Izskatās, ka pēc Bulldozer centrālprocesoru katastrofas AMD varētu arī neatgūties. Pēc trīsdesmit gadu ilgas konkurences ar Intel x86 procesoru tirgū Saniveilas kompānija ir tuvu tam, lai pamestu to, pat neraugoties uz 1,25 miljardu ASV dolāru injekciju, ko šie saņēma no konkurenta antimonopola norēķinu ietvaros. AMD pārstāvis Maiks Silvermans nesen paziņoja: „Esam pietuvojušies pagrieziena punktam. Mums visiem jāatmet vecais „AMD pret Intel†domāšanas stereotips un veids, jo tāds vairs nepastāvēs.†Kompānijas runasvīrs gan sīkāk neskaidroja šābrīža AMD stratēģiju, taču deva nepārprotamus mājienus par kompānijas centieniem ielauzties viedtālruņu un planšetdatoru tirgū. Lielākā problēma gan ir tā, ka attiecīgajā segmentā jau šobrīd dominē virkne spēcīgu konkurentu. Turklāt arī mūžsenais ienaidnieks – Intel – turpat ievingrina muskuļus, kas neizslēdz iespēju, ka AMD nevien var palikt „savā vietāâ€, bet var tikt atstumta pagātnē.
Jāpiezīmē, ka Ati iegāde 2006. gadā bijā tālredzīgs AMD solis – Radeon kartes patiesi ir konkurētspējīgas un šobrīd faktiski glābj kompāniju no izmiršanas. Tomēr, ja AMD pieslietos tikai un vienīgi grafikkaršu ražošanai, kompānijas resursi un apjomi nenovēršami samazinātos, kas nozīmētu kārtējās darbinieku atlaišanas, uzņēmuma nonākšanu jaunās grūtībās, nerunājot nemaz par monopolstāvokļa iestāšanos x86 tirgū ar visām izrietošajām negācijām.
Š ābrīža AMD grūtības lielā mērā izskaidrojamas ar nekam nederīgu kompānijas pārvaldību (menedžmentu), sevišķi, nemot vērā vairāk nekā viena miljarda dolāru
Oktobrī parādījušās ziņas par AMD plāniem līdz 2014. gadam pacelt centrālprocesoru veiktspēju par 50%… Ir skaidrs kā diena, ka šāds paziņojums ir totālas neveiksmes atzīšana, ja ņem vērā, ka Intel produkti jau šobrīd ir turpat vai par 50% ātrāki. Tā kā AMD paziņojums par padošanos nebūt nav pārsteigums, lai arī uzdzen skumjas.
AMD atklāsme ir slikta ziņa PC entuziastiem, jo nozīmē, ka bez nopietnas konkurences Intel nokļūs efektīvā monopolstāvoklī x86 tirgū. Š ā stāvokļa negatīvais efekts saskatāms jau šobrīd – Intel pa druskai jau kāpina cenas esošiem procesoriem. Tas kāpina cenas arī Sandy Bridge aizstājējiem – Sandy Bridge-E un topošajiem Ivy Bridge, kuri būtībā sniedz līdzšinējo atsevišķā kodola veiktspēju, lai gan veikti vien daži nebūt ne revolucionāri uzlabojumi. Intel gan tos sauc par
Jautājumi: vai, iespiežot aizvien vairāk un vairāk skaitļojamās jaudas aizvien mazākā un mazākā laukumā, augstas veiktspējas datori neizveidos vien gluži niecīgu tirgus nišu? Vai tos neaizvietos klēpjdatori, mazi formfaktori, mazjaudas datori un spēļu konsoles? Un ko iesāks AMD un nVidia, kad tie nespēs iztirgot lieljaudas grafikkartes pietiekāmā daudzumā, lai paliktu rentabli? Viela pārdomām, vai ne?
.
