Iesācējiem: datorpele

[Loading]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_pfdat0rjl4zhq8egwi7_1.jpg[/imgl]Par peles esamību un tās vitāli svarīgo nepieciešamību dažkārt par nedomājam, jo to vienkārši uztveram kā pašsaprotamu. Kā tā spēj saprast mūsu kustības? Vai tur iekšā sēž maza pelīte? Nē. Pele ir dažu podziņu un fotoelementu kopums, kuri ir pārsvarā ir paslēpti no mūsu acu skatieniem ar necaurspīdīgu melnu vai pelēku plastmasu. Savus pēdējos elpas vilcienus piedzīvo peles ar lodīti. Š ie pēdējie elpas vilcieni pārsvarā vēl ir atrodami skolās un bibliotēkās. Mūsdienās bumbiņpeles ir aizstājušas optiskās, kuras ir precīzākas un ērtāk lietojamas.

Lūk, pele šķērsgriezumā. Redzam trīs mikropogas (tās ar sarkanajām strīpiņām). Divas no tām pilda labā un kreisā taustiņa funkciju, bet vidējā nodrošina rullīša nospiešanu. Datorspēļu fani spēs apliecināt, kādu slodzi ir jāiztur šiem slēdžiem. Logitech pele spēja izturēt divus gadus aizrautīgu CounterStrike spēlēšanu, taču pēcāk nopirktā ķīniešu pakaļdarinājuma pele sāka streikot jau pēc pāris mēnešiem. Š ajos slēdžos konkrēti izpaužas ražotāja attieksme pret sava ražojuma kvalitāti, un tālāk – pret klientiem.

[img]https://bildites.lv/images/k3ykzj7wnlg9uj32oji.jpg[/img]

[img]https://bildites.lv/images/vj6ci7mioo1fevm2py1j.jpg[/img]

Elementārs veids, kā kustību digitalizēt. Infrasarkanā diode spīd. Veicot peles kustību, lielais rats ar stariem griežas ap savu asi. Š ie stari attiecīgi aizsedz vai atsedz fotoelementu. Fotoelements spēj iespaidīgā ātrumā nolasīt šo informāciju un nodot tālāk. Jau saprotams, ka šāds veids ir gaužām neprecīzs. Tāpēc, ražotāji cenšas radīt pēc iespējas lielākus ratus un pēc iespējas šaurākus starus. Mūsdienās vairs neredzēt šādus atklātus elementus, tagad tie visi ir slēgti un cilvēka acs darbības principu neredz.

Gumijas bumbiņa tomēr nav no tīras gumijas. Tās iekšpusē ir metāla lode. Kāpēc tā? Metāls lodītei nodrošina stingrākas malas un ievērojamu svaru. Tas nepieciešams, lai lodīte ripotu pa galda virsmu, nevis slīdētu.

[img]https://bildites.lv/images/tifxya8f93vvyqp01ts.jpg[/img]

Bumbiņpeles mūsdienu aizstājējs ir optiskā pele. Daudzi to sauc arī par lāzerpeli vai infrasarkanajām pelēm, taču tas ir nepareizi. Lāzerpeles un infrasarkanās peles ir dārgākas un tām ir nedaudz savādāks darbības princips. Mēs apskatīsim optisko peli, jo to lieto teju visi.

[img]https://bildites.lv/images/9iycv34p2ntbfueten.jpg[/img]

Š eit nav bumbiņas un “lielā rata”. To vietā ir gaismu emitējoša diode un mikroshēma. Bet kā tad tā strādā? Gluži kā fotoaparāts. Gaismas diode staru raida prizmā, kura gaismu novada un koncentrē uz galda virsmas. Gaismas diodes pārsvarā ir sarkanā krāsā, tas tādēļ, ka to ražošana ir lētāka. Ir pieejamas arī citās krāsās, bet tās nav tik populāras. Š o spilgti apgaismoto virsmu nepārtraukti “fotografē” fotosensors. Tas analizē attēlus un virziena izmaiņas nosūta uz datoru.

[img]https://bildites.lv/images/c8rzvkuoxxdl44d050a1.jpg[/img]

Kādas optiskās peles fotosensora tehniskie dati – 1512 kadri sekundē, 18 reiz 18 pikseļus lieli fotouzņēmumi un katrs pikselis spēj attēlot 64 pelēkās krāsas toņus. Bet ne visiem ir šādi rādītāji. Š os tehniskos parametrus spēj iespaidot gan fotosensora darba ražīgums, gan ražotāju radītie algoritmi.

Ekonomisko apstākļu dēļ optiskajām pelē ir taupības režīmi. Esam noteikti ievērojuši, ka gaismas diode kļūst blāvāka, ja pele dažas sekundes atrodas nekustīgā stāvoklī. Š ādi pavisam nedaudz, bet tiek ekonomēta elektroenerģija, kas ir svarīga portatīvo datoru lietotājiem.

