[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_arm_logo_hires_1.gif[/imgl]Novembra pēdējās dienās 20. gadskārtu svin kompānija ARM, kuras klātbūtne jūtama katrā mūsdienu tālrunī, foto- un videokamerā, un ne tikai. Par pašu sākumu uzskatāms 1990. gada 27. novembris, kad firmas VLSI un Apple sameta dolārus cepurē (275 tūkstošus, un 1,5 milj. attiecīgi), un nodibināja kompāniju Advanced RISC Machines, jeb īsāk – ARM.
Sākotnējais ARM uzdevums bija radīt procesoru pirmatnējam Apple Newton rokas skaitļotājam (kurš uzreiz izgāzās ar lielu blīkšķi). Tā cena bija 800 USD. Tagad par šo cenu var nopirkt iPhone 4 bez operatora līguma! Bet tas nekādi netraucēja, un jau kopš 2003. gada kompānija sāka darboties ar stabilu peļņu.
[imgr]https://notepad.lv/userpix/28_eagle_new_look_chip600_1.jpg[/imgr]Pagrieziena punkts bija 1998. gads, kad ARM procesors pirmoreiz tikai pielietots mobilajā tālrunī Nokia 6100. Kopš tā brīža saražots jau 20 miljardu dažādu RISC arhitektūras procesoru, un nākamajos 10 gados kompānija sola izlaist vēl 100 miljardus.
Bet kā var būt tik daudz? Pavisam vienkārši: praktiski katram Zemes iedzīvotājam ir mobilais tālrunis, un katrā no tiem ir vidēji 2,5 procesori. Viedtālruņos parasti to ir 4-5. Nav jau nemaz runa par galveno procesoru kā ARM Cortex-A9, mikroshēmas ar RISC kodolu izpilda arī
ARM attīstība notiek straujos tempos, jau parādās ziņas par daudzkodolu procesoriem. Jaunākais un jaudīgākais no kompānijas izstrādnēm ir ARM Cortex-A15, kā arī grafiskais procesors ARM Mali-T604.
Vairāk izlasīt var
.
