Astoņas tēzes pret kopirastiem

Moderatori: janis.wd, Vecākie lietotāji

Vai šīs tēzes mani pārliecināja par kopirastu kaitīgumu?

Ko tur pārliecināt, tas jau sen pat ezītim skaidrs!
4
57%
Lika mazliet aizdomāties - laikam jau tā ir
1
14%
Blēņas tas viss
1
14%
Nepļurksti te; slaucām jūs un slauksim!
1
14%
 
Total votes: 7

User avatar
Nelabojams
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1036
Pievienojies: 03 Sep 2009, 12:20
Reputācija: 0
Atrodas: Naukšēnu novads

Astoņas tēzes pret kopirastiem

Post no Nelabojams » 30 Mai 2016, 20:42

Pēdējais BSA tekstiņš ierosināja mani izvilkt dienas gaismā savu pāris gadus vecu un paša priekam sarakstītu spriedelējumu. Nododu to Notepad tautas kritikai. Piedodiet, ka gari, bet jautājums nav vienkāršs.

SPRIEDELĒJUMS PAR AUTORTIESĪBÄ€M
(astoņas izvērstas tēzes pret kopirastiem)

Principi vislielākā mērā attiecināmas uz individuāliem “radītājiem” – tekstu (grāmatu) un mūzikas autoriem, taču tie pēc būtības saistāmi arī arī jomām, kur ir liela nozīme kolektīvajai jaunradei un tās produktam – programmatūras izstrādē, kino.

1. Pastāvošā autortiesību likumdošana pārkāpj samērīguma principu starp autora vai izdevēja (producenta) tiesībām iegūt augļus no sava darba un sabiedrības tiesībām lietot šos augļus; jāievēro, ka tieši sabiedrībai šie darbi ir domāti un bez sabiedrības (un tās atzinības; nav svarīgi, tūlītējas vai vēlākas) autora darbam vispār nebūtu jēgas.

1.1. Pieci gadi vairumā gadījumu ir pilnīgi saprātīgs laiks, lai autors, kas ir radījis sabiedrībā pieprasītu darbu, vai izdevējs, kas ir to izplatījis, varētu iegūt no tā augļus. Pēc tam darbs kļūst par cilvēces mantojumu un kā tāds ir brīvi izplatāms – ja vien vispār kādam tas ir vajadzīgs un pēc pāris gadiem jau nav aizmirsts. Bez tam, ļoti ilgstošu autortiesību apstākļos daudzi radošie ļaudis pēc pirmajiem panākumiem nereti zaudē jebkādu motivāciju radīt vēl, jo var saņemt naudu, neko nedarot un nepiepūloties. Kopā ar dažiem citiem autortiesību darbības aspektiem (skat. 8.tēzi beigās) tas katastrofiski atsaucas uz mūzikas un literatūras kvalitāti pasaulē vispār.

1.2. Izdevēja tiesības nevar tikt attiecinātas uz izdotā darba saturu (tādas ir tikai autoram), bet vien uz konkrētā darba nepārprotami atpazīstamu formu (grāmatas izdevumu, konkrēto mūzikas darba ieskaņojumu) un arī tad ierobežotu laiku – tiem pašiem pieciem gadiem (skat. 1.1.tēzi). Š is princips novērsīs situāciju, kad dažādu “tiesību” dēļ publikai nav pieejams saturs tiem darbiem, kas izdoti agrāk un/vai ierobežotā tirāžā, vairs nav pārdošanā un nevar arī ieinteresēt izdevējis/producentus, jo nesola pietiekamu peļņu. Īpaši svarīgi tas ir darbiem, kas radīti vai tulkoti/dublēti mazu tautu valodās. Tātad arī latviešu valodā. Piemēram, skandalozais resurss gramataselektroniski.lv ir vienīgais man zināmais avots, kur reāli var tikt klāt ļoti daudzām latviski izdotām grāmatām. Neskriesi jau uz Misiņa bibliotēku tādēļ vien, ka ir sagribējies pārlasīt kaut ko no, piemēram, savulaik populārajiem „Apvāršņa” sērijas izdevumiem.

1.3. Autortiesību mantošana vispār ir absurds… Tas, protams, nenozīmē, ka mantinieki nevar saņemt ienākumus no pelnoša autordarba pēc autora nāves. Bet viņi manto šos ieņēmumus, ne autortiesības! Turklāt neekskluzīvās tiesības gūt ieņēmumus nekādi nav ierobežojamas laikā – un, ja tu neproti izmantot savu mantojumu, tad pats esi vainīgs. Vai arī tas mantojums ir reāli bezvērtīgs.

