Es vienu brīdi atrados stipri tuvu tai virtuvei un, pie tam, drīzāk augšā, nekā apakšā. Būtībā pārraudzīju noteikta veida dokumentu tapšanu 2 ministrijās, bet pārskatu dabūju par ļoti daudz ko. Bilde ir – kā kurā ministrijā. Ir ministrijas, kurās tieši “mazie” ierēdņi strādā ļoti apzinīgi, varbūt pat ar pārslodzi, un kvalifikācijas viņiem netrūkst. Un ir ministrijas, kurās valda pilnīgs bardaks, kuras reformēt var vienīgi biedrs Kalašņikovs (piemēram, IZM). Par 20% liekēžiem gan piekrītu, tāds tas procents varētu būt. Galvenās cūcības sākas vidējā ešelonā un – tomēr – tieši 100 gudrās galvas tās lietas noved līdz loģiskam absurdam. Labi izstrādāti likumprojekti Saeimas komisijās un komitejās tiek “fucked up beyond unrecognition”, sapisti līdz nepazīšanai, kā teica klasiķis. Un plenārsēdē tikai piebeidz kritušos, tā teikt, ar žēlastības cirtienu. Arī MK Noteikumi – gadās, ka no konkrētās ministrijas atnāk tīri nekas dokuments, vēl tauta saraksta atzinumus, starpinstitūciju sanāksmē visu saskaņo, bet uz Kabineta sēdi apstiprināšanai aiziet Dieva brīnumi…
.
