PC barošanas bloka diagnostika

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas Raksti PC barošanas bloka diagnostika

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 34 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #149473
    samurajs
    Participant

    Š ajā rakstā mēs iemācīsimies noteikt PC barošanas bloka derīgumu lietošanai, pie tam ar vienkāršām metodēm, un bez jebkādiem mēraparātiem. Tā kā daudzi barošanas bloka elementi ir galvaniski savienoti ar 220 V tīklu, un tajos uz tīkla filtra kondensatoriem var pastāvēt 300 V spriegums arī vairākas minūtes pēc izslēgšanas – vienosimies visas darbības veikt bez bloka atvēršanas. Testam izmantosim tikai zemsprieguma izejas spraudņus.

    Tātad – kādā gadījumā var rasties šaubas par barošanas bloka derīgumu vai bojājumu? Protams, ja tas ož pēc deguma, vai no tā nākuši dūmi – viss ir skaidrs, un jāskrien uz veikalu pēc jauna. Bet ir gadījumi, kad dators vispār neieslēdzas, ventilatori negriežas, un vispār nekas nenotiek. Tādā gadījumā vainīga var būt arī mātesplate, vai kaut tā pati ieslēgšanas poga. Š eit tad arī noderēs rakstā iegūtās zināšanas, ar kurām varam noteikt barošanas bloka derīgumu.

    Kas lācītim vēderā?

    Uzreiz jāsaka – tur nav nekas pārdabisks un ne arī īpaši sarežģīts. Shēma apmēram atbilst CRT televizora barošanas blokam, bet atšķiras ar ievērojami plašāku jaudas regulēšanas diapazonu, un labāku aizsardzību. Bloku iespiestās shēmas plate montēta uz vienpusēja foliēta stiklatekstolīta ar visai platiem celiņiem, tātad to iespējams remontēt mājas apstākļos, ko autors arī ir veiksmīgi izmēģinājis.

    Skatāmies shēmu:

    [img]https://content1-foto.inbox.lv/albums108281201/modjo/Augusts-2009/bpatx.jpg[/img]

    [imgr]https://notepad.lv/userpix/28_otsutstvie_1.jpg[/imgr]Pēc tīkla ligzdas (220V) un 5 A drošinātāja seko prettraucējumu filtrs, diožu tilta taisngriezis un spriegumu uzkrājošie elektrolītiskie kondensatori (attēlā 680 uFx250 V). Tos noteikti visi zin kā palielas muciņas. Š ie ir visbīstamākie shēmas elementi, jo uz tiem var saglabāties vairāku simtu voltu spriegums vēl ilgi pēc atslēgšanas no tīkla. Tas var notikt stand-by strāvas avota bojājuma gadījumā, ja ir “aizmirsts” ielodēt lādiņus noņemošos rezistorus (220 KOhm). Noname barošanas blokos šāda “aizmāršība” ir pavisam parasta lieta (skat. attēlu pa labi).

    Stand-by strāvas avots ir pilnīgi autonoma mazjaudīga ierīce, kas savienota arī ar PC mātesplati. Š is avots nepieciešams galvenokārt galvenā barošanas avota palaišanai. Spriegums šeit parādās uzreiz, tikko iesprauž rozetē tīkla vadu un ieslēdz aizmugures slēdzi. Pēc analoģijas var teikt, ka tāds ir arī TV, lai to varētu ieslēgt ar pulti.

    Stand-by strāvas avots izveidots kā autoģenerators ar 1 tranzistoru, un barojas no 300 V līdzsprieguma. No slodzes transformatora sekundārā tinuma noņem spriegumu, ko padod citu bloka ķēžu darbināšanai, un pēc L7805 tipa stabilizatora iegūstam izeju +5V SB padošanai uz mātesplati.

    Barošanas bloka “sirds” ir mikroshēma TL494 vai kāds tās analogs. Shēma satur impulsu autoģeneratoru ar mainīgu platumu. Š o platumu regulē ar pretsaiti no bloka izejas šādi: ja zem slodzes spriegums nokrītas, impulsi kļūst platāki un satur vairāk enerģijas, līdz ar to kompensējot sprieguma kritumu. Š is princips ļauj kompensēt slodzes parametrus ļoti plašās robežās. Impulsi tālāk nonāk priekšpastiprinātājā un gala pakāpē, kur slodze ir izejas transformators. No pēdējā sekundārajiem tinumiem tiek noņemti, iztaisnoti un atfiltrēti PC barošanai nepieciešamie spriegumi.