2. Pastāvošie autortiesību principi diskriminē virknes radošu profesiju pārstāvjus, tai skaitā arī cita veida garīgā darba produkcijas autorus, jo daļa autortiesību subjektu var ļoti ilgu laiku iegūt augļus no vienreiz padarīta darba, bet citi – tikai vienreiz vai pat vispār nemaz. Tie radošie autori, kuru darbi top tikai vienā eksemplārā (piem. arhitekti, gleznotāji) ir īpaši smagi diskriminēti, jo viņus faktiski soda par viņu darba unikalitāti. Pēdējā laika mēģinājumi pakļaut autortiesībām publicētas fotogrāfijas, kurās redzams it kā autortiesību objekts, uzskatāmi par nejēdzīgiem, jo lielākoties šāds objekts nemaz nav galvenais elements konkrētajā fotogrāfijā, kalpo tai tikai par fonu vai vispār nokļūst tajā nejauši. Jautājums par šādu objektu apzinātu fotofiksāciju paliek atklāts; maksājums par to nebūtu netaisnīgs, ievērojot autortiesību saprātīga ilguma principu. Ievērojot arhitektūras objektu tapšanas un funkcionālās īpatnības, autortiesību darbības ilgums šādiem objektiem varētu būt arī vairāk nekā 5 gadi.

3. Pastāvošā autoratlīdzību ievākšanas prakse pieļauj dubultu un pat vairākkārtīgu samaksas ņemšanu par vienu un to pašu darbību. Piemēram, atskaņojot pa radio raidītu mūziku publiskā telpā, tiek iekasēta samaksa, kaut gan radio par to jau ir samaksājis. Dubultā aplikšana ar nodokļiem jau sen ir pasaulē izskaužama prakse; kāpēc lai šeit būtu citādi? Arguments, ka atskaņotājs no tā gūst kādu labumu, ir apšaubāms, jo gūtais labums nav izmērāms vai kā citādi pierādāms. Vienīgais izņēmums varētu būt situācija, kad ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošana kalpo par iemeslu tiešiem naudas maksājumiem (piemēram, mūzikas automātos, klubos u.tml.).

4. Datu nesēju aplikšana ar „pirātisma” nodevu ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju un nav ne ar ko pamatota, kā vien ar apgalvojumu „…ja nu kāds!” Un ja nu ne?

4.1. Š ī nodeva postoši ietekmē datu nesēju tirgu.

4.2. Uzņēmumi no tā cieš īpaši, jo šāda nodeva viņiem jāmaksā faktiski par savas pamatdarbības veikšanu. Turklāt jo vairāk, jo tā ir augstāk tehnoloģiska tāpēc, ka tas nesaraujami saistīts ar jo lielākiem datu apstrādes un glabāšanas apjomiem.

4.3. „Pirātisma” nodeva par nesēju, kurā kāds uzglabā pats savu autordarbu, ir pilnīgi amorāla.

4.4. Nav iespējams izsekot šīs nodevas izlietošanai atbilstoši deklarētajiem mērķiem:
a) jo nav iespējams noteikt, kādiem autoriem pienākas no šīs nodevas iegūtie naudas līdzekļi;
b) dažādu iemeslu, visbiežāk finanšu darbību necaurspīdības un arī neviennozīmības (nauda nav „iezīmēta”) dēļ, nav iespējams izsekot, tieši kādiem autoriem no šiem līdzekļiem ir samaksāts un, līdz ar to, vai šī atlīdzība izmaksāta pamatoti.

4.5. Š ī nodeva kalpo kā morāls (kaut apšaubāms), bet noteiktos apstākļos varbūt pat kā juridisks attaisnojums autordarbu nelegālai iegūšanai un uzglabāšanai.

5. Autortiesības nav atsavināmas, tās nevar iegūt cita persona. Citai personai var būt vienīgi noteikts periods (tie paši 5 gadi) ekskluzīvi vai neekskluzīvi gūt no tām ienākumus, bet ir jābūt regulējumam, kāda ir mazākā daļa no šiem ieņēmumiem, ko jāsaņem autoram vai viņa mantiniekiem, ja autors ir miris konkrētā darba autortiesību darbības termiņā (atgādinu, ka mantotas tiek tiesības gūt ieņēmumus, nevis pašas autortiesības!).

