Neriskējiet! Vai dati Jūsu darbinieku rokās ir drošībā?

Moderatori: janis.wd, Vecākie lietotāji

User avatar
deac
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 8
Pievienojies: 22 Mai 2015, 11:42
Reputācija: 0

Neriskējiet! Vai dati Jūsu darbinieku rokās ir drošībā

Post no deac » 28 Jūl 2016, 17:35

Mūsdienās datu zudumu izmaksas sastāda vidēji 6,2 miljonus dolāru par incidentu. Negaidīti, bet liela daļa pētījumu norāda uz darbiniekiem kā galveno cēloni datu noplūdei. Uztraucoties par pieaugošiem ārējiem draudiem, uzņēmumi mēdz aizmirst par iekšējo drošību uzņēmumā.

Pēc pasaules statistikas vislielākais skaits datu drošības pārkāpumu reģistrēti tieši veselības aprūpes nozarē, kurai seko apdrošināšana, ražošana un mazumtirdzniecība. Ja salīdzina veselības aprūpi ar bankas industriju, tad veselības aprūpē uzņēmumi biežāk neievieš stingras datu drošības procedūras, kas noved pie darbinieku ļaunprātīgiem drošības pārkāpumiem. Neaizsargāti personu dati ir vērtīgi hakeriem, bet tas nav vienīgais uzbrukumu mērķis. Tādiem konfidenciāliem uzņēmuma datiem kā finansēm, algām, e-pastiem, personālam, budžetiem un komercnoslēpumiem ir liels noplūdes potenciāls. Š āda datu noplūde rada uzņēmumam ievērojamus klientu, reputācijas un materiālus zaudējumus.

Kibernoziedznieki plaši izmanto nevērīgu darbinieku pārkāpumus, kuri mēdz notikt gan nejaušas kļūdas dēļ, gan arī tīšas rīcības rezultātā. Izplatītākie draudi Jūsu informācijas drošībai ir ļaunprātīgas programmas (malware) un pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi. Ļaunprātīgās programmas tiek iestrādātas citās programmatūrās, kuras Jūs varat lejupielādēt no mājas lapām. Darbinieki tās bieži palaiž vai instalē, veicot kādas programmas atjauninājumu. Savukārt pikšķerēšanas gadījumā trešās personas sūta mēstules, kas veidotas, lai apmānītu darbiniekus un iegūtu no viņiem informāciju. Lietotāji klikšķina uz saites, kura lejupielādē vīrusu, jo šādas e-pasta vēstules ir izveidotas pēc līdzības ļoti tuvas uzticamu, zināmu avotu vēstulēm. Turklāt mūsdienās pikšķerēšana ir sastopama vairs ne tikai e-pastos, bet arī sociālajos tīklos.

Image

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki pārkāpj informācijas drošības noteikumus, ir nepietiekamas zināšanas šajā jomā. Lai dati būtu drošībā, uzņēmumiem vajag izglītot savus darbiniekus par riskiem, ierobežot to piekļuvi konfidenciāliem datiem un nodrošināt datu rezerves kopēšanu. Darbiniekiem jāpiekļūst tikai tiem datiem, kas nepieciešami, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus. Taču neparedzētās situācijās datu rezerves kopijas palīdzēs Jums atjaunot datus un glābs biznesu no dīkstāvēm. Papildus datu kopēšanai failus iespējams šifrēt, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni uzņēmumam.

Š odien tehnoloģijas paver vēl nebijušas iespējas drošības pārkāpumiem, tādēļ datu noplūdes risks ievērojami palielinās. Pieaugot viedtālruņu, planšetdatoru un mākoņu pakalpojumu izmantošanai darba vajadzībām, darbinieki var piekļūt uzņēmuma datiem jebkurā laikā un jebkurā vietā. Piemēram, tad, kad izmantojat publisko Wi-Fi tīklu, Jūs varat neapzināti izplatīt savu informāciju hakeriem. Savukārt hakeri noteikti izmantos šos piekļuves datus, lai iegūtu ne tikai personīgos, bet arī korporatīvos datus. Lai izvairītos no šādām situācijām – virtuālais privātais tīkls (VPN) ir risinājums drošai informācijas plūsmai un datu apmaiņai starp vairākiem punktiem publiskā datu pārraides tīklā. Savienojums tiek veidots izmantojot tunelēšanas protokolus un šifrēšanas metodes, kas garantē datu pārraidi bez pārrāvumiem un izslēdz nesankcionētas piekļuves risku.

Nepietiekama un nekvalitatīva drošības politika, novecojušas iekārtas un programmatūra var apdraudēt uzņēmuma konfidenciālos datus. Š ī iemesla dēļ ir svarīgi, lai uzņēmumi īstenotu atbilstošu datu aizsardzības politiku un procedūras, kas novērstu hakeru un darbinieku radītos draudus Jūsu datu drošībai. Maziniet drošības riskus, uzticot datu drošības risinājumus profesionāļiem – DEAC IT-ekspertiem. Koncentrējieties uz sava uzņēmuma pamatdarbību, nodrošinot biznesa nepārtrauktību un samazinot neplānotas izmaksas.

