ANO: anonīmu internetu un šifrēšanu pieskaitīs pamata cilvēktiesībām

[samurajs]

2015. gada 28. maijā ANO Cilvēktiesību padomei piestādīta rezolūcija, atbilstoši kurai anonīma interneta lietošana un personisko datu un privātās komunikācijas kriptēšana nepieciešami un atzīstami par cilvēktiesību sastāvdaļu. Anonimizācijas un kriptēšanas līdzekļi atzīti par “nepieciešamiem, lai cilvēks digitālajā laikmetā varētu brīvi paust savu viedokli”. Dokumentā atzīmēts, ka kaut arī mūsdienu tālrunis var kalpot noziedzniekiem kriminālu plānu īstenošanai, tikpat labi to var lietot arī policijas izsaukšanai.

Anonimitātes un šifrēšanas aizliegumus parasti atbalsta tie, kuri cīnās pret noziedzību un terorismu. Tikai jāņem vērā, ka no šādiem ierobežojumiem vairāk cietīs žurnālisti, sabiedriskās organizācijas, etnisko un reliģisko grupu biedri, aktivīsti, studenti, mākslinieki un visi citi, kas pauž savu atšķirīgo viedokli. ASV prezidents Baraks Obama, Lielbritānijas premjers D. Kamerons, dažādi specdienesti atklāti vai mazāk atklāti pieprasa izveidot backdoorus populārajās saziņas programmās. Tomēr ANO Cilvēktiesību padome lēma savādāk: nevar ierobežot vairākuma tiesības kriminālā mazākuma dēļ. Tomēr cits jautājums ir kā atsevišķu valstu valdības pievienosies šai rezolūcijai?

[img]https://notepad.lv/userpix/28_uno1_1.jpg[/img]

[iKey]

jā, un pēctam brīnas, kādēļ policija ilgi čammājas, lai noķertu ļaundari

[Crow]

Minētos ļaundarus vajag ar citu metodi apstrādāt. Sodam jābūt aci pret aci. Atņēmi dzīvību – pašam atņems, bez variantiem, rezko. Atņēmi dzīvi (teiksim, sakropļoji) – pašu sakropļos un tad, jo nevienam neesi vajadzīgs vairs, atņems arī dzīvību. Un tādā garā. Tagadējās cilvēktiesības ir ņirgāšanās par cietušo – t.i. cietušajiem un upuriem ir tikai tiesības ciest un nosprāgt, bet ļaundarim – visas pārējās.

Domājams, ka tad būtu krietni mazāk ļaundaru, ko ķert.

[Jaunzems]

Un ko darīt, ja tevi nepatiesi apsūdz? Iemesls, kādēļ tiesas procesi ir gadiem ilgi, ir tādēļ, lai būtu 100% drošs, ka paņemts īstais.

Tas arī iemesls, kādēļ nāves sods ir arvien mazāk izmantots – nepatiesi apsūdzētu no cietuma var izlaist, bet dzīvību atdot, ja konstatē, ka nogalinājuši nepareizo, vairs nevar.

[Nē]

Sakropļot vai nogalināt otru var arī netīši, aiz neuzmanības vai stresa iespaidā. Visi gadījumi nav vienādi.

Mūsu sodu sistēma ir koncentrēta nevis uz sodiem kā tādiem, bet gan uz pārkāpuma veikšanas atturēšanu vai cilvēka izolēšanu. Š aubos, vai sakropļots noziedznieks labosies un sapratīs savu vainu. Domāju, ka efekts būs tieši pretējs. Tāpēc vienīgais, ko tu vari ieteikt ir atņemt dzīvību, kas arī ir galīgi garām.

[Crow]

Neviens nesaka, ka visi gadījumi ir vienādi; nevajag izraut no dirsas kaut ko tagad. Es runāju tieši par tiem – teroristiem, slepkavniekiem, peģikiem un krāpniekiem – ko dažādi drošības dienesti it kā cenšas noķert izspiegojot visu populāciju.

