Aptauja par ĢMO

Sākumlapa Forumi Citas tēmas Reklāma Aptauja par ĢMO

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 35 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #155852
    Participant

    Sveiki!

    Ne par šīs vietnes tēmu, taču tāpat dažiem aktuāli. Gribu, lai šīs vietnes apmeklētāji aizpilda aptauju saistībā ar Ä¢MO.

    Iepriekš paldies.

    https://docs.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dF8wZkZLRTdVQWROOXJJU2xIQWlvR3c6MQ

    #281658
    grisha
    Participant

    Vispirms vareeji salabot shiis teemas virsrakstu un mazliet vairaak paskaidrot par ĢMO. Man, piemeeram, taa ir tumsha bilde. Domaaju ka veel daudziem nekas par vinju nav zinaams.

    #281659
    usins
    Participant

    Manuprat tas ir lieliski, ja Ä¢MO tomāti var augt arī sibīrijā. Tas samazina bada risku. Piemēram ja pareizi pielieto šīs modifikācijas, ta var atgūt ražas lielumu āfrikas valstīts, kas ir ļoti kritiski un svarīgi, jo tur cilvēki cieš badu. Zinātnieki var izveidot izturīgākus augus un mājdzīvniekus, kuri spēs izdzīvot grūtos apstākļos un barot cilvēkus.

    Protams, vajag to pasākumu normali kontrolēt. bet tad atkristu problēma ar āfriku un vispār cilvēku pabarošanu.

    #281660
    Participant

    Kas ir ar virsrakstu?

    PS: Tā nav mana aptauja, es tikai izpalīdzu.

    #281661
    Participant

    Piekrītu, par to arī Geitsa kungs cīnās un to arī sponsorē, ja runājam par Ä¢MO. 🙂

    #281662
    grisha
    Participant

    VArreji likt nevis to stulbo nosaukumu, ka “svariiga aptauja”, bet nu piem.: aptauja saistībā ar Ä¢MO

    #281663
    Participant

    Nu piedod. 😀 Lai nu kā, aptaujā šādi tādi paskaidrojumi ir gan.

    #281664
    usins
    Participant

    Protams, gan jau kaut kādi mīnusi un blakus efekti arī pastāv. Bet jebkuram zāļu prepearātam ir blakus efekti…. citi var apt izraisīt citas slimības un sirds mazspēju, bet cilvēki riskē un lieto.

    #281665
    Nelabojams
    Participant

    Aizpildīju. Aptaujas sastādītājs nav pats bijis īpaši kompetents par Ä¢MO, jo tur pieminēts viss kas, izņemot Ä¢MO bīstamības patiesos iemeslus. Kā galvenais to vidū ir minams sēklaudzētāja monopols – pēc tam, kad lauksaimnieki ir uzsēdināti un Ä¢MO adatas un dabiskā sēkla vairs nav pieejama, vari par sēklu prasīt kādu cenu vien iegribas. Precedenti ir.

    Nav neviena nopietna pētījuma, kas apliecinātu Ä¢MO produkcijas kaitīgu iedarbību uz cilvēka organismu.

    Vispār esmu pret Ä¢MO, bet tikai lauksaimniecībā. Piemēram, mikrobioloģiskajā ražošanā Ä¢MO ir lērums acīmredzamu priekšrocību + tur jau mēs nelietojam kaut kādu “produktu”, bet noteiktas, izdalītas ķīmiskās vielas, kuru formula nav atkarīga no tā, kāds organisms tos ražojis.

    #281666
    Anonīms
    Neaktīvs

    Nu tā,reku arī autore. 🙂

    Man jau liekas,ka esmu salasījusies pilnu galvu par ģmo no visdažādākajiem aspektiem un skatpunktiem, tomēr neesmu jau zinātniece. 🙂 Aptaujā neiepinu jautājumus par firmām,jo tās šo atklājumu būtību nemaina. Monopolfirmas var ietekmēt ekonomiku, ne izgudrojumu labumu/sliktumu. Tā kā firmas ir diezgan vāji saistītas ar pašu gēnu inženieriju un zinātni, tad šo tēmu savā darbā neiekļāvu. Kā arī Latvijā tā nav īpaši populāra. 😉 Vēlos arī atgādināt, ka ar bio/eko precēm cilvēki pelna nauda. Būtībā cilvēki pelna ar jebko,ar ko var nopelnīt. Tas ir bizness.

    Visur izskan viedokļi,ka nav nopietnu pētījumu,bet kā tad ar ES pētījumiem? Proti,pirms palaiž to produktu tautās,to izrūnī vairāk nekā parastu produktu. Arī pašas firmas taisa pētījumus,un nevajag šeit saskatīt kaut ko aizdomīgu,jo pārbaudes tiešām ir dārgas. 😀 Un tās var pasūtīt tikai lielās firmas – jānoalgo zinātnieki, jāveic pētījumi.

