku, agronoms nevar darīt savu darbu nezinot botāniku utt. Un tieši to augstskolā māca attiecīgajās mācību programmās.

[Andron MacBeton]

R1G saukt par RV1G skaitās sliktais tonis. Teu kā absolventam to taka vajadzēja zināt.

Jā, tā ir skola no kuras nāk daudzmaz izglītoti kadri. Procentuāli.

Augstskolas lielākā daļa sastāda programmu vadoties lai parazītiem (pasniedzējiem) sanāktu pilna slodze. Tapēc arī Tūrisma vadībai ir Pascal programēšana u.t.t.

[samurajs]

Te jau atkal viens otrs propesors noliedz izglītības nozīmi. Paskaidroju, ka vidusskola un augstskolas pirmie kursi ir tieši tā vieta, kur mērkaķim iemāca kļūt par homo sapiens, resp. apgūt mācīties patstāvīgi – tātad tur viņš saņem elementāro pamatzinību bāzi un tehnoloģijas, uz kurām balstoties, viņš var patstāvīgi iet tālāk.

Augstskolas nākamie kursi, maģistrantūra sniedz tikai dziļākas zinības šaurā specialitātē; ja smadzene atļauj, to var apgūt arī pats. Bet bāzei ir jābūt, bez tās nekādi.

[jurgenz]

šobrīd vēl viens kurss ko cīnīties tehnikumā un tad temēju uz cik vien tālu spēšu

[Imhoteps]

@ macbeton

Parasti šādi izsakās ļaudis, kuri nespēj iestāties/pabeigt augstskolu.

Gudri d1rst nav malku cirst.

Lai gan mana pārliecība ir, ka izglītība ir viss tas, kas palicis pāri, kad viss iemācītajs ir aizmirsts, tomēr ir virkne reglamentēto profesiju, kur bez diploma nevar. Arī bez tā – augstskolas jēga nav faktoloģijā, eruditīvajās zināšanās – kārtīga augstskola iemaca kārtīgi, akadēmiski pareizi domāt. Videnē to neapgūt.

Man ir jurista diploms (2. līm. augstākā + 5. (augstāka) prof. klase), esmu ieguldījis sešus sava mūža gadus, lai to iegūtu, un es, Beton, ar to lepojos. Jo man ir. A citiem nav. Es varu būt ļoti-ļoti piedzēries, bet arī tad man ir diploms. A citiem nav. Vai nav forši?

P.S. Š obrīd pastāvīgi, neviena nepiespiests studēju trasoloģiju (vajag darbam satiksmes negadījumu seku izpētē). Augstskola iemācījusi meklēt informāciju, analizēt un sistematizēt. Nebūtu augstskolas, tad jaunas informācijas apstrāde man prasītu x10 vairāk laika.

[nitro]

Tieshi taapeec daudziem riebjas shitas jo pirms augstskolas vinjus zombee par daarzenjiem un tad peekshnji prasa domaat pasham.

[BERILS]

RTK , 3. Kurss Telesakaru tehniķis. Ir doma veidot karjeru šajā lauciņā. Diezgan interesanta profesija. Tieši IT cilvēkam , kabeļi , kabeļi , kabeļi… ^^

Ir doma turpināt koledžā…. cerams viss izdosies kā plānots 🙂

[Nelabojams]

PhD; viens maģistra grāds ķīmijā, otrs – vides zinātnēs, kur arī ilgotais Dr. vairs nav aiz kalniem. Ķīmiķos iemācījos domāt (t.i., labi un stingri pasniedzēji iemācīja) un sistematizēt informāciju. Vides zinātnes maģistrantūrā – ja nopietni, sevišķi daudz neko neiemācījos; galvenais – dabūju papīru. Pārsteigts biju, cik daudz domāšanai un izpratnei iedeva doktorantūra… faktiski arī ne jau pati doktorantūra, bet tieši pētnieciskais darbs, kas tai laikā tika strādāts + publikāciju gatavošana. Pirms tam likās – ko nu, es jau tāpat gudrs 😀

[msh]

Man bija problēmas pabeigt videni – no 12. klases es otrajā semestrī izstājos, izdarīju kļūdu un iestājos nākamajā mācību gadā vakarenē, kur atkal izstājos, pēc viena gada pārtraukuma atkal iestājos, jo savādāk visi noliktie eksāmeni būtu zudumā un prasības būtu smagākas, mācību gada beigās tiku izvilkts aiz ausīm – man vienkārši bija pohuj un es nemācījos. Ekšus es liku uz B un C līmeņiem, kur vēl bija ekšos vai valsts ieskaitēs atzīmes, tās pamatā bija 8-10 robežās, kontrastējot ar gada vidējajām atzīmēm 4-6 robežās un atļauto nesekmīgo atzīmju skaitu, ja neskaita pāris priekšmetus, kur es kontroldarbus bez jebkādas mācīšanās varēju izpildīt uz 8-10. Tātad es esmu idiots? 😀

Ja nu kādreiz notiks tāds brīnums ka gribēsies kaut ko mācīties tālāk, latvijā tas nenotiks – kāda velna pēc mocīties vairākus gadus un vēl par to maksāt naudu lai beigās dabūtu papīriņu, ar kuru ārpus latvijas var pakaļu atslaucīt? 😀 Tāpat tas viss notiek tikai tā papīriņa dēļ.

[vincister]

Viena augstākā ir, bet nepietiek. 😀

[aoma]

Tehnikums, augstskola. It kā vajadzētu pietikt, bet nē – pieturos pie Aleksandra Dimā (vecākā) visiem labi zināma romāna varoņa abata Faria tēzes – ka, ja ir pusotra simta labi izvēlētu grāmatu, tad var iegūt tik daudz zināšanu, cik cilvēkam vajadzīgs.

Mūsdienās gan es šo skaitli palielinātu līdz pusotram tūkstotim, un tas nevienam mūsdienīgam homo sapiens ar smadzeņu masu virs kilograma, nevajadzētu būt problēmām, ja vien neeksistē kādas bērnībā iegūtas traumas, ķipam, izkritis no šūpuļa, saspiests dzemdībās, maziņš ievērts durvīs utt.

[usins]

Teķis, Koledža top. Vairākums zināšanu iegūts reāli strādājot savā profesijā. Bet ir gadījumi, kur noder arī skolā dzirdētais (aizskarta kāda tēma, kuru dziļāk papētu mājās). Nevar teikt, ka skol nav vajadzīga. Iemāca risināt problēmas. bet pašam tad ir jārisina, nevis no rīta prasīt, kam izpildīti uzdevumi un nospiest. tas der tikai lai eksāenu sekmīgi noliktu, bet ja dzīvei mācies, tad ir pašam jāizcīnās cauri skolai.

[Autors]

Ieraksti