Pašlaik viņiem acīmredzot bailes tikt sodītiem motivāciju izdarīt noziegumu nepārsniedz. Jebšu lieciet priekšā tad labākus variantus, jo ieslodzījums kā korekcijas līdzeklis ir izteikti neefektīvs… vismaz pašreizējā izpratnē, kas ir – barot, uzturēt gadiem mudakus, kurus, ja iepriekš vēl bija cerība, cietuma vide sabojā neatgriezeniski. Ir pētījums, ka pēc izlaišanas pusgada laikā aiz restēm atgriežas 2/5, gada laikā 1/2, trīs gadu laikā 2/3, bet piecu gadu laikā 3/4.

Salīdzinoši ar to, kādas cilvēktiesības ir brīvajiem cilvēkiem, ieslodzītie dzīvo cepuri kuldami. Vienīgais, kas jādara – jāuzmanās, lai stiprākie nepaņem pakaļā. Jo nostrādināt viņus nedrīkst, par iztiku nav jādomā un, lai cik minimāla un negarantēta, aprūpe ir nodrošināta. Bet jēgas nav nekādas.

[Nē]

Tā tava statistika noteikti ir ASV gadījumā.

Pareizi pārvaldīti un izveidoti cietumi ir efektīvi gan. Vistipiskākais piemērs – Norvēģija. Ja ASV cietumos atgriežas 75% no ieslodzītajiem, tad Norvēģijā šis skaitlis ir 25%. ASV vari dabūt pat divus mūža ieslodzījumus, Norvēģijā tas ir 21 gads ar iespējamu pagarinājumu. ASV cietumos ļoti liela ietekme ir cietumu bandām, bet efektīvos cietumos tiek domāts par ieslodzīto mikroklimatu, apsargiem un pat sienu krāsām. Statistika rāda, ka šī sistēma strādā. Un tā ir daudzviet Eiropā.

Protams, ir situācijas, kad ieslodzītais ir garīgi vesels, bet ar nelabojamu filozofiju. Tādos gadījumos viņu no sabiedrības ir jāizolē ļoti ilgi, taču dzīvību atņemt būtu muļķīgi, īpaši ja ir citi veidi, kā šos cilvēkus atturēt no nozieguma.

Labi, varbūt kādam ir aizvainojums par, teiksim, Breivīka izdarībām, taču atmetīsim subjektīvās izjūtas un paradumus kādu nolinčot.

Domāju, ka gudri izveidoti un uzturēti cietumi + nevienlīdzības samazināšana valstī = noziedzības samazinājums. Kā saka, ja kāda sistēma ir izglābusi kaut vienu cilvēku, tā ir atmaksājusies. Š ajā gadījumā izglābti ir tūkstošiem dzīvību.

[Crow]

Jūs, cienītais, piešķirat pārlieku augstu vērtību cilvēka dzīvībai, bet ne cilvēka dzīvei.

[Nē]

Ja sodu sistēma strādā gudri, tad cilvēku dzīves uzlabojas, dzīvības tiek izglābtas, bet tie, kas alkst atriebes jūt iracionālu pazemojumu.

[Crow]

Tiesībsargājošo uzdevums ir novērst nozieguma notikšanu. Lūk, to tad arī šajā gadījumā “spiegojošie” drošības dienesti it kā dara. Bet rau – izrādās, ka tā neesot labi. Privātums, “kas pasargās mūs no pašiem sargiem” un tā tālāk. Rauj uz kreiso pusi – bļauj labā, rauj uz labo – bļauj kreisā. Neko nedara – bļauj abas puses. Tad ko darīt?

Ak aizvainojums par Breivika izdarībām? AIZVAINOJUMS? Vai tiešām tas ir tikai aizvainojums vai tomēr krietni vien nepelnīta pēkšņa zaudējuma sāpes un izpostītas, baiļu un bezspēcības pilnas dzīves? Tur un lielā daļā citu gadījumu, kad cilvēks tīši nodara otram galēju kaitējumu, nav nekā subjektīva.

Sabiedrība pamatā ir pakārtota kopējam labumam uz indivīda rēķina. Un tā, ir cilvēki, kuri ir nekavējoties jāsit krustā.

[romajo]

https://youtu.be/x6ewl94u-Ss

[Autors]

Ieraksti