Ekskluzīvi Notepadam: bumbas, mīnas u.c. spridzekļi
- This topic has 43 atbilžu, 16 voices, and was last updated pirms 12 years, 10 months by
.
-
Š ajā tēmā pakavēsimies pie sprādzienbīstamiem objektiem. Tā kā jaunā paaudze vairs netiek iesaukta armijā, kādam šī informācija varētu labi noderēt. Protams, es jums nemācīšu, kā pareizi konstruēt bumbu (lai arī tas ir ļoti vienkārši), bet gan kā tās pazīt un netikt pašam uzspridzinātam. Kur to visu var apskatīt un aptaustīt? Rīgā, Policijas Akadēmijā, pagrabā zem Kriminālistikas katedras. Protams, nav brīvas pieejas, bet tauta tur ir atsaucīga; iespējams, ka interesentiem izdosies sarunāt tikšanos ar saimnieku – specvienības “Omega” konsultantu, kurš ir īstens sava amata fanātiķis.
Vēl reāli šīs “spēļmantiņas” apskatāmas “Liepājas Metalurgā”; tās tur ienāk nebūt ne reti. Protams, vairāk ir mācību mīnas un lādiņi, bet gadās arī īsti spridzekļi.
Attēlā: šie “jaukumi” patlaban kā pieminekļi stāv manā iecirknī. Vidū tukši, kāds jau trotilu izķeksējis, bet lielajam lādiņam vel alumīnija detonators daļēji saglabājies:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_real_bomb_1.jpg [/img] Kas ir visu spridzekļu pamatā? Galvenokārt sprāgstviela
trotils, kas bez iepakojuma atgādina parastu veļas ziepju gabalu. Tas karsējot nav bīstams, kamēr neatrodas slēgtā telpā. Tādā gadījumā pie temperatūras 300 grādu trotils detonē. Aukstā veidā šis spridzeklis detonē tikai pie stipra trieciena (piem. kapseles sprādziens). Trotils skaitās arī rūpnieciskā sprāgstviela, laikā, kad padomijas armija vācās ārā no Latvijas – tas bija viegli pieejams. Ar vienu šādu klucīti pietiek automašīnas uzspridzināšnai. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_np2_2.jpg [/img] Latvijas laukos nesprāgušas munīcijas vēl papilnam, sevišķi Kurzemes pusē. Sastopami gan 2.pasaules kara laika, gan padomju armijas poligonos nesprāgušie spridzekļi. Š ādi atradumi ir sevišķi bīstami, jo:
1. nav zināms, kalab nav sprāguši
2. rūsas dēļ grūti novērtēt to vispārējo bīstamības pakāpi.
Detonatori lielākoties tiek gatavoti no krāsainā metāla, kurš nekorodē. Tātad šie spridzekļi arī pēc pusgadsimta var sprāgt. Ko darām, ja atrodam aviobumbu, mīnu, lādiņu vai granātu? Pēc iespējas neaiztiekam, ierobežojam atraduma vietu un nekavējoties zvanām policijai. Tālāk rīkosies viņi.
Svarīgi ir nekādā gadījumā nemēģināt kaut ko izjaukt vai mest ugunskurā. Tādu gadījumu netrūkst, kad jaunatne atradusi spridzekļus un mēģina tos spridzināt ugunskurā. Tad nu gaida minūtes desmit-divdesmit, un, ja nekas nenotiek – iet skatīties. Tad pēkšņi – bum! Un asiņaini gaļas gabali lido uz Sauli…
Protams, ka tas ir loģiski – lādiņa sakaršanai vajag daudz laika (paši zināt, cik laika vajadzīgs lai uzvārītu, teiksim, spaini ūdens).
Kādi spridzekļi galvenokārt ir atrodami? Daži veidi – bildēs:
– vācu armijas granātas (koka rokturi būs sapuvuši, bet metāls paliks)
[img]https://notepad.lv/userpix/28_np1_2.jpg [/img] Dažādas rokasgranātas (visbīstamākās ir šķembu granātas – “citroniņi”, biezā korpusa dēļ tās neizrūsē)
[img]https://notepad.lv/userpix/28_granatas_1.jpg [/img] Aviobumbas, mīnas, lādiņi
[img]https://notepad.lv/userpix/28_aviobumbas2_1.jpg [/img] Dažāda veida lielgabalu lādiņi
[img]https://notepad.lv/userpix/28_kolekc_1.jpg [/img] Granātmetēju lādiņi un faustpatronas
[img]https://notepad.lv/userpix/28_gmetejs_1.jpg [/img] Prettanku mīnas (tanks uzbrauc “plācenim” ar kāpurķēdēm un “bum!”)
