Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Artuss Kaimiņš iestājas par atvērtā koda programmatūru Latvijas pārvaldē
Turpretī, piemēram, Vācijā valsts iestādes lieto Linux programmatūru, jo tā ir bez maksas. Bet uz jautājumu, kurš Microsoft lobētājs ir nolobējis šo valsts pasūtījumu, atbildes tā arī netika saņemtas. Laikam jau “bagātā” Latvija to var atļauties…
[img]
P.S. Š ajā brīdī aktieris Arturs Kaimiņš ar nebūs tas labākais piemērs, jo kā redzams, pats “sēž uz” 1,5k makša. Par manu nodokļu maksātāja naudu. Teātris.
Neko jau nepareizu nepateica… Diemžēl, skatoties šos Artusa kameras video vispār paliek bēdīgi – kas tad tajā Saeimā ir ievēlēts.. – bet turpiniet tik balsot par rudās vienotību.. un priecājaties.. 🙂
Artuss Kaimins šī tava iniciatīva ir kliedziens tukšā mežā. Kopš 2000. gada šis jautājums ir apskatīts vismaz 2 reizes, tādēļ norādīšu uz nepilnībām tavos apgalvojumos:
1) Nevis visas Vācijas valsts iestādes ir pārgājušas uz atvērtā pirmkoda programmatūru, bet tikai vienas pašvaldības – Minhenes iestādes un Vācijas nodarbinātības dienests –
2) Minhenei 10 gadu laikā sanāca aptuveni 11 miljonu eiro ietaupījums, toties atvērtā pirmkoda programmatūras ieviešana izmaksāja aptuveni 23 miljonus eiro. Grozies kā gribi, bet izdevumus neizdosies samazināt līdz nullei –
3) Minhenes scenārijs paredzēja vienotas sistēmas ieviešanu, kas rezultējās ar viņu pašu Linux distributīva “LiMux” izstrādi un uzturēšanu. Ja akli noteiktu pāreju uz Linux, tad visām iestādēm būtu iespējas izvēlēties pašiem savus risinājumus (pieņemsim, ka izvēlētos no 10 populārākajiem Linux distributīviem, nevis visiem 300+), kā tas ir šobrīd, un beigās rastos milzīgs haoss, kas ļaunākajā gadījumā rezultētos ar valsts pārvaldes paralīzi. Tādēļ Latvijas gadījumā vajag raudzīties uz centralizētas IT pārvaldes vai stratēģijas ieviešanu, kā tas tika darīts Minhenes gadījumā –
4) Kopš 90-tajiem gadiem, kad Linux bija bērna autiņos un atvērtā pirmkoda sabiedrība spēra pirmos soļus, Latvijā ir radītas neskaitāmas valsts informāciju sistēmas un daudzas no tām darbojas tikai uz Windows datoriem, tādēļ pāreja uz atvērtā pirmkoda programmatūru nav iespējama vienā mirklī, jo vajadzēs pārbūvēt lielu daļu no šīm sistēmām. Tie noteikti būs papildus izdevumi un šis bija galvenais “pret” arguments iepriekšējās diskusijās par Latvijas valsts pārvaldes pāreju uz atvērtā pirmkoda risinājumiem.
5) Novadu reformas laikā atklājās, ka pašvaldību IT sistēmās valda haoss un tās nav savietojamas savā starpā. Līdzīgi stāsti ir dzirdēti arī par valsts IT sistēmām. Tagad man neizdodas atrast konkrētus rakstus, bet atradās 2010. gada MK rīkojums, kas nosaka nepieciešamību izstrādāt vienotu statēģiju pašvaldību sakarā (neliels solis pretī manā 3. punktā norādītajai centralizācijai) –
Es esmu par atvērtā pirmkoda risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, bet ar nobļaušanos – “Microsoft ir slikts, lietojam Linux” ir par maz, un vajag skaidru redzējumu, kā to paveikt. Mani ieteikumi būtu:
1) izvērtēt cik liela ir vēsturiskā atkarība no Windows (veikt pilnu auditu par valsts IT sistēmām un to iespējām strādāt Linux bāzes operētājsistēmās).