6. Reproducējot autordarbu, arī pēc autortiesību perioda beigām pie tā vienmēr ir jābūt norādei uz autoru; pie tam autors var noteikt specifiskas prasības šīs norādes formai un saturam. Specifiskās prasības ir spēkā autora dzīves laikā, bet pēc viņa nāves pieļaujams aprobežoties vienkārši ar nepārprotami norādītu autora vārdu, kolektīvam darbam – nosaukumu. Š ī principa pārkāpums gan ir vērtējams kā piesavināšanās vai, noteiktos gadījumos, arī kā plaģiāts.

7. Autors, ja vēlas, var atvērt ziedojumu kontu un publiskot to. Š ādu iespēju izmanto daudzi „freeware” izstrādātāji.

8. Autortiesības to pašreizējā traktējumā un praksē netieši rada vēl vismaz šādas ļoti negatīvas blakusparādības:

a) autortiesību augļus (pie tam praksē – to radīto ieņēmumu lielāko daļu) bauda personas, kas faktiski nav autori un nenodarbojas ar radošu darbību: izdevēji, ierakstu kompānijas, producenti, autortiesību aģentūras, u.t.t., un kuri būtībā neatšķiras no jebkāda cita veida ražotājiem un tirgotājiem, kam šādu iespēju nav;

b) rodas masīvs slānis personu, grupu, u.c., kuras formāli pieskaitāmas autoriem, bet kuru ienākumu gūšana ir balstīta vienīgi uz augšminēto grupu veidotu „veikalingu”, bet ne uz radoša darba principiem;

c) reāli radošiem cilvēkiem bez tirgus atbalsta (lasi: izdevēju/producentu un autortiesību aģentūru aizbildniecības) ir grūti iegūt atpazīstamību un līdz ar to arī ienākumus. Tiesa, šeit stāvokli labot mazliet palīdz internets un... „pirāti”!
Protams, jebkurš jurists vai vienkārši, tēmas zinātājs šeit atradīs lērumu nepilnību, varbūt pat pretrunu, bet ja raugāmies pēc teksta gara un nevis pēc burta, domāju, ka ideju esmu izteicis pietiekami skaidri.

Image
Mana pieredze rāda, ka nav tādas zodiaka zīmes "Kretīns".

User avatar
Crow
E-žurnālists
Atbildes: 5392
Pievienojies: 10 Mai 2009, 14:22
Reputācija: 0
Atrodas: Ir

Post no Crow » 30 Mai 2016, 22:53

Apbrīnoju uzņēmību. Ja man vēl tāda būtu, cik daudz sviesta es varētu [te] sakult!

Nē, nu labi, būtībā jau tā ir, kā tur stāv rakstīts. 4. pants ir pilnīga taisnība. Pārējais vairāk vai mazāk ideālistiski, sapņaini un absolūti nereāli. Kas atcerās mani pirms gadiem šeit postojam, pasaules lāpīšana bija viena no manām bērna slimībām. Iestājos pret spiegošanu, pret autortiesībām, pret netaisnību un varmācību (un panākt to visu - ak cik ironiski! - ja nepieciešams, autoritāri un piespiedu kārtā). Daļa ideālismu nekad neizslimo (varbūt tā ir labāk) - kā herpes, tas vienmēr šad tad uzplaiksnī. Citos gadienos ideālismā vīlies ļautiņš kļūst par skarbāko ciniķi.

Rekur manuprāt afigenna simboliska memebilde par šo tēmu:
Image

Teiksim tā... šajā ekrāna pusē tas kekss bildē uzvar, jo citāda kārtība nevar pastāvēt. Vājprātīgas autortiesības ir viens no mūsu sabiedrības un ekonomikas, īpaši populārās izklaides un līdz vājprātam bezjēgā no zila gaisa uzpūtušās IT industrijas stūrakmeņiem. It's just good business. Kā ļoti daudziem cīnītājiem par taisnību, ideja cēla un gars dižens, bet... kādas būs sekas? Ja kaut zināmā pārejas periodā šo ieviešam (pēc attiecīgas pieslīpēšanas kantoros), tas viss lēni, bet garantēti pajuktu nafig. Ļoti lielai daļai cilvēku būtu jāatrod cits darbs. Kas ir sliktākais, ne tikai uz minētajiem diviem (popkultūru un IT) balstās šodienas ekonomika, bet it's turtles all the way down.
Дебилы, бл*ть...

