Arī līdz šim Lielbritānijā hakerus ne īpaši lutināja: tiem bija jārēķinās ar maksimāli 10 gadiem aiz “zviedru aizkariem”. Pēc 4. jūnija karalienes Elizabetes II uzstāšanās parlamentā kibernoziedzniekiem īpaši smagos gadījumos tika pieprasīts mūža ieslodzījums. Tas būtu piemērojams, ja aktivitātes internetā novestu pie nāves gadījumiem, smagiem savainojumiem, vai nacionālās drošības apdraudējumiem.
Š obrīd kriminālos hakerus apkaro pēc likuma “Computer Missuse Act” (CMA), kas izdots 1990. gadā un paredz maksimālo sodu 10 gadus cietumā. Pēc karalienes runas laikam nākšoties šo likumu pārstrādāt, papildinot arī ar sodiem par strauji augošo ekonomisko spiegošanu. Eksperti gan nav sajūsmā, jo var tikt ierobežotas pilsoņu brīvības. Pēc britu organizācijas Open Rights Group vadītāja Džima Killoka domām, ja kiberteroristu rīcība novedīs pie būtiska kaitējuma, arī šobrīd pret to netrūkstot likuma pantu.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_qu_1.jpg[/img]