2) izvērtēt cik no valsts pārvaldes darbiniekiem ikdienā nestrādā ar sistēmām, kas ir atkarīgas no Windows. Iespējams ikdienā lieto tikai Office programmatūru un interneta pārlūku, tādēļ var tūlīt pat sākt lietot Linux.
3) izvērtēt kādu tieši Linux distributīvu izvēlēties vai arī izstrādāt pašiem savu, kā to darīja Minhene. Š ajā sakarā vajag ņemt vērā faktu, ka ar laiku daudzi Linux distributīvi mirst konkurences dēļ, jo to uzturēšanai ir nepieciešamas investīcijas, piemēram šis no Latvijas, kurš nenodzīvoja pat 2 gadus –
4) vadoties no iegūtās informācijas, nodefinēt skaidru valsts IT attīstības ilgtermiņa politiku (te būs nepieciešamas izmaiņas izglītības sistēmā, banku sektorā un noteikti vēl citās nozarēs par kuru IT sistēmām es maz ko esmu dzirdējis). Savādāk sanāks kā ar nodokļu politiku, uz kuru nevar paļauties ilgtermiņā.
5) izstrādāt skaidru stratēģiju pārejai uz atvērtā pirmkoda risinājumiem. Kā mēs redzam no Minhenes piemēra, tad pāreja ilga vairāk kā 10 gadus.
6) izvērtēt provizoriskās izmaksas, izstrādātās stratēģijas realizēšanai.
Please – get your facts straight..
nebalsot
jā valsts un pašvaldību pārvaldēm linux lietot būtu krietni lētāk, ar nosacījumu, ka esošie sisadmini kaut ko no tā saprot un spējīgi sabakstīt sistēmas tā, ka user vulgaris nejūt atšķirību, jo visu var izdarīt…
par datubāzēm, spec. softiem u.tml. lietām atturēšos spriest, bet pat viena tāda sīkuma vajadzība uz kompja, win vs linux svarus stipri savērš uz win pusi…
ar privāto sektoru ir tieši tāpat… nomācošais vairākums spec. programmas darbojas ekskluzīvi uz widas, līdz ar to linuxam vnk nav variantu, lai kā girbētos…
Jāapmāca personāls lietot jaunu programmu, ko neviens negrib darīt jo tas maksā kāpostu.
Izmanto to kas vislabāk strādā esošajā situācijā.
Lai jau Artuss sprēgā. Varbūtu skolās sāks mācīt arī Open source programmatūru.
Lai ieviestu atvērtos risinājumus vispirms jāmaina mācību saturs informātikā un tad pa soļiem tālāk. Ieviešot šobrīd atvērto programmatūru dabūsim uz kakla lielus pārkvalifikācijas un apkalpošanas izdevumus.
Btw.. Normāli augstskolā māca gan Linux, gan Windows. Tā, ka “sisadmins” nemācēs – nav attaisnojams. Nemāk? Tad laid jaunu darbinieku kurš māk savā vietā. Nezinu, kādēļ šādi darbinieki, kas iekļuvuši labā Valsts maizē, domā, ka tur viņi ir neaizvietojami.
Bet nu principā – Informātika = Ms Office apguve.
Jā, sākumā ir grūti, bet ja sisadmins pacenšas to pašu linuxi padarīt līdzīgu windai, tad arī teķa sekretārei un ķīmijas skolotājai, kurai kompji ir tas pats, kas koderim ķīmija, māk ar to verķi pildīt savus darba pienākumus… Īpaši, ja vairums sistēmu lēnām pāriet uz web servisiem, kur neko vairāk par pālūku nevajag (šajā gadījumā, pat linux distributīvs vairs nav īpaši svarīgs).
Īsumā: ideja laba, bet pamatīgi jāpārdomā, lai nav ieberziens. Un šādā gadījumā vajadzētu kādu IT pārvaldi, kas to visu sistēmu arī sakārtotu, lai nav tā, ka katrs izmanto savu… Ideālā gadījumā – visi valsts ierēdņi, piem., strādā ar Susi, un arī skolās attiecīgi māca Susi… Bet te jau atkal var sāk bļaut par lobiju. Š ajā gadījumā – jau par konkrēta distributīva izvēli.
—
Viela pārdomām par MS lobiju: Padomājiet, kāpēc mums ir bezvīzu režīms ar ASV?