Es braucu uz UK pēc 2 gadu studijām LV (arī par to pašu tēmu). Studēju Latvijas Universitātē. Īpaši sūdzēties nevarētu, bet bija iespēja aizbraukt un to izmantoju. LU saņēmu pirmā līmeņa profesionālo izglītību (vai kaut kā tā).
Par augstskolas piekāšanu. Protams, tā darīt var, bet ne vienmēr tas būs labākais variants. Daži cilvēki sevi nevar piespiest iemācīties visas nepieciešamās lietas. Augstskola savukārt to pieprasa, tā kā ir vien jāmācās. Tāpat augstskolā var paskatīties uz dažām lietām no citas puses un noklausīties ko tādu, ko pats no sevis nekad neiedomātos paskatīties. Dažkārt ko noderīgu, dažkārt nē. Lai sāktu pats visu apgūt vajag lielu apņēmību un finansiālu atbalstu, jo jādzīvo un jāēd tik un tā ir 🙂
Nevajadzētu gan iedomāties, ka: “vot – pabeidzu augstskolu, tagad esmu mega programmētājs/dizaineris”. To cik daudz būs apgūts un kas tiks iegūts, būs atkarīgs tikai no paša cilvēka. Augstskola tur spēlē mazu lomu. Tādēļ arī nevajadzētu baigi iespringt uz labākās augstskolas meklējumiem – galu galā viss būs atkarīgs tikai no tevis paša.
Par augstskolas papīra nepieciešamību. Latvijā, tas, iespējams, nav tik nepieciešams, ja ir liela praktiskā pieredze un labs portfolio. Ä€rvalstīs…nu ir kā ir. Uz vienkāršiem/vidējiem darbiem pieteikties varēsi un, iespējams, arī darbu dabūsi. Ja gribēsi ko vairāk, tad nāksies vien doties skolas gaitās, jo, pie lielākām lomām prasa papīru…diemžēl.
Vēl pa strādāšanu. Īpatnējāku specialitāšu darbu UK atrast nav tik viegli, ja esi iebraucējs, īpaši bez augstskolas papīra. Darba meklējumi būs ilgi. Nezināmu iemeslu dēļ, angļi nemēdz atbildēt uz darba pieteikumiem, tādēļ tu sēdi un gaidi, īsti nezinot kas notiek. Un arī ja tiek atbildēts, tad ļoti vēlu. Tomēr ar laiku kaut kas jau tiks atrasts, tik tas var aizņemt dažus mēnešus, tādēļ tam ir jābūt gatavam. Darba vietas meklējumu laikā var izlīdzēties ar strādāšanu kādā fabrikā caur aģentūru. Tiri, rakstura audzināšanas nolūkos tas pat nav slikti un nauda ienākas pienācīga.
Par papīriem – jā tie ir padaudz, taču, ja iepriekš kārtīgi sagatavojas un visu ātri pasūta, tad nav tik traki. Stulbākais ir gaidīšana, jo angļi ir šausmīgi lēni uz visu…un mēdz šo, to pazaudēt. Galvenais ko vajag ir National Insurance Number. Iebraucot vajadzētu pieteikties intervijai tā iegūšanai. Intervija būs kāda mēneša laikā. Tad, veiksmīgas intervijas gadījumā, tiks saņemta vēstule ar NI numuru – apmēram pēc mēneša/diviem. Tas vēl nav viss. Vēl jāgaida NI karte, kas pienāks 1-3 mēnešu laikā pēc vēstules. Traki ir ar tiem laikiem 🙂
Bankas kontu, sākotnēji, var būt problēmātiski dabūt. Studenti to var izdarīt, visnotaļ, viegli. Strādāt gribošajiem ir savādāk. Viena banka prasa dzīves vietas pierādījumus. Der NI numura karte, kas saņemta uz konkrēto adresi, bet tā kā NI numurs ir ilgi jāgaida, tad tas īsti neder. Der arī rēķini kas nāk uz to adresi, bet kas ta pa rēķiniem ir istabas īrētājam – nekādi. Teorētiski der arī LV adrese. Otra banka kontu izveido tikai ja ir darbs. Tātad vajag atnest papīrus no darba vietas, ka tu tur strādā/strādāsi. Tātad – nav darba, nav konta 🙂
Kad ir uzsākts darbs, tad ir mēnesis laika nosūtīt savu pasi un 90 mārciņas darba atļaujas iegūšanai. Savādāk pēc mēneša darbs skaitīsies nelikumīgs. Darbu mainot ir jādara tas pats (izņemot 90 mārciņas). Ja gads ir nostrādāts vienā vietā, tad kopš tā brīža var strādāt kur grib un nekas nav jādara.
Un tad, protams, var būt visādi citādi sīkumi, kā savs dakteris/slimnīca, sodāmības izziņas un citi pigori.
Nedaudz pastāstot par sevi. Atbraucu uz UK es ar draudzeni. Īrējam istabu jaukā mājā. Nedēļā jāmaksā 85 mārciņas. Internets un viss pārējais, protams, ir iekļauts. Draudzenei darbu bija vieglāk atrast, jo viņai bija lielā mērā vienalga kur strādāt. Es gribēju pa savu specialitāti. Kamēr meklēju darbu, tikmēr darīju frīlancera lietas, bet tas, protams, ir galīgi neregulāri un ienākumi līdz ar to arī ir neregulāri. Par laimi draudzene strādāja diezgan regulāri. Tagad atradu pienācīgu darbu tieši pa tēmu kuru vēlos. Alga ir vairāk kā laba, tā kā visā visumā esmu apmierināts.
Galvenais visā sākuma procesā ir nenolaist rokas 🙂
.
