Austrumu frontē pārmaiņas: NuSmart ARM procesori (papild.

[TrakaisKursis]

[imgl]https://www.bildites.lv/images/kttn6az8k64036ky77wj.jpg[/imgl]Pekina jau sen ir beigusi pārsteigt pasauli ar deviņiem miljoniem velosipēdu, Aizliegto pilsētu vai Rietumos izstrādātu tehnoloģiju lētas saražošanas iespēju Padebešu impērijā. Tomēr ārēji skaļajā, bet iekšēji klusajā frontē arvien uzskatamāk notiek pārmaiņas. Tehnoloģiskās izstrādes, kas līdz šim notika ASV, Eiropā vai Japānā, arvien biežāk tiek veiktas pašā Ķīnā, tādejādi samazinot izmaksas un nostiprinot pieredzi produktu izveidē un inovēšanā, ne tikai ražošanā.

Š o procesu uzskatāmi apliecina attīstības dinamikas grafiki, kas patapināti no brownknows.eu mājas lapas:

[img]https://www.brownknows.eu/images/stories/VIA2009/innovation14.jpg[/img]

[img]https://www.brownknows.eu/images/stories/VIA2009/innovation15.jpg[/img]

NUFRONT NuSmart^TM 2816 procesors

Uzņēmējdarbības zelta likumi māca, ka piesātinātā tirgū jauniem spēlētājiem nav ko meklēt. Un mobilo tālruņu procesoru ražotāju tirgus salīdzinājumā ir x86 procesoru tirgu ir patiesi piesātināts – tajā darbojas ne vien Qualcomm, Samsung, Texas Instruments, ST Ericsson, bet arī MediaTek, VIA un daudzi citi. Tomēr arī viņu vietu zem saules ir iespējams apšaubīt, ja jaunpienācējs klientiem spēj piedāvāt ko tādu, kā konkurentiem pagaidām vēl nav.

Š ādu iemeslu vadīts jaundzimušais ķīniešu mandarīns NUFRONT ir izlēmis spēlēt uz Ķīnas mobilo tālruņu (bet tālrunim jau šobrīd izzūd robežas – tas transformējas gan interneta planšetes, gan mazizmēra klēpjdatora virzienā, vairāk kļūstot par mobilo ierīci, ar kuru var arī piezvanīt) izstrādātāju un ražotāju jūtām, un ļaut tiem spēcināt savus mobilās ierīces (klēpjdatorus, planšetdatorus u.c. ierīces) ar jaudīgākajiem procesoriem, kas ir patiešām jau saražoti, ne vien tikai izziņoti.

Kas tad ir jaunais procesors? Pilnrisinājuma (angl. system-on-chip) 2Ghz divkodolu ARM Cortex A9 procesors, kas ražots 40nm tehnoloģiskajā procesā.

Galvenie raksturlielumi:

[Izliecies]

Beidžina? Pekina!

[TrakaisKursis]

Izliecies wrote:

Beidžina? Pekina!

Pekina pēc tradīcijas no krievu valodas, pēc taisnības – Beidžina. skat: https://www.logoi.com/notes/peking-beijing.html

[Wuu]

Vidēji noslogota procesora energopatēriņs (1.66GHz) – 2W

:mod:

[TrakaisKursis]

Wuu wrote:

Vidēji noslogota procesora energopatēriņs (1.66GHz) – 2W

:mod:

seksīgi, vai ne?

[KristoZ]

mjāā, izskatās jau skaisti. :nuke: Bet cena šim brīnumam gan jau arī, pagaidām, astronomiska, vai varbūt tomēr nē?

[aoma]

Izlasot virsrakstu. radās doma, ka autors ir lasījis Remarku, izlasot rakstu, skaidrs ir tas, ka autors vispār nerubī nekā no tā teksta, ko drukā.

[TrakaisKursis]

aoma wrote:

Izlasot virsrakstu. radās doma, ka autors ir lasījis Remarku, izlasot rakstu, skaidrs ir tas, ka autors vispār nerubī nekā no tā teksta, ko drukā.

padalies savās izjūtās konkrētāk…

[dzieburs]

TrakaisKursis wrote:

Izliecies wrote:

Beidžina? Pekina!

Pekina pēc tradīcijas no krievu valodas, pēc taisnības – Beidžina. skat: https://www.logoi.com/notes/peking-beijing.html

Tur nav ne vārda par latviešu valodu.