User avatar
Mr.Death
Lietpratējs
Atbildes: 1779
Pievienojies: 17 Apr 2007, 19:13
Reputācija: 0

Post no Mr.Death » 31 Mai 2016, 00:20

Citos gadienos ideālismā vīlies ļautiņš kļūst par skarbāko ciniķi.
+1 par sjo. :> mani vari pieskaitiit pie sjiem citiem gadiijumiem :> autoram taisniiba, it seviskji par 4. punktu, ideja ceela, bet taa nekur par sjo forumu taalaak neaizies. kaapeec? visiem naudu vajag! un sisteemaa, kur kapitaalisms iet roku rokaa ar lobeesjanu - sjaadas idejas ir neveseliigas. dubultaa palielinaat piraatu nodokli datu neseejiem + pleest autortiesiibu atliidziibu no tiem, kuri klausaas skalji muuziku (taa ka kaiminjsj dzird) buutu logjiskaaks solis no augsto kreeslu puses.

User avatar
Nelabojams
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1036
Pievienojies: 03 Sep 2009, 12:20
Reputācija: 0
Atrodas: Naukšēnu novads

Post no Nelabojams » 31 Mai 2016, 07:08

Pārējais vairāk vai mazāk ideālistiski, sapņaini un absolūti nereāli.
Protams; pilnīgi piekrītu. Diemžēl, vairums cilvēku savā kūtrumā labāk atpogās kādam, nekā iestāsies par savām tiesībām ("Pirātu partijas" - domāju, viņus vienkārši nopirka). Tāpēc ne velti esmu šo tekstiņu nosaucis par spriedelējumu.
Kas ir sliktākais, ne tikai uz minētajiem diviem (popkultūru un IT) balstās šodienas ekonomika,
Tā tas ir un ir arī skaidrs, ka tas nevar turpināties bezgalīgi. Tomēr es pats laikam nemaz negribētu piedzīvot to lūzuma punktu, kad tas notiks, jo tas nebūs nekas aizraujošs. Drīzāk otrādi.
Mana pieredze rāda, ka nav tādas zodiaka zīmes "Kretīns".

User avatar
samurajs
Administrators
Atbildes: 14988
Pievienojies: 06 Mar 2007, 15:04
Reputācija: 0
Atrodas: Liepājas anomālā zona

Post no samurajs » 31 Mai 2016, 07:41

Uzņēmēji cītīgi baro uzblīdušo birokrātisko aparātu, tāpēc kaka/laka kakls kļūst aizvien resnāks. Kā šī sacerējuma 3. punktā teikts, pamanās par vienu un to pašu n-tās reizes iekasēt naudu. Bet vēlētos aizrādīt uz pašu uzņēmēju kļūdām: priekš kam veikalos, frizētavās, kafejnīcās fonam atskaņot maksas mūziku? Tā nav koncertzāle, kur kāds atnācis klausīties. Ir taču https://freemusicarchive.org ar daudziem tūkstošiem dažāda žanra dziesmu un skaņdarbu, kurus izplata ar Creative Commons licenci. Protams, sākumā kaka/laka represīvais aparāts mēģinās arī par brīvo mūziku uzrīkot paraugprāvu, bet kad apdedzināsies, tad ātri pierims.
Image

User avatar
ruukjis
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1981
Pievienojies: 16 Apr 2009, 15:39
Reputācija: 0

Post no ruukjis » 31 Mai 2016, 08:51

4.2 punkts gan nav gluži pareizs - uzņēmējiem ir iespēja nemaksāt to nodokli. Tiesa gan dēļ 10 ripuļiem nav jēga - tā birokrātiskā ķēpa ir lielāka kā guvums. Bet ja tu ikdienā piesvilini 100tiem disku, tad es domāju, ka tas papīru darbs atmaksājas.