    Un tiešām – tu uzminēji,koncentrējos uz labo,jo tāpat jau pietiekami daudz negatīvas informācijas par šo tēmu ir. Nepietiek ar visiem Zemes draugiem un Greenpeace, vietējie eko preču veikali uzstājas ar publikācijām,filmām PRET ģmo. Jautājums – cik tālu šis sviests ies? Palasi mikrobiologu domas par šo tēmu, viņi ņirdz par tupo letiņu tautu,kurā 100 no 119 Latvijas novadiem ir aizliegts audzēt ģmo. Kaut gan te ar iepīta ekonomika. 😀 Aj, uzsita pa jūtu, tāpēc atmetu pieklājīgo toni. 🙂 Bet ja pat zinātnieki neslēpj smaidu par protestiem, kas saistīti ar ģmo,kāpēc man būtu jāslēpj? 🙂

    #281667
    WordPad
    Participant

    Jā, mazi blakusefektiņi, tikai saraujas nierītes un palielinās akniņa. 😀

    Un neaizmirsīsim, ka 90% tirgus un miljardu biznesu kontrolē viena koorporācija, kas apmaksā pētījumus un neļauj tos veikt ilgāk par pāris mēnešiem, vajadzības gadījumā atlaižot darbiniekus, kas kaut ko lieku atklāj.

    #281668
    Nelabojams
    Participant

    Autorei – tikai uzskatāmi demonstrē savu nekompetenci. Tāds vārdiņš kā, piemēram, “Monsanto” ir dzirdēts? Neesi zinātniece – tad labāk palasi ko zinātnisku, izglītojies ģenētikā, bioķīmijā. Nelasi “izrūnītos” materiālus tautai, palasi oriģinālpublikācijas (tiesa, par tām parasti ir jāmaksā). Zemes Draugi uttt. pārsvarā ir ļoti jauki cilvēki, dažu labu personiski pazīstu… bet viņiem pārāk bieži pietrūkst attiecīgs izglītības, lai varētu spriest par daudzām lietām, par kurām viņi izsaka tik kategoriskus spriedumus. Un pārāk liela tieksme pēc izrādīšanās ar savu “alternatīvo” viedokli; nereti tikai tikai tāpēc, lai būtu “alternatīvi”. Tāpēc nevēlēšanās nodarboties ar lietām, kas ir sabiedrībai pat ĻOTI vajadzīgas, un atbilst viņu izpratnes līmenim, taču nespīd ar skaistu publicitāti… un starptautisko organizāciju finanšu injekcijām.

    P.s. Atvainojos, ka tāds off-topic panesās, bet šīs lietas ir ļoti tuvu manam profesionālajam lauciņam.

    #281669
    Participant

    Visi zina, kas ir Monsanto, neesi jau mums guru.

    https://www.esmaja.lv/?lapa=eirobusins 23. oktobra raidījums, vai arī ctrl+f un ģmo.

    #281670
    WordPad
    Participant

    Ä€aa, tā pati korporācija, kas “oranžo aģentu” Vjetnamas karam ražoja, lai nobirdinātu kokiem lapas un atsegtu ienaidnieka karaspēku?

    Apgalvoja, ka nekaitīgs, bet vēlāk sāka dzimt defektīvi bērni. MAJOR F*CKUP! 😀

    Jā, uzticama kompānija, kas tagad ar ģmo nodarbojas.

    Mans iekož Ä¢MO ābolu un izspļauj. 😀

    #281671
    Participant
    #281672
    Anonīms
    Neaktīvs

    Nu kurtā vietā mana nekompetence, vari norādīt?Es kaut ko nepareizu pateicu? Man jau liekas, ka Tu te riņķī un apkārt, nevis par pašu tēmu – par firmām,to pagātni,nevis izgudrojumu un to pielietojumu.

    A tādus vārdiņus kā Bayer, Syngeta un BASF esi dzirdējis? 🙂

    Nekādus “izrūnītus” materiālus tautai nelasu, to dara vides aktīvisti. Esmu iepazinusies ar pietiekami daudziem speciālistu viedokļiem,tā kā vari man neieteikt ko darīt un ko ne.

    Jā,aitiņas arī ir jaukas.:) Viņu viedoklis nav alternatīva, jo tā domā puse Latvijas (arī Eiropas). 😀

    Vispār, nebija mans nodoms uzstiept savu personīgo viedokli,taču nepatīk,ka mani lamā par nekompetentu utt.:D Negribu arī apgalvot,ka viss ir jauki un pūkaini,jo nekas nav simtprocentīgs. Atgriežoties pie firmām – tur jau vairāk par ekonomiku skādējas,ne par pašu izgudrojumu. Principā uzskatu,ka gēnu inženierija mums paver neierobežotas iespējas darīt labu, taču mūsdienu pasaules sistēma neļauj to realizēt. Zinātne atkal ir aizskrējusi pa priekšu vienkāršo cilvēku prātiņiem.

