Amazon sācis cīņu ar ļaunprātīgiem patērētāju atteikuma tiesību izmantotājiem

[samurajs]

Pēdējā laikā “bagātajos Rietumos” uzradusies jauna mode – cilvēki pasūta internetā dārgas preces (piemēram iPhone), palieto tās divas nedēļas, pazīmējas draugu lokā, un pēc tam sūta atpakaļ, izmantojot likumā noteiktās patērētāju atteikuma tiesības. Iemesls parasti netiek uzrādīts, vai labākajā gadījumā “man nepatika”. Ir pat tādi virtuozi, kas, lai nepaliktu kādu laiciņu bez krutā telefona, pasūta divus: kamēr viens iziet atpakaļatgriešanas procedūru, otru lieto. Protams, šādai darbībai nepieciešams “sākuma kapitāls”, bet tā ir investīcija bez zaudējumiem, jo beigās nauda vienmēr tiek atgriezta. Vienīgie reālie izdevumi – daži EUR pasta izdevumiem paciņu pārsūtīšanai.

Pavisam citāda situācija ir veikalniekiem. Lielu daļu šo atgriezto preču nākas norakstīt, vai pārdot kā mazlietotas ar lielām atlaidēm. Preci, kuri jau ir bijusi ekspluatācijā, jaunam pircējam vairs pārdot nedrīkst. Vispasaules internetveikalu tīkls Amazon jau labu laiku “bano” negodīgus pircējus, kas pārmērīgi izmanto atteikuma tiesības. Viņiem tiek slēgta pieeja visai Amazon un partneru tirdzniecības sistēmai, anulēti uzkrātie lojalitātes punkti un bonusi, dzēsti visi ieraksti Amazon pircēju forumā, anulēta pieeja maksājumu sistēmai Amazon Payments. Bez tam dzēš lietotāja datus uz mākoņservera, kur glabājas viņa intelektuālie pirkumi – Kindle e-grāmatas, mūzika u.c. Š os datus atgūt gan varēs, bet tas prasīs papildu piepūli.

Turpmāk visiem, kuri izmantos patērētāju atteikuma tiesības, nāksies uzrādīt reālu pamatojumu šādai rīcībai. Katrs tiks brīdināts, ka pie nepamatota vairākkārtīga atteikuma viņa konts var tikt slēgts. Amazon uzsver, ka viņu kvalitātes kontroles dienesti pārbauda katru preci pirms izsūtīšanas, tāpēc iespēja saņemt brāķi esot niecīga.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_4761_1.jpg[/img]

Caschys blog

[osy]

Es šad tad aizdomājos par tām preces atgriešanas tiesībām kaut vai mūsu pašu iveikalos. Kā tie veikalnieki nebankrotē? Un kas notiek ar tām atgrieztajām precēm? Tiek sūtītas atpakaļ vairumniekam? Es saprotu, ja tiek atgriezts kāds cpu vai mātesplate, tad tos var iebāzt kādā datorā un pārdot kā gatavu komplektu..

[Crow]

Ja nav atvērts (vai atvērts, bet ideālā stāvoklī – nav nekas plēsts, pazaudēts, saņurcīts), tad reizēm var atsviest. Parasti ir procents par čakarēšanu. Kā kuram, katram savi noteikumi. Reti, bet gadās, ka no daža vairumnieka atnāk atvērts, nospeķots un lietots; uzreiz skaidrs, kas par lietu – kāds cits impis atmetis, un tiem prieks, ka ātri tiek vaļā. Tālāk par vairumnieku jau viņi neiet, tāpat vien rotē uz citiem kantoriem.

Kā nebankrotē? Nu… katram ir savas metodes: norādīt vai nenorādīt, ka ir atvērts, refurbišēts, pārpakots, nomest cenu vai nē, un cik, utml., bet pārdoti jau visi tie mēsli pamazām tiek. Cilvēku lielākā daļa nav visai gudri. Un liels paldies viņiem, ka tā *cough*

Kas attiecas uz blacklistošanu, man kaut kā šķiet, ka tas nav atļauts? Bet nu “quod licet Iovi, non licet bovi”. Lai gan ir neformālā metode – hroniskiem čakarētājiem prece maģiski vairs nav pieejama noliktavā, pat ja skaidri zināms, ka ir, un ko tu mums padarīsi :>

Vispār sen bija laiks sākt ar šitiem atteikumotājiem cīnīties. Tiesības un pienākumi galīgi nav līdzsvarā. Un pat uzņēmumi nekaunās šito mēģināt (tas gan daļēji saprotams – fiktīvās firmeles mums ir daudz), bieži jānoliek pie vietas.

Īstenībā vairāk bankrotā dzen DOA preces. Tur visa sistēma ir sapuvusi…

[ruukjis]

Kāpēc DOA dzen bankrotā? Vai tad tur uzreiz negrābj ražotāju aiz škvarņika?

[Crow]

I wish!

[spoil][align=left]Nē, ražotājs šai procesā ir tāls, nesasniedzams un mazgā rokas nevainībā. Jāiet caur vairumnieku, no kura draņķis iegādāts. Ir izņēmumi, bet arī tad jāsarunā. Un visos gadījumos uz kredītu jāgaida vismaz nedēļa, bet gadās, ka mēneši divi.

Jo vairumnieki, saprotams, arī nav ieinteresēti uzņemties zaudējumus. Kreditēt vispār jamiem nepatīk principā. Visādi mēģinās izlīferēt, citādu sūdu iesmērēt (dažs bez prasīšanas). Jo dažiem vairumniekiem nemaz nav sakara ar ražotāju, tie pērk no citiem šejienes vai Eiropas vairumniekiem, kur viens vai otrs (vai abi!) nemaz nav oficiāli ražotāja partneri.

Un padarīt tur neko nevar. Neiesi taču bojāt gadiem ilgas labās attiecības uz kopējā fona niecīga cipara dēļ.

Savukārt servisa centri bodītei (pret kuru viņiem nav nekādu saistību – tikai pret gala pircēju ir!) principā pasaka – mēs DOA netaisam (jo negribam). Par remontu ražotājs viņiem maksā vairāk kā par papīrīša sasmērēšanu. Allahs ir mans liecinieks, ka ne vienu reizi vien ir arī pa kluso sataisīts un pateikts, ka defekta nemaz nav (bet nav arī maksas par diagnostiku, kas citkārt pienāktos – skaidrs, ka defekts tātad bija gan!).

Savukārt bodītei pret gala pircēju saistības, protams, ir. Bodītei tātad arī tiek atgriezta prece, bodītei nav variantu, kā atgriezt naudu (vai vismaz nopirkt vietā citu).

Gadās attapīgāki pircēji, kas DOA paši aiznes uz servisu, tur tā kārtīgi izlamā nabaga pieņēmējus (kas pēc tam dabū pa mizu no vadības) un tad atnes bodītei aktu. Bet tas ir reti.

Ä€, un vēl – DOA pa lielam jāatbilst savai definīcijai. Ja tas sūds nosprāgst pēc nedēļas, kad jau ir pazaudēts maisiņš, kurā bija lādētāja kabelis, tad figu tur, ne DOA. Un ja nav DOA, tad ir remonts. Bez ierunām. A patērētājam tiesības tam nepiekrist ir? Aha, ir!

Ir, protams, kantori, kas līdz pēdējam čakarē gala pircēju… Tas ir nelikumīgi, tas ir zemiski, bet iemesls, kā jau teicu – sapuvusi ir visa sistēma, nevis tikai konkrētais kantoris vien.[/spoil]

[Autors]

Ieraksti