Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › PR › 84% lietotāju Latvijā neatšķir pikšķerēšanas paziņojumus
Lielākā daļa pikšķerēšanas vēstuļu pienāk pa e-pastu vai sociālajos tīklos. Iemesls ir vienkāršs: pašlaik tie ir divi vispopulārākie saziņas veidi. Kibernoziedznieki, kas datu zādzībai izmanto pikšķerēšanu, visvairāk ir ieinteresēti iegūt nelikumīgu piekļuvi sociālo tīklu, tiešsaistes maksājumu un banku, kā arī interneta veikalu kontiem. Kaspersky Lab apkopotā informācija par 2012. gada jūniju
To, ka masu sūtījumu metode darbojas, netieši apliecina iegūtie dati: 32% aptaujāto Latvijas lietotāju ir minējuši, ka jau saskārušies ar aizdomīgu korespondenci sociālajos tīklos vai e-pastā, saņemot vēstules bankas (sociālā tīkla un citu pakalpojumu) vārdā ar lūgumu paziņot konfidenciālu informāciju.
Turklāt 24% Latvijas lietotāju atzinās, ka viņu dators ir bijis inficēts e-pasta vēstules pielikuma atvēršanas rezultātā, bet 12% ir ievadījuši personisku vai finanšu informāciju aizdomīgās tīmekļa vietnēs. Tāpēc cīņā ar viltotiem un inficētiem paziņojumiem un tīmekļa vietnēm labāk nepaļauties uz saviem spēkiem vien, bet izmantot specializētus līdzekļus, piemēram, jauno tehnoloģiju Safe Money
Viltotu vietni gan varētu būt pagrūti atšķirt no īstās, ja tā labi nostrādāta, un adressbar’ā jau arī ne vienmēr tik uzmanīgi skatāmies, bet ir jābūt, kā McB saka, daunim un deģenerātam, lai nonāktu tādā. Cita lieta, ja tu kauko iepēti, apzināti riskēdams, bet tad jau arī esi attiecīgi uzmanīgs un lieto visus iespējamos izsargāšanās līdzekļus.
Preses relīzes