Vispār viss šeit rakstītais ir pus-bezjēdzīgi.
Manā ieskatā problēma nav tajos 100 liekēžos. Viņi arī ir vajadzīgi, varbūt ne 100, bet kādi 60 un protams lai kādi 60% būtu svaigāku asiņu. Bet kopumā problēma nav tur.
Manā ieskatā problēma ir tur, par ko neviens nerunā, jo tas nevienam nav vajadzīgs. Un visi tur sēž zemāk par zāli un klusāk par ūdeni.
Un tas ir… bam-ba-ram-bam-bam… Valsts Aparāts! Iestādes, ministrijas, departamanti, nodaļas utt… Tajos pustumšajos gaiteņos klusi klīst plēki cilvēciņi, kuru krēsli ir tik labi iesildīti, ka nekādas pārmaiņas negribās. Katrs tur ir atradis savu veidu, kā papildus piepelnīties. Katrs tur ar nagiem un zobiem aizsargā sava departamenta, iestādes utt intereses, lai tik saglabātu iepriekšējo – prognozējamo kārtību!
Kamēr to midzeni neviens nesāks purināt, tikmēr šajā valstī nekas nemainīsies.
Bet midzeņa purināšana ir vienkārši viens liels netīrs darbiņš kurā rokas smērēt negrib neviens deputāts un ministrs jo jau pirms ievēlēšanas viņs katrs domā par to, kā tikt iekšā nākošajās vēlēšanās.
Saejot matos ar valsts iestāžu darbiniekiem ir pilnīgi skaidrs, ka neviens no deputātiem utt netiks pārvēlēts…
Jūs domājat, ka tie 100 gudrie katrs sēž un domā likumprojektus? NĒ! Likumprojektus un izmaiņas tajos izgudro un izstrādā pelēkie cilvēciņi iestāžu gaiteņos. Tie 100 aiz sava slinkuma vienkārši balso par to, ko viņiem pasviež deguna galā. Viņi taču uzticās cilvēkiem, kuris gadu desmitiem ir ar šīm lietām strādājuši.
Jūs maz varat iedomāties, cik liekēžu sēž tajos tumšajos kabinetos!?
Ziniek ko izdarīja Fords kad iestājās lielā depresija? Viņš neskrēja pie bankām kredītus prasīt, lai gan visi tā domāja. Viņš nokreditēja pats sevi no saviem iekšējiem resursiem. Pārdeva liakās ēkas, zemi, iekārtas un citus liekos aktīvus. Viņš drastiski optimizēja katru rūpnīcu kvadrātmetru, kilovatstundu, cilvēkstundu un pārējo ko varēja. Atlaida cilvēkus. Respektīvi – kļuva maksimāli efektīvs atbilstoši apkārtējiem apstākļiem. Paņemot kredītu viņs efektīvāks nekļūtu jo dzīvotu iepriekšējā labklājības ilūzijā. Bet kredītu atri vien nāktos atdot ar %.
Tāpat ir ar mūsu valsti. Cilvēki aizbrauc, izmirst, bet mūsu budžets paliek nemainīgs vai pieaug. Un tā vietā, lai optimizētu izdevumus un procesus, cilvēki tiek piespiesti kreditēt šo neefektīvo valsts aparātu nodokļu formātā.
Es esmu 200% drošs, ka 20% no ierēdņiem ir liekēži. Ieviešot digitālu veidlapu apstrādi, apvienojot dažādas sistēmas, digitializējot dažādu izziņu plūsmu šos 20% ierēdņu varētu droši ielaist tautsaimniecībā, lai nodrošinātu labāku brīvo darbinieku bāzi valstī.
Bet neviens šajā valsī nevēlas smērēt savas rokas. Izņemot mani. Es reāli gribētu izārdīt visu to midzeni. Man reāli poh*** par tiem 100 pamuļķiem. Bet pārējam midzenim klāt ir jāķeras ar steigu.
.