    Vēl jāpiemin īpašs signāls POWER_GOOD jeb PG, jeb P_OK, kas parādās tikai tad, kad komparators LM393 (salīdzinātāja shēma) ir pārbaudījis izejas spriegumu atbilstību normai, un šis signāls dod atļauju datora CPU sākt darboties.

    Kādi spriegumi un signāli nāk ārā no barošanas bloka?

    Te nu viss ir absolūti standartizēts. Katram signālam un spriegumam ir sava noteikta vada krāsa neatkarīgi no iekārtas tipa. Mūs interesē tikai savienotājs, ar ko padod strāvu mātesplatei. Visi pārējie ir pieslēgti paralēli. Jaunajiem PC lieto 24-kontaktu spraudņus, vecajās mātesplatēs un barošanas blokos bija 20-kontaktu spraudņi. Abi šie standarti ir absolūti savietojami (kā – lasām pievienotajos avotos).

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_24pincon_1.jpg[/img]

    Nākamajā attēlā uzskatāmi parādīts, kāds signāls/spriegums uz kuru kontaktu pienāk. Visas ir izejas, bet zaļā krāsā ir ieeja POWER_ON, pa kuru mātesplate dod komandu ieslēgties barošanas blokam, un līdz ar to visam datoram. Brūnā krāsā ir ieeja 3,3 V pretsaites spriegumam, kas vecākiem barošanas blokiem un mātesplatēm var nebūt.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_tab2_1.jpg[/img]

    Barošanas bloka pārbaude

    Nu esam teoriju apguvuši, un varam ķerties klāt. Vislabāk būtu pārbaudāmo bloku izņemt no PC un novietot uz galda. Ja esam slinki, sliktākajā gadījumā pietiks arī ar to, ka atvienosim to pilnībā no visa kā datora korpusā.

    Pievienojam strāvas vadu, ieslēdzam. Klusums? Nekas nerūc? Ventilators negriežas? Labi. Turpinām.

    1. Š…emam veselu nelielas jaudas 6-12 V spuldzīti (no motocikla, auto – bet tikai ne no tālās gaismas lukturiem! var no Ziemsvētku eglīšu virknes) un pieslēdzam starp violeto un melno kontaktu.

    Spuldzīte deg? Stand-by ir. Ejam tālāk. Spuldzīte nedeg? Nedarbojas stand-by avots, barošanas bloks ir bojāts. Turpināt testu nav jēgas. Pērkam jaunu vai remontējam.

    2. Pārslēdzam spuldzīti starp sarkano un melno kontaktu. Š…emam izolēta vada gabaliņu, notīram tam galus un ieslēdzam starp mātesplates vada zaļo un melno kontaktu.

    Spuldzīte deg, ventilators griežas? Jaudas ķēdes ir ieslēgušās. Visticamāk blokam nav ne vainas, tas ir kārtībā. Spuldzīte nedeg, ventilators negriežas? Barošanas bloks ir bojāts. Pērkam jaunu vai remontējam.

    3. Ja mums pieejams voltmetrs vai multimetrs – vēlams vēl pārbaudīt izeju POWER_GOOD. Izdarām visu kā un 2. punktā, un mērām starp pelēko un melno vadu. Ja uz tās pussekundi pēc ieslēgšanas parādās +3…6 V spriegums – viss kārtībā. (Brīdinājums – šinī mazas jaudas ķēdē lampiņu lietot nedrīkst – sadedzināsim tranzistoru!)

    Avoti: Barošanas bloku spraudņi un savienotāji, aizstāšana, BB pareiza nomainīšana bildēs, Darbības princips, shēmas analīze, Kādu BB izvēlēties?

    #210436
    torturous
    Participant

    tas elements 07D241 ir varistors kas aizsarga no pārsprieguma.. bet ka prakse rāda ja trāpīs zibens tas neglābs.. tad izmanto gazizladi un labāk vel papildus supresoru kas pēc būtības ir zenera diode.. gadās ka tie ari mirs bet tad sliktākais kas var notikt ir jāatjauno izdegušais celiņš pārējais baroklis ir vel dzīvs

    #210437
    drunk_lizard
    Participant

    diemzjeel atx sheemas nav tik standartizeetiunificeetas, kaa samurajs te aprakstiijis :>

    izvadi gan ir.