Zinot, ka bumbiņpeles ir beigušas savu eksistēšanu, liekas, ka lielie rati ar infrasarkanajām diodēm ir palikušas aizvēsturē, bet nē. Tās tas nav. Š āds darbības princips joprojām tiek lietots rullīti. Protams, ir vēl cita veida mehānismi, kā rullīša kustība tiek digitalizēta.

Kādēļ pelēm ir dažādi izmēri un formas? Ražotāji cenšas atrast optimālāko variantu, lai roka nenogurtu un būtu ērti strādāt. Ja roka tiek nepārtraukti turēta uz peles un visa darba diena tiek pavadīta ar peli rokās, var rasties plaukstas deformācija, kura saucas tuneļa efekts. Plauksta savu formu būs pielāgojusi pelei un mēs to nevarēsim vairs brīvi piespiest pie galda virsmas. Tāpēc strādājot pie datora, kaut vai uz dažām sekundēm izkustināsim plaukstu, to savelkot dūrē, vai piespiežot pie galda virsmas.

Bumbiņpeļu lielākais mīnuss bija neprecizitāte un putekļi, kuri sakrājas gan uz bumbiņas, gan uz lielo ratu asīm. Kā plusu var minēt to, ka pārvietošanās signāla radīšana neprasa augstus tehniskos rādītājus un ir gaužām pieticīgā līmenī. Optisko peļu trumpis ir augstāka precizitāte un tas, ka tām putekļi praktiski netraucē. Bet traucē dažādas virsmas, uz kurām fotosensors apjūk un peles kustības netiek korekti attēlotas. Arī sensora radīto attēlu apstrādei ir nepieciešami sarežģīti algoritmi, kuri prasa zināmu tehnikas līmeni, bet mūsdienās šis līmenis jau ir nodrošināts jebkuram. Daži optisko peļu īpašnieki sarkano gaismas diodi ir aizstājuši ar kādas citas krāsas, pārsvarā zilu, gaismas diodi. Riskēt ar iespēju sabojāt savu peli ir katra paša lēmums. Noslēgumā gribētu jūsu uzmanību vērst uz peles tīrību. Tas ir īpaši svarīgs tiem, kuri nav vienīgie datora lietotāji. Vismaz reizi nedēļā notīriet peli ar karstu mitru lupatiņu, lai noņemtu netīrumus un mikrobus.

Noslēgumā – bilde ar dimantiem rotātu peli:

[img]https://bildites.lv/images/taw0v74kxiz71svgmp9m.jpg[/img]

Papildmateriāli https://en.wikipedia.org/wiki/Mouse_(computing)

[samurajs]

Raksts ir lielisks, paldies autoram!

Viena nepilnība – vajadzēja apskatīt arī lāzerpeles, tās mūsdienās aizvien plašāk izplatās. Lāzerpele atšķirībā no optiskās normāli darbojas pat uz stikla, resp. var aizmirst par visa veida paliktņiem.

[Loading]

Nedrīkst visu uzrakstīt vienā reizē 🙂 Apniks lasīt un nebūs ko kādu citu reizi rakstīt. Bez tam, pašam nav pieredze ar tādām…

[drono]

Lāzerpeles ir nesalīdzināmi labākas par parastajām optiskajām. Tiešām ir vērts iztērēt tos pāris latus vairāk. Manējā tikai pret spoguli ir bezspēcīga, pārējās virsmas ņem pretī bez nekādām problēmām.

[memorex]

Nu jā un derēja arī pieminēt nākotnes tehnoloģijas, kas ir vel labākas par lāzerpelēlēm, piemēram par bumbiņpeli ir pagātne un domāju tas nav vairāk aktuāli.

[msh]

Man tā liekas, ka Loading tos rakstus prosta spiež nost no kaut kādas wiki vai vienkārši kāda cita portāla 😀 Vienīgi te nebija tik daudz muļķību sarakstīts, kā pie klavām, bet pāris robi arī ir 😀 Reku viens – “Zinot, ka bumbiņpeles ir beigušas savu eksistēšanu, liekas, ka lielie rati ar infrasarkanajām diodēm ir palikušas aizvēsturē, bet nē. Tās tas nav. Š āds darbības princips joprojām tiek lietots rullīti. Protams, ir vēl cita veida mehānismi, kā rullīša kustība tiek digitalizēta.”

Esi kaut vienu peli izjaucis?

P.S. Pelei slēdzīšus no citas peles pārlodēt ir kā divus pirkstus apmīzt ;.

[Loading]

Rakstiem par pamatu tiek ņemts tas, ko vēlējos uzzināt pirms pāris gadiem. Tad nu to ko zinu, to rakstu pats, ko nē to paņemu no wikipēdijas. Atbildot par peles izjaukšanu, kā tu domā, kur tik labas fotogrāfijas ņēmu? Pastāsti, lūdzu, tuvāk, kur ir tas robs.

p.s. Uzfilmē, lūdzu, kā tu pārlodē slēdzīti un apmīz savus divus pirkstus.