User avatar
Aldis
E-žurnālists
Atbildes: 5084
Pievienojies: 21 Nov 2008, 15:55
Reputācija: 0
Atrodas: LV

Post no Aldis » 01 Jūn 2016, 14:39

Bija viens dokumentālis par to, kā vispār autortiesību/patentu būšana sākās... Faktiski nodoms bija kaut kādā veidā aizsargāt autorus, lai tie savas idejas un iespējams - mūža darbu arī atpelnītu... Viss jau jauki un skaisti - tikai to sāka izmantot tādi kā Edisons, kam nauda pa pilno, runāšanas spējas, utt.. Tiešām sava darba pratēji, kā Tesla nomira nabadzībā...

Kā arī, ja sākumā ideja bija jāpierāda spēcīgi, utt... tad Amerikāņi grožus palaida vaļīgāk, lai izceltos uz pasaules fona ar kvantitāti, ka tik tiešām, kā līdz mūsdienām tas ir, ka var patentēt tik absurdas lietas kā kvadrātu, apli, vai apaļu riteni... :]

Ja nemaldos Indija patentiem uzspļauj, tādēļ ražo gan zāles, gan vēl daudz ko citu pa lēto... Protams, ar to jau nav īsti mierā portfeļu turētaji, brauc pie šamiem ekspedīcijās un skaidro, cik tas slikti, aicina pievienoties vispārējai "pareizajai" pasaules kārtībai, utt.. Tikai re - viņi saprot, ja sāks ražot "ripas" u.c. medikamentus pa dārgo, tad pirmkārt - vairums slimnieku vnk. to nevarēs atļauties, otrkārt, šiem tas nebūs izdevīgi, jo agri vai vēlu lielās korporācijas viņus izēdīs no tirgus šā kā tā...

Konkrēti, par mūziku/filmām - jā.. manuprāt pat tur nav dubulti nodokļi, tā shēma pat ir vēl plašāka.. Jo samaksā gan raidstacija, gan autobusa šoferītis kam "itkā" darba vietā skan radio... Raidstacija principā, glabājot failus uz datunesējiem, vēl nomaksājusi ir nodokli par tiem... Tad vēl tiek izsfiltrēts pa organizācijām - AKKA/kakka un Laipa jau tikai LV līmeņa, ir jau vēl starptaustiskās kopijpisistu aģentūras, kas no tā visa vēl pa galviņām izķidā peļņu..

Paldies Nelabojamam par rakstu! :) Tēma gara un plaša, par šo var diskutēt! :)
Image Oh My God = OMG
Image Ak Mans Dievs = AMD

User avatar
iKey
E-žurnālists
Atbildes: 1460
Pievienojies: 25 Apr 2007, 16:55
Reputācija: 0
Atrodas: Aizkraukles morālā anomālija

Post no iKey » 02 Jūn 2016, 20:03

žēl, ka daudziem nācies atsēdēt par britu radītajiem autortiesību likuma 'uzlabojumiem', kas patiesībā sargā nevis autoru, bet izdevniecības kompāniju.
kā man reiz teica viens autors - es pēc statistikas radio un televīzijā esmu sapelnījis divus tūkstošus šogad. tikai aka/laka jau pusgadu neiemaksā, labi, ka kā senos laikos koncertēju.
biznesmenis uz biznesmeņa virs autora un autora peļņas :-/

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=EuQLMXyGQOE[/youtube]
Reset poga domāta tam, lai parādītu datoram, kurš te ir galvenais.

Jolla Sailfish
Image

User avatar
Nelabojams
Reģistrēts lietotājs
Atbildes: 1036
Pievienojies: 03 Sep 2009, 12:20
Reputācija: 0
Atrodas: Naukšēnu novads

Post no Nelabojams » 02 Jūn 2016, 21:10

Heh, ienāca prātā, ka vajadzētu šito izdrukāt un, kā savulaik Luters savas 95 tēzes pienagloja pie baznīcas durvīm, tā šitās pienaglot pie kakas-lakas durvīm (iepriekš saaicinot presi). Man gan trūkst Lutera vēriena :) bet viņš noteikti ir garīgās neatkarības un drosmes paraugs, kaut ne visā piekrītu viņa uzskatiem - nemaz nerunājot par faktu, ka esmu neticīgs. Es tiešām no sirds apbrīnoju un apskaužu cilvēku, kurš tā varēja pateikt - te stāvu es un nevaru citādi - lieliski apzinoties, ka tas viņam draud ar skarbām nepatikšanām un iespējamu drīzu un mokošu nāvi.
Mana pieredze rāda, ka nav tādas zodiaka zīmes "Kretīns".

Pievienot atbildi

Return to “Raksti”