    #210438
    samurajs
    Participant

    d_l: Piekrītu, kādu 4 vai 5 veidu shēmas man ir. Š ī, manuprāt, vissakarīgākā un vispopulārākā. Ierindas jūzerim jau tā kā tā neko vairāk par izvadiem nevajag, nespeciālistam līst tur iekšā vispār nebūtu vēlams…

    #210439
    izredzētais
    Participant

    jautājums par labošanu:

    tā kā no manis elektriķis tik daudz cik no jēra vistas fileja, gribēju paintresēties par barošanas bloka remontu: pirms trim dienām manā apgādībā nonāca kompis ar beigtu barokli – to nomainīju un veco paturēju.

    barokli atksrūvējot var redzēt ap diviem rezistoriem tādu kā apdegumu. vai tas liecina par lielu varbūtību, ka apmainot šos rezistorus problēma tiks labota, vai tā ir visai normāla parādība lietotiem barokļiem un problēma visticamāk varētu būt kaut kur citur?

    vai šīs detaļas ar testeriem var pārbaudīt neizņ emot no plates, jeb nāksies tās lodēt ārā?

    [img]https://i28.tinypic.com/2yugiad.jpg[/img]

    #210440
    samurajs
    Participant

    Š ai gadījumā nedomāju, ka rezistori pie vainas, tik apdeguši neizskatās. Tranzistori un diodes gan pie 150 grādiem atņirdzas, bet šitie tur vairāk.

    Ja nekas nav paralēli ieslēgts, tad pārbaudīt neizlodējot var. Pēc krāsu koda tabulām nosakām vērtību, un tad ar multimetru…

    #210441
    drunk_lizard
    Participant

    es tavaa vietaa sjo leeto meeslu atdotu sia “getlinji” :>

    pat tiikla filtra nav… sver kaadus gramus 300 drosji vien :>

    ja nu baigi tiik jaaties, tad ar testeri nocjeko drosjinaataaju, ja vesels, tad sekundaarajaa pusee taas diodes, kas uz radiatora….

    #210442
    izredzētais
    Participant

    liels paldies par padomiem, tagad apmēram zinu ar ko sākt.

    gētliņ iem barokli atdot negribas, kaut vai tā iemesla dēļ lai iegūtu kaut nelielu pieredzi šajās lietās. jā, sver maz, maksā interneta veikalā ap ~9-10 ls, taāu kā rezerves variants gan jau noderēs.. piemēram lai citam kompim pārbaudītu barokļa vainu 😉

    tikko pamanīju, ka arī viens kondensātors blakus labajam(bildē) radiatoram uzpūties, šķiet, tas arī būs jāmaina 🙂

    #210443
    samurajs
    Participant

    Kondensators parasti nepūšas tāpat; visticamāk maiņstrāva tikusi klāt. Tātad diodes jāpārbauda obligāti.

    #210444
    actimel
    Participant

    Bingo, tieši tas kas vajadzīgs. No elektrības zinu tik daudz cik cūka no baleta.

    Ir problēma, pazūd elektrība ofisā atnāca elektriķi un starp vairākām versijām, teica ka varbūt kādam kompim notiek “karotkoe zamikanie” (īssavienojums) un ieteica pārbaudīt barokļus.

    1) Jautājums:

    vai pēc šeit aprakstītajiem testiem varēs atrast vainīgo barokli (ja protams tāds ir) ?

    2) Jautājums:

    vai šo īssavienojuma sindromu (ja tā ir kā tie elektriķi teica) var kautkā novērot softiskā līmenī? vai programma spētu parādīt sprieguma kautkādu intensitāti (es dzejoju, pašam nav riktīgi sajēgas) ? Vai varbūt tas pats bios var pateikt man ko noderīgu ?

    #210445
    kakts
    Participant

    A kur var nopirkt drošinātājus barošanas blokam, man te vienam nodedzis?

    #210446
    samurajs
    Participant

    kakts: 5 A drošinātājs tāpat vien nedeg! Visticamāk sūdi lieli primārās ķēdēs. Nu mēģini drošinātāju salaist uz īso, bet neslēdz barokli pie datora, bet pie +12V spailes pieslēdz kādu autospuldzi. Iestartē barokli, kā rakstā teikts, un, ja degs spuldze, vari meklēt jaunu drošinātāju no veca lampu TV piemēram. Ta jebkurā radiodetaļu veikalā jābūt.

    actimel: ar softu pārbaudīt nekādi nevar – tas ir visdrūmākais dzelžu līmenis 🙂

    Ja kaut viens spriegums ir – būs arī pārējie. Tam kalpo īpaša aizsardzība. Gribi 100% drošību – vari pēc rakstā aprakstītās shēmas pārbaudīt (ja PC vēl nav slēgts iekšā). Ja pie zaļā un melnā vada saslēgšanas kopā ventiņš sāk griezties – viss kārtībā! Tas visvieglāk.