[TrakaisKursis]

dzieburs wrote:

TrakaisKursis wrote:

Izliecies wrote:

Beidžina? Pekina!

Pekina pēc tradīcijas no krievu valodas, pēc taisnības – Beidžina. skat: https://www.logoi.com/notes/peking-beijing.html

Tur nav ne vārda par latviešu valodu.

Kāpēc Islandi tagad sauc par Īslandi? Tāpēc, ka tas ir tuvāk tam, kā vietējie iedzīvotāji izrunā savas valsts nosaukumu. Tas pats ir ar Beidžinu, Pekina ir vienkārši fonētisko pārveidojumu veidā tapis cits nosaukums, kurš pie mums ir nostiprinājies padomju laikos. Mēs, protams, varam attīstīt šo valodniecisko diskusiju, taču diezin vai tā ir šī portāla un tā lietotāju specializācija. Ja nu kāds no ādas vai lien ārā, lai strīdētos par šo tēmu var paklausīties kā izrunā Beidžinas vārdu: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/8a/Zh-Beijing.ogg

P.S. Paši ķīnieši, kas atbrauca pie mums 90.-to gadu sākumā, izteica vēlmi, lai Pekinu tomēr sauktu par Beidžinu, jo tas ir tuvāk viņu klasiskajai izrunai. Jebkura tauta vēlas, lai viņu pilsētas sauc vārdos, kas arī svešā valodā arvien ir atpazīstami. Vai tipisks rīdzenieks, izdzirdot vārdu “Reiga”, uzreiz sapratīs, ka latgalietis savā izloksnē runā par Rīgu? Vai teiksim, ja Rīgu kāds sauks par “Riia”, kā to dara igauņi – vai sapratīs? vai būs ērti? Nemaz nerunājot, kā Rīga skan ķīniešu valodā.

[dzieburs]

Nu ja, Krievija pa Tavam ir Rossija un Igaunija – Eestija, jo tā taču viņi paši sauc savas zemes…

[msh]

:mod: , dodiet galddatoru ar to proci – protams, uz socketa, nevis uzlodētu.

TrakaisKursis wrote:

Kāpēc Islandi tagad sauc par Īslandi? Tāpēc, ka tas ir tuvāk tam, kā vietējie iedzīvotāji izrunā savas valsts nosaukumu. Tas pats ir ar Beidžinu, Pekina ir vienkārši fonētisko pārveidojumu veidā tapis cits nosaukums, kurš pie mums ir nostiprinājies padomju laikos. Mēs, protams, varam attīstīt šo valodniecisko diskusiju, taču diezin vai tā ir šī portāla un tā lietotāju specializācija. Ja nu kāds no ādas vai lien ārā, lai strīdētos par šo tēmu var paklausīties kā izrunā Beidžinas vārdu: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/8a/Zh-Beijing.ogg

P.S. Paši ķīnieši, kas atbrauca pie mums 90.-to gadu sākumā, izteica vēlmi, lai Pekinu tomēr sauktu par Beidžinu, jo tas ir tuvāk viņu klasiskajai izrunai. Jebkura tauta vēlas, lai viņu pilsētas sauc vārdos, kas arī svešā valodā arvien ir atpazīstami. Vai tipisks rīdzenieks, izdzirdot vārdu “Reiga”, uzreiz sapratīs, ka latgalietis savā izloksnē runā par Rīgu? Vai teiksim, ja Rīgu kāds sauks par “Riia”, kā to dara igauņi – vai sapratīs? vai būs ērti? Nemaz nerunājot, kā Rīga skan ķīniešu valodā.

Īslande 😀 😀 😀 Pirmo reizi ko tādu dzirdu 😀

Nosaukumiem ir jābūt korektiem un lietojamiem. Vispārpieņemtus vietvārdus grozīt vajag tikai tad, ja tie ir nekorekti – piemēram, Skotijā nav Lohnesa ezers, tur ir Nesa ezers. Bet savādāk – latviski Glasgovu sauksim par Glasgouu un Edinburgu par Edinbrū? 😀 Tas ir stulbums, vēl viena vēlme ielīst kaut kur [paši zināt, kur] ārzemniekiem un norakstīt savu valodu, nekas vairāk.

[Autors]

Ieraksti