User avatar
Pēteris Skabarga
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 166
Pievienojies: 03 Apr 2013, 22:21
Reputācija: 0

Post no Pēteris Skabarga » 28 Jūl 2016, 17:51

What is this... 6,2m par incidentu... riiight.

User avatar
MeistarsUnVergs
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1388
Pievienojies: 22 Aug 2014, 15:14
Reputācija: 1

Post no MeistarsUnVergs » 28 Jūl 2016, 21:58

Kaut kāds savārstījums, pelmeņi kopā ar ķiplok salātiem un šokolādes krēmu?

Kādas vēl rezerves kopēšanas lai pasargātos no datu noplūdes? Tieši vēl lielāks risks, ka DEAC tirliņi paši ielūrēs aiz gara laika nakts dežūrās, kas tad ir backupos iekšā?

VPN nav šķērslis. Uzlaužot galaiekārtu, var dabūt VPN autorizācijas paroli un tad jau šņakarēt pa iekšējo tīklu. Uzticēt VPN veidošanu trešajām personām, šajā gadījumā DEAC kretīniem, ir vēl lielāka muļķība.

Kārtīgs sisadmins sataisīs uzņēmuma tīklu kā vajag. DEAC var iet bankrotēt.
Legālās programmatūras lietotāji ir vēl lielāki stulbeņi par legālo narkotiku lietotājiem

User avatar
Ralfie
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 613
Pievienojies: 15 Aug 2008, 10:00
Reputācija: 0
Atrodas: Rīga

Post no Ralfie » 29 Jūl 2016, 09:30

"Maziniet drošības riskus, uzticot datu..s – DEAC IT-ekspertiem."
..noup!
Es sev neuzticos, kur nu vēl bunkurtārpiem.

User avatar
poisins
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 50
Pievienojies: 07 Jūl 2010, 20:58
Reputācija: 0
Atrodas: Alūksne <> Valmiera

Post no poisins » 29 Jūl 2016, 10:53

Es sev neuzticos, kur nu vēl bunkurtārpiem.
Vai ne! Un ja vēl atmiņā palicis atgadījums ar e-klases datubāzi pleintekstā, tad paranoja garantēta.

izluks
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 88
Pievienojies: 17 Mar 2013, 17:17
Reputācija: 0

Post no izluks » 29 Jūl 2016, 15:14

Es parasti neņemu vērā tādus negatīvus komentārus ir sevišķi ja pārsvarā vienmēr par jebkuru tēmu tiek izteiktas negatīvas - rupjas piezīmes.
Š oreiz ir tā, ka man jāpiekrīt šim dīvaini uzrakstītajam komentāram...

User avatar
root
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 2173
Pievienojies: 16 Mar 2010, 15:26
Reputācija: 1

Post no root » 29 Jūl 2016, 17:10

HAHAHA un DEAC miskastee aka datu centraa bus drosjibaa? :> ljolj tiesjam

GuntOn
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 195
Pievienojies: 21 Nov 2010, 16:14
Reputācija: 0

Post no GuntOn » 29 Jūl 2016, 18:44

Š…emot vērā, ka lapā pirmais valodas karodiņš ir slāvu, tad vairāk piestāvētu deac.ru, nevis .eu :D

User avatar
MeistarsUnVergs
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1388
Pievienojies: 22 Aug 2014, 15:14
Reputācija: 1

Post no MeistarsUnVergs » 30 Jūl 2016, 03:01

.eu ir .su jaunākā, apgreidoā versija

krievu vietā tagad neaizskaramie ir žīdi un nēģeri
komunistu vietā pederasti
brālīgo tautu vietā ir eiropas tautas
padomju cilvēka vietā eiropas identitāte
komunisma vietā brīvais tirgus

Maskavas vietā diktē visu Brisele.
No viena grāvja otrā.
Legālās programmatūras lietotāji ir vēl lielāki stulbeņi par legālo narkotiku lietotājiem

User avatar
BlackHalt
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 276
Pievienojies: 08 Sep 2009, 19:01
Reputācija: 0
Atrodas: Wrīga

Post no BlackHalt » 30 Jūl 2016, 04:25

jajajajaja

User avatar
Hominidae
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 569
Pievienojies: 26 Jan 2011, 11:35
Reputācija: 0

Post no Hominidae » 30 Jūl 2016, 09:16

Brīvais tirgus. LOL

User avatar
Crow
E-žurnālists
Atbildes: 5392
Pievienojies: 10 Mai 2009, 14:22
Reputācija: 0
Atrodas: Ir

Post no Crow » 30 Jūl 2016, 10:46

žīdi un nēģeri
Un dvieļugalvas. Allahu akbar! <vroom><šņik><šņak><ra-ta-ta-ta><BOOM!>
Дебилы, бл*ть...

Pievienot atbildi

Return to “IT ziņas”