[img]https://notepad.lv/userpix/28_tminas_1.jpg [/img] Kājnieku mīnas (te redzam virziendarbības mīnas, padomju un zviedru; tās izmet lodītes vai adatiņas 25-50 m tālu, bet tikai vienā virzienā. Palaišana – ar elektrodetonatoru). Vēl ir lecošās mīnas u.c.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_kminas_1.jpg [/img] Detonatori – maziņi, nerūsoši, bet spēj noraut 3 pirkstus. Tie ir katra spridzekļa sastāvā
[img]https://notepad.lv/userpix/28_detonatori_1.jpg [/img] Kā strādā bandīti?Iedomājieties, jums kurjers atnes pasta paciņu. Atpakaļadrese – it kā no pazīstama cilvēka. Noliekat uz galda, tūlīt vērsiet vaļā, bet istabas klusumā liekas, ka tur kaut kas tikšķ. Paklausāties – patiešām!
Nu jūs jau esat filmas saskatījies, tūlīt vērsiet vaļā; tur būs pulksteņmehānisms, sarkanais un zaļais vads; kniebsiet pušu zaļo un būsiet varonis!
Patiesībā jūs jau esat miris!
Tādā gadījumā nesiet kājas prom cik jaudas un zvaniet draugam – vai tiešām viņš jums atsūtījis modinātāju? Ja šis neko nezin – droši zvanām 112 un gadām kad brauks speciālisti.
Š o gan uzrakstīju tikai kā tēlainu piemēru – 2007. gadā bandīti veikuši vairs tikai 2 veiksmīgus sprādzienus, bet neveiksminiekiem atņemto “bombu” kolekcija ir iespaidīga. Kā redzam – ar fantāziju lielākoties ir tā pavājāk, galvenokārt tiek lietoti tradicionālie modinātāji:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_band1_1.jpg [/img] Gadās arī pa kādam advancētākam speciālistam:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_band2_1.jpg [/img] Ja kādam rodas vēl kādi jautājumi par spridzekļiem – rakstām komentāros!
Granāta normāli sprāgst 3.2-4.2 s laikā no brīža, kad izrauj gredzenu un atlaiž skavu, resp. no izmešanas brīža.
Afganistānas un ÄŒečenijas kara apstākļiem ir speciālas granātas ar dubultdetonatoru, kas sprāgst no atsitiena pēc t (min) = 1s. Normālais deglis tad kalpo tikai priekš self-destruction.
Tas izskaidrojams ar to, ka kalnu apstākļos granāta var noripot atpakaļ pie metēja.
Apturēt neko nevar, jo ir iedarbojies bikforda auklai līdzīgs palēninātājs (pulvera stabiņš) un tas deg.
normis_161: ja uz prettanku mīnas uzkāps cilvēks, nekas nenotiks. Ja nu zīlonis vienīgi varbūt 🙂 Ja cilvēks uz kājnieku mīnas uzkāpis – tad parasti ir uzreiz bum! Vienīgi lecošās mīnas ir divtaktu: uzkāpjot aktivizējas un nokāpjot uzlec 1m augstu un izsprāgst.
Š īs visas mīnas ir īslaicīgas lietošanas, to korpusi ir no skārda, kas zemē ātri sarūs, tā kā atrast tādas maza cerība.
Ir vēl
mīnmetēju mīnas (bildē), tās gan vēl pietiekami daudz atrod zemē no kara laikiem. Tādas labāk vispār rokās neņemt, neko par šitām nevar prognozēt – pats bīstamākais spridzekļu tips. Par mūsdienu mīnām šeit nerunājam – ir pat ļoti gudras, ar mikroprocesora vadību, bet tādas, cerams, LV nav.
[img]https://notepad.lv/bildes/atteli/20080703211259459.png [/img] Skatos – atkal bumbomānija pacelta gaisā? 😀 Tas gadījumā nav sakarā ar gaidāmo pasācienu Rīgā 13. novembrī? Ko gribēju piebilst: ja mežā atrodat lādiņu, tad pirmais darbs ir skatīties, vai tas ir aktīvs vai neaktīvs. Aktīvs lādiņš ir tas, kurš izgājis cauri lielgabala stobra kanālam un kaut kāda iemesla dēļ nav sprādzis. Tie ir visbīstamākie, bum! var notikt jebkurā brīdī. Labāk tādiem netuvoties vispār.
Pazīme: uz krāsainā metāla gredzeniem palikuši iegriezumi no stobra vītnēm (attēlā)
[img]https://notepad.lv/userpix/28_20080618102951379_1.jpg [/img]
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