    #210447
    drunk_lizard
    Participant

    actimel wrote:

    Ir problēma, pazūd elektrība ofisā atnāca elektriķi un starp vairākām versijām, teica ka varbūt kādam kompim notiek “karotkoe zamikanie” (īssavienojums) un ieteica pārbaudīt barokļus.


    lai jams labaak psihisko veseliibu paarbauda, umnjiks…

    un taadu ir daudz…

    #210448
    actimel
    Participant

    Klausoties to elektriķu spriedelējumos to vien dzirdēju kā “varbūt, varbūt, varbūt. ….”

    Kad viņi atnāca pirmo reizi pateici frāzi par kuru ilgi smējos “iespējams 2 teikannas reizē bija ieslēgtas, arī tā ir bijis” 😀

    #210449
    samurajs
    Participant

    actimel wrote:

    Klausoties to elektriķu spriedelējumos to vien dzirdēju kā “varbūt, varbūt, varbūt. ….

    Kad elektriķis raustās pie vada – skaidri zināms, ka spriegums ir. Pārējos gadījumos ir “varbūt…” :D:D:D

    #210450
    WerNeo
    Participant

    Nu ar tiem elektriķiem ir visādi. Nav jau viņi nejēgas, bet reizēm savā gudrībā vienkāršas lietas aizmirst. Gadījums iz dzīves. Mans vectēvs bija elektriķis. Jau pensijas vecumā viņam vienā rītā pēkšņi neiet ripzāģis.. pārbauda, fāze nepienāk. Domā, domā.. pārbaudām visu ap motoru (pēc lietus tomēr) .. saka man: “tas vads tāds vecāks, vaina noteikti tajā. Būs jāpārbauda.” Piesauca vēl vienu meistaru (kolēģi), paņēma vienu “mazo 0,5” un sāka.. graizīt vadu ik pēc 5m(laikam), pārbaudot vai fāze pienāk. Es šiem nosaku: “a ja nu no rozetes nepienāk?” Viņi, maigi izsakoties, par mani pasmējās. Te taču esot skaidri redzams, ka vads n reizes lāpīts un no dažādām “parpalām līmēts”, vaina būs tajā. 🙂 Nu nekā… pēc apmēram 3 stundām (te varu sameloties), pārnāku mājās, a šie abi jau tīri “silti”, “atzīmē”! Prasu: “Kur tad bija vaina?” Atbilde: “Tev gandrīz taisnība, bet ne līdz galam! Vaina bija rozetē!” Saku: “nu es taču teicu, ka vajag vispirms izejas, ieejas pārbaudīt.” Atbilde: “Bet tas vads bija aizdomīgāks par rozeti!” 🙂

    ..uz elementāras lietas “uzkārās” abi elektriķi, kas visu savu darba mūžu nostrādājuši tikai ap un ar elektrību.

    P.S. Lai abiem vieglas smiltis.

    #210451
    remarco
    Participant

    Atkal jau es vecā rakstā pousteeju:))

    Sen biju izlasijis un aizmirsis , radās vajadzība pārlasīt, nu i izlasīju līdzgalam komentus un WerNeo vienkārši manino krēsla nogāza , tā ka nevaraēju atturēties iekomentēt 😀

    Divi ieisluši elektriķi :DDDDD

    Smējosilgi.

    Pareizi ir, ja lampiņa mājās nedeg tad nesteidzies pie slēdža ķert, labāk rīgas hess pārbaudīt, ka tik turbīnas nav apstājušās…

    #210452
    irvines
    Participant

    es tā skatos, ka te kāds ar gudrāks elektronikā ir?

    man sekojošs jautājums kā pārbaudīt, vai diožu tilts darbojās, vai nē?

    #210453
    ob1
    Participant

    irvines, izlodē to tiltu un pārbaudi kā parastas diodes.

    samuraj, impulsu barokli bez slodzes slēgt iekšā ir bīstami, ja kas…

    #210454
    samurajs
    Participant

    Džedaj, tev pilnīga taisnība. Bet, ja tu uzliktu brillītes un ieskatītos shēmā, tad redzētu, ka 100% visas izejas drošībai ir slogotas ar 100 vai 270 Ohm rezistoriem. Ar to pietiek.

    Diožu tilta pārbaude: šeit nekas nav jāizlodē. Ja drošinātājs vesels, un uz lielajiem elektrolītiskajiem kondensatoriem ir ap 150 V uz katra – tātad viss kārtībā.

    Biežāk izdeg izejas diodes – tās ir uz radiatora pa 2 gab. TO-220 korpusā. Tās neizlodējot var pārbaudīt ar testeri, ieslēgtu zemu pretestību mērīšanai, vai ar bateriju un lampiņu.

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 34 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā