Core i3, i5 un i7 – Intel procesoru apraksts

[KristoZ]

[imgl]https://www.bildites.lv/images/peondkyt5qcii0s7m.jpg[/imgl]Nosacīti jaunie Intel Core i3, i5 un i7 procesoru apzīmējumi tika paredzēti, lai atvieglotu orientēšanos Intel procesoru klāstā. Diemžēl dzīvē tas nemaz tik vienkārši nav, jo pat vienas sērijas procesoriem var būt samērā atšķirīgas iespējas un funkcijas. Tādēļ šajā rakstā apskatīsim iepriekšminēto procesoru galvenās atšķirības.

Core i3 5xx sērija

[imgl]https://www.bildites.lv/images/duxvhyfpg98xyn3yqaew.jpg[/imgl]

Core i3 piecsimtās sērijas produkti ir vieni no vienkāršākajiem jaunajiem Intel procesoriem. Tie ir bāzēti uz Clarkdale 32 nanometru (nm) arhitektūras ar sevī iestrādātu grafisko procesoru. Š īs sērijas produkti ir divkodolu procesori, kas atbalsta Hyper-Threading¹ un virtualizāciju² (Virtualization), bet tiem nav Turbo Boost³. Š o procesoru veiktspēja ir aptuveni pielīdzināma lētā gala Core 2 Quad produktiem, piemēram, Q6600.

Visi Core i3 500 sērijas procesori izmanto LGA1165 kontaktligzdu (socket), un derēs visām mātesplatēm ar attiecīgo ligzdu. Dažām, vecākām P55 čipseta mātesplatēm var būt nepieciešams BIOS atjauninājums. Kā arī procesorā iebūvētais grafiskais procesors nestrādās ar P55 mātesplatēm, kurās nav iebūvēta videokarte.

Core i5 6xx sērija

[img]https://www.bildites.lv/images/afa43extmsydvbeck274.jpg[/img]

Vājākie Core i5 sešsimtās sērijas procesori ir arī bāzēti uz Clarkdale 32nm arhitektūru ar iebūvētu grafisko procesoru.

Š īs sērijas produkti ir divkodolu procesori, kas atbalsta Hyper-Threading, Turbo Boost, virtualizāciju un AES instrukciju kopumu. To veiktspēja ir aptuveni pielīdzināma vidējās klases Core 2 Quad un dārgā gala Phenom II procesoriem.

Visi Core i5-600 sērijas produkti izmanto LGA1156 ligzdu, kas derēs attiecīgi aprīkotās mātesplatēs. Vecākām P55 mātesplatēm var būt nepieciešams atjaunināt BIOS, bet tik un tā procesorā iebūvētais grafiskais procesors ar tām nedarbosies.

Core i5 7xx sērija

Core i5 septiņsimtās sērijas procesori ir bāzēti uz Lynnfield 45nm arhitektūras. Tie ir četrkodolu procesori, kas neatbalsta Hyper-Threading, bet atbalsta Turbo Boost un virtualizāciju. To veiktspēja ir pielīdzināma vai pat labāka kā dārgā gala Core 2 Quad un Phenom II procesoriem.

Lai arī Core i5-700 sērijas produkti ir LGA1156 ligzdas procesori, kas derēs mātesplatēs ar šādu ligzdu, jāatceras, ka šajos procesoros nav iebūvēts grafiskais procesors. Tādēļ mātesplatēs, piemēram , H55 un H57, būs nepieciešama video karte, lai atveidotu vizuālo informāciju.

Core i7 8xx sērija

[imgl]https://www.bildites.lv/images/s7hgeiaigv8u6vphhwt5.jpg[/imgl]

Intel Core i7 800 sērijas produkti ir kā uzlaboti Core i5-700 sērijas procesori, kas bāzēti uz Lynnfield 45nm tehnoloģiju.

Core i7 astoņsimtās sērijas procesoros ir četri kodoli, kas atbalsta Hyper-Threading, Turbo Boost un virtualizāciju. Š ie ir vieni no labākajiem starp Intel un AMD procesoriem. Kā i5 septiņsimtās sērijas procesori, arī šajos nav iebūvēts grafiskais procesors, tādēļ mātesplatē būs nepieciešama iebūvētā vai ārējā videokarte.

Core i7 9xx sērija

Core i7 deviņsimtās sērijas procesori atrodas Intel Core procesoru saimes augšgalā. Tie ir bāzēti uz Bloomfield (pirmās Core i7) arhitektūras un izgatavoti izmantojot 45nm ražošanas tehnoloģiju.

Core i7-900 sērijas četrkodolu procesori atbalsta Hyper-Threading, Turbo Boost un virtualizāciju. Visi šīs sērijas procesori izmanto LGA1366 ligzdu, kas atrodama vienīgi mātesplatēs ar X58 čipsetu.

Intel ražo arī Extreme Edition deviņsimto procesoru sēriju, kas ir ātrākie pašreiz pieejamie Intel procesori, un tiem ir maināms reizinātājs, kas atvieglo procesoru virstaktēšanu.

Pirkšanas ieteikumi

No Core i3 budžeta procesoru sērijas šobrīd izdevīgākais būtu Core i3-530. (Cena Latvijā no ~70 Ls)

Patiesībā, Intel Core i3 procesoriem nākas diezgan sīvi sacensties ne tikai ar ātrākiem Intel procesoriem, bet arī ar AMD budžeta četrkodolu procesoriem, kam ir līdzīga vai pat labāka veiktspēja par ievērojami zemāku cenu. Tomēr ja no svara ir jautājums par elektrības patēriņu, tad labāk izvēlēties Core i3 procesorus, kas ir ievērojami energoefektīvāki.

Kopumā var pieņemt, ka Core i5-760 procesoriem ir labākā cenas un jaudas attiecība no visiem Core iN sērijas procesoriem. Core i5-760 veiktspēja ir pārsteidzoši tuva Core i7 procesoriem vairumā situāciju. Core i5-600 sērijas produkti nav lēni, bet, cenas starpības dēļ, ieteicamāk būtu izvēlēties Core i5-760. (No ~130Ls)

Core i7 800 sērijas produkti arī ir tīri labi, it īpaši Core i7-860 procesors, ko uz doto brīdi var nopirkt no ~190 Ls. Core i7-900 sērijas produkti ir salīdzinoši pārcenoti, kas nodrošina diezgan minimālu veiktspējas ieguvumu, salīdzinot ar i7 800 sērijas produktiem. Tomēr, lietderīgi būtu atzīmēt, ka pirms dažām dienām Intel par gandrīz uz pusi samazināja cenu Core i7-950 procesoriem, kā rezultātā to šobrīd var iegādāties no 192 Ls. (Paldies, konkurencei un AMD!)

Protams, iespējām bagātais X58 čipsets liksies pievilcīgs geimeriem, virstaktētājiem un citiem lietotājiem, kas vēlas spēcīgas darbstacijas ar vairākām videokartēm, cietajiem diskiem un „kādu kilogramu” ar operatīvajām atmiņām (RAM).

[img]https://www.bildites.lv/images/a1nf790q6kjh4293pbw.jpg[/img]

Tātad, uz doto brīdi ieteicamie Intel Core procesori: i3-530, i5-760 un i7-860 vai i7-950.

Lai arī Intel Core i3, i5 un i7 produkti ir pieejami arī portatīvajiem datoriem, tie tomēr nav gluži tādi paši kā to „lielie brāļi” personālajiem datoriem. Ja Jums, Notepad.lv lasītājiem, interesē, kāds Intel procesors portatīvajam datoram būtu piemērotāks, tad tuvākā laikā varat gaidīt rakstu, veltītu tieši šai tēmai.

:warn: Jaunums: Š eit ir portatīvajiem datoriem paredzēto Intel Core Mobile procesoru salīdzinājums un apraksts.

[hr]Rakstā izmantoto terminu īss skaidrojums:

¹Hyper-Threading – tā ir Intel tehnoloģija, ko izmanto, lai simulētu vairāk kodolus, nekā tie faktiski ir procesorā. Tātad, ja, piemēram, procesoram ir divi fiziskie kodoli, tad ar Hyper-Threading tehnoloģiju, tie kopā būs četri, kā rezultātā tiek efektīvāk izmantoti procesora resursi un uzlabota veiktspēja lietojumprogrammām, kas to atbalsta.

²Turbo Boost – iespēja dinamiski – automātiski regulēt procesora takts frekvenci, tādējādi ievērojami palielinot tā veiktspēju. Piemēram, ja Core i5-750 procesors strādā zem tā jaudas, strāvas un specifikācijas robežām, tad tas var palielināt savu frekvenci no 2.66 GHz līdz 3.2 GHz pēc operētājsistēmas pieprasījuma.

³Virtualizācija – tā ir procesora atbalstīta iespēja darbināt, piemēram, speciālu programmatūru vai vairākas operētājsistēmas vienlaicīgi, ļaujot fokusēties uz programmu, kas dotajā brīdī tiek darbināta, nevis tikai uz vienu operētājsistēmu. Dažas no priekšrocībām: lietderīgāk izmanto datora resursus, ļaujot to lietot vairākiem lietotājiem vienlaicīgi; viegli iespējama katra datorlietotāju izolācija, kā arī iespēja emulēt jaunus dzelžus.

Avoti: 1, 2, 3, 4, 5, aptuvenās cenas no: 6

[Moskis]

Priecē šādi apraksti…

[Scandal]

Un kur palika portatīvo datoru Intel I procesoru apraksti? Tas pat ir ļoti aktuāli, jo šodien ļoti daudz un pat ļoti daudz portatīvo datoru ir aplīmēti ar Inte i- uzlīmēm 😉

[shady]

Scandal wrote:

Un kur palika portatīvo datoru Intel I procesoru apraksti? Tas pat ir ļoti aktuāli, jo šodien ļoti daudz un pat ļoti daudz portatīvo datoru ir aplīmēti ar Inte i- uzlīmēm 😉

KristoZ wrote:

Ja Jums, Notepad.lv lasītājiem, interesē, kāds Intel procesors portatīvajam datoram būtu piemērotāks, tad tuvākā laikā varat gaidīt rakstu, veltītu tieši šai tēmai.

—

Tiešām labs rakstiņš, paldies!

[arturs24]

da nav labi, INTEL tikai doma ka iebazt sev kabata! AMD ir Pwner 4eva…

[shb-]

jā, un amd nodarbojas ar labdarību ; ). Š vaka konkurence -> nesmukas cenas, tāda ir dzīve.

[arturs24]

Mhm smukas ETIĶETKAs , neko vairak ka ar photoshop rikiem intel nemak izcelties 😀

AMD ir galvastiesu paraks par INTEL! ta ir bijis vienmer INTEL domats biezajiem naudas makiem kuri iekrit uz spilgtajam reklamam un KIPA JAUNUMIEM 🙁 cena ari uzskruveta tam intelim , lai ari performance pat sudigaka ka AMD (PAR KLOKOSANU VARAM AIZMIRST NOPERKOT INTELI, KURS PARDEG PIE OTRAS FSB CELSANAS, NETUR LIDZI:D KAMER AMD SMUKI CELJAS (nebaida sno temp parkarsanas utt..) UZ AUGSU BEZ PROBZAM (man bij 3 ghz uzcelu uz 3.:oops:, TATAD SEZAM VISU LAIKU KAMER NEAPNIK UN NOPERKAM PAR 0.1 MGHZ JAUDIGAKU INTELI 😀 )! pirms 4 gadiem nopirku AM2+ ligzdu un ari sobrid jaunakas paaudzes AMD der! Tie kuri nopirka Core 2 duo Intela, tiem jau sen japerk jaunas plates lai var iespraust sho 3 kodolnieku ar nosaukumu i3 😀 tad tik uz prieksu INTEL, var redzet ka neko citu ka bazt pikji nemakat 😀 😀 😀 😀

INTELJA trauslie procesori ar smuko etiķetku jau sen garbage metami :p AMD ir pwnez :devil: :devil: :devil:

AMD black ediiton serija shitos INTELA sit ka memos :devil: :devil: :warn:

[Crow]

Izguli nu dzērumu, vanckar :>

[izredzētais]

kāds vispār lasa tā cscs komentus!? ps, noteikumos bija minēts 3 smailiju limits vienā komentārā, vismaz par to jamo, lūdzu, kāds nobanojiet..

[Wuu]

KristoZ, liels paldies par lielisko rakstu! Varētu arī par AMD uzrakstīt.

p.s. Izdzēsiet to vājprātu!

[Evers]

Tas nu gan bija episki! 😀

AMD par zemāku cenu protams benchmarkos var dabūt augstāku performance kā Intel, bet vairāk paredzēts tikai cilvēkiem, kas tikai nodarbojas ar spēļu trenkāšanu vai sērfošanu internetā un mēģina pielīdzināt sava krāniņa garumu CPU benchmark rezultātiem, jo redz tie esot augstāki. Svarīgi ir mērīt krāniņu ne tikai garumā, bet arī platumā, jo kurai meitenei gan patiks garš un tievs stiebriņš – šeit runāju par procesora aprēķinu kļūdu procentu, kam nopietnos darbos ir lielāka nozīme, un Intelis tur ir priekšā. Kautvai tā pati videomontāža – ārzemju forumos, cilvēki un pat zinoši AMD fani tādām un citām nopietnām lietām iesaka Intel lolojumus. Ir lietas kam lieliski derēs AMD, ir lietas, kam tomēr prasīsies Intelis. Pats ar interesi gaidu ko sniegs AMD Llano un atbilstošu kārti, ko rezultātā būs jāliek galdā Intelim.

Heh, vispār viss ir lieliski, kamēr vien abi ražotāji būs zirgā un kamēr forumos kasīsies (fleimos), kas nu labāks. Konkurenci vajag – tas patērētājiem nāk tikai par labu. 🙂

Par jauno i sēriju runājot, ir likusi vilties, ne uz veiktspēju, bet dažādām nebūšanām, kurās gan visticamāk vainojami mātesplašu ražotāji, vai nepietiekama sadarbība starp Intel un mātesplašu ražotājiem. Itsevišķi kā izgāšanos ir sevi pierādījis Gigabyte + i sērijas procis – pats zinu divas dažādas GB mātesplates gan ar i5, gan ar i7 processoru. Apdeito biosus, un kautvai met kūleni ar karstu kartupeli mutē – bet nu galīgi nestrādā kā nākas – ar i5 viena lago, gan ar W7, gan ar XP. ar i7 otra atsakās pieņemt Windows7, strādā tikai ar XP, kas priekš tāda datora ir grēks. Tagad ja kādam ir vajadzīgs jauns dzelzis, tad rekomendēju labāk kārtīgu C2D vai C2Q ar kuriem tādi joki nebija. Bet nu kā jau teicu, izskatās, ka pie tā ir vainīgi tikai līki dēļi.

[shb-]

Evers, vari, lūdzu, iedod kādu saiti uz rakstu par šīm procesora kļūdām un kā notiek to korekcija (vai vismaz pareizos google atslēgvārdus, nesanāk uzminēt)? Jāatzīst, ka 1o reizi kko tādu dzirdu, vienmēr bija licies, ka procesoros nav nekādi kļūdu labošanas mehānismi, tb, procesors nekļūdās (izņemot paviršu OC gadījumos khm).

[mist]

īsti nav skaidrs ko tā iebūvētā videokarte procesorā dod? Pie viedo jau jābūt platē iebūvētai? Par visādiem kontrolieriem skaidrs ko iebūvē procesorā, bet kam tad platē vajadzīga video karte ja jau procī ir? Kaut kāds jaudas pieaugums?

[TrakaisKursis]

Paldies par profesionālo ieskatu. Tiesa es tā arī ieteikumu sadaļā nesapratu atziņu par energoefektiviāti… iemetot aci wikipedias tabulās ar CPU specifikācijām, Intel kā reiz salīdzinājumā ar AMD paliek iepakaļ. Vai autors nav apzināti nepamanījis tādas lietas kā turbo režīmu un ievērojami lielākus kešatmiņas apjomus un tāpē salīdzinājums izsauc vieglu neizpratni?