    #281673
    Nelabojams
    Participant

    Ir runa par firmām un tagadni, nevis pagātni Un sakars ar bīstamību ir vistiešākais – kā jau rakstīju, slēpjas “firmu” politikā. Tas pats Monsanto ir lielākais ģmo ražotājs pasaulē. Kopā ar dzelžainu patentu politiku – ja lauksaimnieks ir nejauši izaudzējis sauju ģmo sēklas, viņš tiek izputināts momentā. Juristi min gadījumus, kad tas ir noticis arī pēc tam, kad ģmo sēklas materiāls ir nokļuvis lauksaimnieka teritorijā pilnīgi nejauši, būtībā pat paša Monsanto nolaidības dēļ. Tāpēc atkārtoju vēlreiz – galvenā bīstamība slēpjas ne jau tikdaudz pašos ģmo, cik apstāklī, ka pienāk moments, kad audzētājs nonāk pilnīgā atkarībā no sēklas piegādātāja, jo dabisko, “nepatentēto” sēklu viņam vairs nav kur iegādāties. Un tad ir vakars; par to būs jāmaksā visiem.

    Par to “nekompetenci” atvainojos – tās bija emocijas. Korekti būtu bijis rakstīt – “neesi pievērsusi pietiekamu uzmanību apstāklim, ka…”

    Protams, gēnu inženierija ir gandrīz vai neierobežotu iespēju lauciņš no zinātnes un pat no ekonomikas viedokļa; tam var tikai piekrist. Taču reālā uzņēmumu politika diemžēl nav atdalāma no pārējiem faktoriem, ja rakstām par ģmo bīstamību, jeb, pareizāk laikam būtu teikt, nevēlamību.

    Nekontrolēta ģmo izplatīšanās ir otra bīstamība, taču tā ir daudz, daudz mazāka, jo to apzinās arī paši ģmo “konstruktori” un pacenšas iestrādāt mehānismus, lai to mazinātu. Kaitīgā iedarbība uz organismu, uz ko tik ļoti spekulē visādu sugu un pasugu “zaļie”, par 99,8% ir tikai mīts, kas tiek kultivēts un propagandēts, jo briesmīgi izklausās un katrai tirgus tantei saprotams. Par šo propagandētāju līmeni liecina kaut vai fakts, ka lielākā daļa no viņiem nezina, ka mdificētajai cietei nav nekāda sakara ar ģmo :p

    P.s. ja neesi zinātniece un neesi aktīviste, kas tad esi? Manu uzbraucienu, par ko jau iepriekš atvainojos, izsauca tieši apstāklis, ka (pārfrazējot Gebelsu), izdzirdot vārdu “aktīvists”, mana roka stiepjas pēc revolvera.

    #281674
    Participant

    Nu tas ir likumdevēju, ekonomistu utt lauciņš, bez tam, atkarība no sēklu piegādātājiem nav nekas traks, jo raža atsvērs to visu, bez tam, palielinoties Ä¢MO atbalstītāju skaitam, palielināsies konkurence agrāk vai vēlāk, samazināsies cenas, ražošanas izmaksas (gan jau), cena būs pieņemama un galvas lieluma zemenes visu atsvērs.

    Ja ir garlaicīgi: https://en.wikipedia.org/wiki/Norman_Borlaug

    #281675
    aoma
    Participant

    Un ļautiņi varēs tās galvas lieluma zemenes ar saviem 16 vai 32 taustekļiem labāk satvert, jo tā tak ērtāk ar klaviatūru strādāt, un vairošanās orgāni atmirs, jo drošāk tač pēcnācējus būs mēģenēs radīt, arī zobus varēs likvidēt, jo ģenetizētās sojas putriņai tie nebūs vajadzīgi, varēs ietaupīt uz higiēnas rēķina…

    Brrr, nu negribu es tādu nākotni, ceru, ka tuvāko pārdesmit gadu laikā šo marazmu vēl neizdosies novest līdz vienigajam reālajam pārtikas iegūšanas veidam, a pēc tam kaut vai ūdensplūdi 😀

    #281676
    Kon
    Participant

    Ar šo vajag eksperimentēt trešās Pasaules valstīs, baltajam cilvēkam, lai paliek balto cilvēku pārtika. Labi, neesmu rasists, vnk šķiet, ka pludināt tādu pārtiku iekš Ä€frikas būtu noderīgāk.

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 35 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā