Eiropa gatavo “melno dienu atvērtajam internetam”

Eiropas Parlamenta komisijās izskatītas un guvušas atbalstu izmaiņas Autortiesību likumā. Īpaši nepatīkami un daudziem nepieņemami ir 11. un 13. panti. Nekomerciālā organizācija Creative Commons jau nosauca šīs izmaiņas par “melno dienu atvērtajam internetam”. Nākamais etaps būs balsošana Eiroparlamentā jūlija mēnesī. Bet tagad par visu pēc kārtas.

11. pants.

Tas paredz, ka interneta platformām būs jāmaksā atlīdzība ziņu autoriem par to, ka tās ievietos saiti uz šīm ziņām savās vietnēs. Saite uz ziņām – tas ir virsraksts vai pirmā rindkopa. Interneta platforma – te var būt jebkas: sociālie tīkli, interneta meklētāji, blogi, un pat tādi nekomerciāli projekti kā Wikipēdija.

Eiropa paredz, ka šis likums atbalstīšot mazos interneta izdevējus. Bez tam šādi plāno ierobežot  lielos tehnoloģiju magnātus kā Facebook vai Google, kas ar visu www atrodamo informāciju rīkojas pēc sava prāta.

Piemērs. Notepad.lv pārtulkojis svaigu ziņu no Eiropas avota, un ievietojis saiti uz pirmavotu: sīkāk lasīt šeit. Tā visdrīzāk drīkstēs darīt bez maksas.

Toties par šādu Facebook publicēto saiti jau nāksies maksāt atlīdzību (t.s. “saites nodokli”) publikācijas autoram. Maksātājs būs platformas īpašnieks – šeit Cukerberga kungs.

13. pants.

13. pantā interneta vietnes īpašniekiem tiek uzlikta atbildība par saturu, ko lapā sapublicējuši tās lietotāji. Protams, autortiesību kontekstā.  Ir tādi, kam šis pants pat ļoti patīk, piemēram Neatkarīgo mūzikas kompāniju asociācijas Impala priekšsēdētāja Helēna Smita: “Šeit tikai paskaidrots tas, par ko mūzikas nozare jau runā gadiem – ja jūs esat mūzikas vai citas daiļrades izplatītājs, jums vajadzīga licence. Vienkārši un saprotami. Laiks digitālajam tirgum iet kopsolī ar progresu.”

Piemērs. Daudzi lietotāji iecienījuši memes, un labprāt pievieno tās komentāriem. 13. panta kontekstā redakcijai būs jāpārbauda vai konkrētai bildei ir Creative Commons licence, un ja nē – tad jāķeksē ārā. Zemāk minētais meme jau skaitās pārkāpums.

 

Vienīgais mierinājums ir tas, ka līdz Autortiesību likuma izmaiņu ienākšanai reālajā dzīvē paies gadi. Ja Eiroparlaments tās pieņems, vēl vajadzēs mainīt likumdošanu katrā ES dalībvalstī. Bez tam šobrīd nepastāv un pārredzamā nākotnē arī nepastāvēs tehnoloģijas, ar kuru palīdzību varētu operatīvi izzondēt visu internetu, meklējot kur neapzinīgs lietotājs ielicis kriminālu fotoattēlu.  Vistuvāk šādām tehnoloģijām ir Google un Facebook, bet nav domājams, ka ar tām viņi dalīsies.

Dalies :

Facebook
Twitter
LinkedIn
Pinterest

3 Responses

  1. Jo kas liks likumu no European Union tas azies kā rekomendācijas Mūsu Valstij, bet bieži mūsējie izdara visu kā likts, bet nesaprot ka daļa ir ietiekums nevis pavēle. Ta arī veidojas likumi, govij maz vietas jaucam kūti nost pat par cm karo.

Atbildēt

Jaunākie apskati
Tev varētu interesēt