[TrakaisKursis]

mist wrote:

īsti nav skaidrs ko tā iebūvētā videokarte procesorā dod? Pie viedo jau jābūt platē iebūvētai? Par visādiem kontrolieriem skaidrs ko iebūvē procesorā, bet kam tad platē vajadzīga video karte ja jau procī ir? Kaut kāds jaudas pieaugums?

No darba dalīšanas visi atgriežas pie ražošanas jaudas integrēšanas ienā punktā. Acīmredzot globalizācijas paradigma procesoru ražotājiem nav spēkā.

[shb-]

mist wrote:

īsti nav skaidrs ko tā iebūvētā videokarte procesorā dod? Pie viedo jau jābūt platē iebūvētai? Par visādiem kontrolieriem skaidrs ko iebūvē procesorā, bet kam tad platē vajadzīga video karte ja jau procī ir? Kaut kāds jaudas pieaugums?

Vnk procesorā DVI kabeli neiespraudīsi, tādēļ daļai videokartes jābut realizētai uz mātes. Procesors būtībā pilda GPU funckijas.

[Evers]

shb- , pašam ar grūti kautko bija atrast, par to vairāk no vienas diezgan (manuprāt) uzticamas tantes biju uzzinājis 😀 , bet nu te ir aprakstīts kā notiek šo kļūdu korekcija – kļūdaini izpildītās instrukcijas atpakaļatgriešana un nosūtīšana izpildei vēlreiz – https://www.freepatentsonline.com/y2007/0180317.html .

Pieļauju, ka tas arī var nebūt tas nozīmīgākais kāpēc izvēlas Intel’i priekš videmontāžas – https://www.poweroid-video-editing.co.uk/Reviews/Articles/Systems/Why_Intel.asp , vairāk ne tik tieša rakstura iemeslu – , kodeki optimizēti intelim, softi optimiziēti Intel čipsetiem, jo AMD dēļiem ir dažādu ražotāju čipseti, utt.

Negribu jau fleimot, reizēm niez nagi 😀 , iespējams, ka nākotnē iegādāšu kādu uz AMD bāzētu komplektāciju arī sev, varbūt to pašu Llano. 🙂

[Crow]

Evers wrote:

Itsevišķi kā izgāšanos ir sevi pierādījis Gigabyte + i sērijas procis

Nu jau gan. Visas sērijas problēmas var pateikt pēc dažiem eksemplāriem? Man, piemēram, ir tieši pretēja pieredze. Vai padot tev to karsto kartupeli? 😀

Un jā, krekeri grāfam Monte Kristoz par rakstu. Aizmirsies tikai 980X seškodolnieks, bet tas jau arīdzan nav gluži aktuāli, tāpat pērk tikai totāli ķertie :lala:

[Evers]

Neveiksmes ar pāris eksemplāriem var sagraut uzticību visiem eksemplāriem. 🙂

P.S. Vispār kā jau reiz te biedrs Wuu ar bija minējis un slavējis, ja grib datoru ar integrētu grafisko risinājumu, tad Intel dēļos vienkārši neko līdzvērtīgu neatrast – AMD dēļos zaigo integrētas HD sērijas kartiņas. 🙂

[mist]

shb- wrote:

mist wrote:

īsti nav skaidrs ko tā iebūvētā videokarte procesorā dod? Pie viedo jau jābūt platē iebūvētai? Par visādiem kontrolieriem skaidrs ko iebūvē procesorā, bet kam tad platē vajadzīga video karte ja jau procī ir? Kaut kāds jaudas pieaugums?

Vnk procesorā DVI kabeli neiespraudīsi, tādēļ daļai videokartes jābut realizētai uz mātes. Procesors būtībā pilda GPU funckijas.

OK! Pilda GPU funkcijas un platē iebūvētā GPU atpūšas? varbūt tai procī iebūvētā jaudīgāka? Visā visumā domāju tīrais mārketinga triks! Liano nāks ar vienu procesoru bez nekādām iebūvētajām, par šito salikumu ir stāsts!

[Autors]

Ieraksti