Izvēles brīvība: gribu lietoju mozgas, negribu – nelietoju.
Hmm, ja jau par mozgi panesās: gribu – zogu, negribu – uz laiku atkāpjos no amata… profesora amats jau ir, ordenis arī, pofig, ka neaizgāju uz pasniegšanu – mana izvēle. Neatteicos no ordeņa, neatteicos no profesora, neatteicos no zagšanas (tikai uz laiku kamēr viss norims). Un pofig, ka visi apkārtējie zina, ka zagu… visi tak zog, kas es sliktāks? Neko daudz jau nenozagu, un vispār – man tas pienācās, jo valsts sūdīgi maksā… to ka savu dēlu iekārtoju par IT vadītāju slimnīcā, to jau datoriķi būs aizmirsuši… pofig, ka slimnīcas servaki gāžas vidēji reizi nedēļā, pofig, ka vieni un tie paši dati māsām ir jāievada 4 dažādās sistēmās ar rociņām, tam jau māsas ir domātas, lai kaut ko darītu… un pofig, ka uzskaites sistēma slimnīcā ir tā samudžināta, ka neviens revidents galus neatradīs, gan jau tie sistēmanalītiķi būs aizņemti ar citiem darbiem un nevienam nepastāstīs…
Hmm, mozgi, a ja nu džedaji atrod sievas baltvīna krājumus un pastāsta kā tur bija?
Eu, veči, samet bērnu slimnīcai, ato termometrus nav par ko nopirkt, jo visa nauda aiziet uz raptoriem.
