Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Off-topic › Ātrdarbība – Linux vs WinXP
Par stabilitati – diskusijas atzars šeit:
Par ātrdarbību – neliels kopsavilkums – cik varu spriest pēc Jūsu komentāriem, būtiskas atšķirības ātrdarbībā Linuxam un WinXP nav – ja speciālists saķīlē, tad viss lido, ja instalē iesācējs, tad viss bremzē.
Š obrīd rezultāts neizšķirts 1:1
Ubuntu uzliekot, defaultā nāk Gnome grafiskā vide, kas iespējams nestrādā tik gludi uz pentium 1 un 2 (bet tādus datorus maz vēl lieto kā desktop pc).
Uz puslīdz jaunas kastes (5 gadi?) tikko uzlikts Linux ar Gnome strādās ātri. Drošvien tāpat, kā uz jaunas kastes uzlikts Windows.
Windows pēc kāda laika paliks lēnāks un lēnāks (Offtopic, bet uz pentium 2, windows xp pēc ~30 dienām vnk sastinga.)
Linux uz tās kastes arī pēc gada darbosies tikpat ātri kā sākumā. Bez kautkādas papildus ķīlēšanas un labošanas.
Neesmu redzējis testus, kur salīdzina grafiskās vides ātrdarbību, bet serveriem noteikti, ka var ko tādu atrast. Pameklē.
Nē, windows nesāk bremzēt pēc kāda laika, ja ir pareizi uzlikts (un tiek izmantota preventīvā optimizācija).
Š odien atdevu laptopu paziņam pēc pārinstalācijas. Iepriekšējo reizi to instalēju 3 gadus atpakaļ. Pie manis tas tika atnests, jo antivīrusam bija beigusies licence un lietotājs bija mēģinājis likt maksas antivīrusu, bet negribēja maksāt. Kad nonesu to antivīrusu viss gāja tāpat kā 3 gadus atpakaļ. Pārinstalēju, jo esmu iemācījuies jaunas fīčas pa šiem gadiem.
Nu varam jau arī parunāt par Tev tik ļoti iecienītajām “maģiskajām optimizācijām”.
Linux, tādā gadījumā var optimizēt vēl tālāk. Priekš web browsēšanas vispār var uzlikt tikai vienu no tām taupīgajām grafiskajām vidēm, firefox un skype. Tāda kaste ieslēgtos krietni ātrāk par tikko uzinstalētu Ubuntu, kur ir jau iekšā visādas programmas un dažādi servisi, bez kuriem citi var iztikt, bet citi nē.
Starpcitu, Ubuntu nav tas ātrākais pēc svaigas uzinstalēšanas, salīdzinājumā ar citām distribūcijām, jo tajā jau ir iekšā daudz dažādas programmas. Ir dažādas Linux mini versijas, kuras aizņem zem 100 megabaitiem un var uzinstalēt, piemēram, uz veca flasha.
Ak jā. Liela daļa rūteru darbojas uz Linux. Tie vispār aizņem ap 10mb un spēj ļoti daudz ko, turklāt uzbūtojas krietni ātrāk par tavu “maģisko” XP. 😀
Hmm, lai gan daži āksti mani mēģina pievienot savai ģildei, mans mērķis ir noskaidrot vai varu lietot Linux savos projektos vai nē.
Par rūteriem skaidrs – tie uz linuxa strādā gadiem. Bet tas jau ir cits stāsts.
Gribi lietot uz sava pentium 1? Meklē kādu citu mazu distributīvu, kura uz tā būs lietojama uzreiz pēc instalēšanas.
Ja vēlies, izveido savu distributīvu, varbūt pat kādam noderēs.
Ar desktop PC tāpat kā ar rūteriem. Ja ir strāva un dzelži neatdod galus un nav vēlme updeitot kerneli (un pēc kāda laika arī programmas, jo citām programmām vajag jaunāku kerneli), tad kaste var darboties bez restartiem kaut gadiem.
Tā kā proga ir win vidē nāksies laikam izmantot wine.
Hmm, kā ir ar SSD atbaldtu?
Prasības:
1) Stabilitāte;
2) Stabilitāte;
3) Drošums;
4) Ä€trdarbība;
5) Vai es minēju stabilitāti?
it seviskji ja es pareizi nojausju, kaada veida softu tu taisies izmantot 😉
vai tad nebija vienkaarsjaak to api jau pirmsaakumos krossplatformai paredzeet
Prasības:
1) Valoda ar iebūvētu database engine;
2) Iespēja pieslēgties pie dažādām datubāzēm (Stradiņos lieto M$ SQL, bērnu slimnīcā – MySQL, eiropā – pārsvarā Oracle)
3) Stabilitāte;
4) Laba dokumentācija.
Ja Tev vajag kautkādu savu programmētu softu uz Linux palaist, tad pamēģini pārtaisīt uz linux.
Nāktos tikai pamācīties kā ar grafisko uz Linux darbojas (pieņemot, ka programmai ir GUI).
Uzliec Linux un paskaties kā caur Wine iet. Man caur Wine viss iet lieliski un iebremzēšanu var pamanīt tikai pie programmu startēšanas.
Gadījumā, ka tā nav kāda specifiska programma, vai tai programmai nav Linux alternatīva?
Jā, GUI ir.
Tb tie, kam šķiet, ka vislabākā valoda ar ko sākt mācīties ir qBasic.
Un kas tavā izpratnē ir “iekšējs datubāzes atbalsts” ?
Mācīties nav problēmu, ja vien būtu cita atbilstoša valoda, kas atbilst prasibām un iet uz dažādām platformām.
“Iekšējs datubāzes atbalsts” nozīmē, ka valodai ir nepieciešamie operatori darbam ar datubāzes struktūrām. Tā, lai datubāzes severis varētu tikt izmantots tikai kā informācijas krātuve. Citādi katrā jaunā vietā SQL servera kods jāraksta un jātestē no jauna. Ak, jā, vajag arī report writeru.
Un kas ir tas report writers?
Pastāstīsi sīkāk, kā to visu domāji?
Report writers informāciju no datubāzes pārveido izdrukā. Piemēram, visi izrakstītie rēķini par pēdējo mēnesi, kuru summa pārsniedz 100Ls un kuri nav apmaksāti. Patiesībā manā projektā šādi pieprasījumi ir daudz sarežģītāki, bet doma tā pati – no datubāzes uz printeri.
Ja iet runa par šo linku:
tad tas dod iepēju pieslēgties pie datubāzes, nevis veikt datubāzes funkcijas iekš valodas.
tomeer – sjinii gadiijumaa vai nebuutu daudz optimaalaak izmantot vienkaarsji webfeisu, kuru ieksj php var stabili piestelleet darbam gan ar m$ sql, gan oracle, gan sql…
nu, pa baram tikai kveriji atskjirsies…
un buus universaali izmantojama sisteema.
Preses relīzes