[msh]

Ja neesi pamanījis, lielākajai daļai peļu rullītis ir mehānisks.

Par slēdzīti – piedod, esošajai pelei [beņķis laikam bija šķībači], jau vairākus gadus nogājušai, slēdzīši ir labi, nav vajadzības. Bet nu ja tev sagādā problēma 2x2x2 lodējumi, tad es nezinu 😀

[izredzētais]

skatos, msh te otrais Dr. Hauss :))

[Loading]

kušs… msh. Atslābinies, šie raksti domāti iesācējiem. Tu, lai pierādītu savas zināšanas, vari veidot rakstu sēriju ‘Profesionāļiem’.

[msh]

Pričom tur profesionāļiem? Taviem “iesācējiem” rakstiem ir vienkārši tāda pirmklasnieku piegarša – ķipa, domāti pirmklasniekiem 😀 Ja raksti, tad raksti par lietu, kuru esi daudzmaz izkodis pats, vai vismaz dažus gadus vērojis attiecīgos forumos ;. Te nav skola, kur jāraksta referāti vai kaut kas tamlīdzīgs, izmantojot enciklopēdijās sagrābstītu infu 😀

P.S Priekš tādiem nolūkiem gan šitie tavi raksti būtu ļoti labi piemēroti 😀

[Loading]

Labi, parādi kā jāraksta.

[Sid]

Es gan uzskatu, ka šādi raksti ir visai noderīgi. Jo vairāk infas latviešu valodā, jo labāk. Galu galā – mammām tak ar vajag zināt kas un ko dara. ;]

[msh]

Sid 😀

Loading, ā, reku vēl viens piemērs – tavs no pirksta [lasīt “no wiki”] izzīstais fakts par 5DIN atmiršanu pēc 1987. vai kura tur gada – kuru es jau tur pierakstīju, ka 5DIN meinstrīmā vēl gāja kādus 10 gadus.

Par “parādi kā jāraksta” – tēmas, par kurām es varētu kaut ko šitādu cept augšā, neatbilst notepad.lv mērķiem 😀 Kaut gan mans zināšanu loks ir stipri plašāks, bet par lielāko daļu no tiem es vienkārši iemācos infu, kura, kad vajag, noder…

[marr]

Divas lietas,

pirmkārt, wikipedia nav uzticams avots – informatīvs jā – nenoliedzami. Ne velti, piemēram, akadēmiskā vidē atsauce uz wikipēdiju nav derīga.

Otrkārt, ne katrs, kurš kaut ko zin par kādu sfēru var rakstīt par to rakstus. Katram pašam ir savs zināšanu pašnovērtējums, pārliecība vai zin pietiekami labi, lai stāstītu citiem. Citi spēj pārliecinoši muldēt par to, ko paši tikko uzzinājuši, citiem vajag kārtīgi izpētīt pirms kaut ko publicē.

[samurajs]

Tā. Nu tad saņemiet, cien. kritiķi! :die:

Tas, kas par šo konkrēto tēmu rakstīts wiki – tas ir vienkārši stulbuma kalngals! Reālās infas daudz mazāk nekā Notepad rakstā. Apskatiet paši:

https://lv.wikipedia.org/wiki/Datorpele

Š…emsim vērā to, ka Notepad auditorija bez profesionāļa msh sastāv arī no cilvēkiem, kuri izglītojas, un šinī pēdējā grupā zināmu procentu ieņem arī bērni. Un tieši tiem arī veltīts Loading rakstu cikls “Iesācējiem”. Redzēs bildītēs, ka pelē nav iekšā dzīva pelīte, un neprasīs tētim lielo āmuru un skrūvgriezi 😀

Notepad slejās ir jābūt gan nopietniem analītiskiem rakstiem, gan arī iesācējiem domātiem. Ja kādam kas nepatīk – boot.lv arī vēl pastāv… varēs kult olas lupatās un pastrādāt kulakā… 😀

Līdz ar to Loading rakstu cikls ir izpelnījies augstu novērtējumu manā skatījumā.

Diez vai analogi/līdzigi raksti latviski vispār kaut kur ir?

[Loading]

samurajs, paldies par atbalstu.

marr, pirms ko rakstu, par to pārliecinos vairākās vietās. Ne tikai wikipedia, bet atsauci uz 3-4 vienāda satura lapām nav jēgas likt.

msh, es uz visiem taviem jautājumiem esmu atbildējis. Bet manus jautājumus, tu nevēlies atbildēt…

[Vilkcilveks]

Man kā iesācējam likās labs raksts!

[memorex]

Rekur paplašinātāks apraksts (angļu valodā) https://en.wikipedia.org/wiki/Mouse_(computing)

[sir_irius]

Raksti feini! Man arī patīk palasīt (kaut tikuntā šo visu zinu, bet vienkārši Tavi raksti ir… khemm… lasāmi) 🙂

[Autors]

Ieraksti