Vispār jau augstskola ir forša lieta. Lekcijas tā – gaumes lieta, un ir, ir liela daļa tuftas. Bet – tie ir četri gadi zināmas brīvības, kādas otras dzīvē nebūs (ja vien nevinnēsi Keno; kam vajadzētu pasvītrot, cik bezcerīgs ir pasākums).
Kas nekait pasēdēt senčiem uz kakla vai budžeta vietu vai valsts galvoto kredītu izmantot, moš vēl kādā ārzemju praksē aizlaist. Ar noteikumu, ka tikmēr obligāti pašam jāsaprot, ko grib, un obligāti jāsāk tas arī darīt un bīdīties uz augšu, pa blatu dabūt šo to, caur pazīšanos iefīrēties kaut kur. Pietiekami daudz gadījumos pat cilvēks bez jebkāda talanta un ar minimālu saprašanu var tālu tikt. A kas nav sācis pats darīt un pēc tam vaino skolu, vai nodzēris ir laiku, brīvības apstulbināts – tam tie četri gadi arī ir pilnīgi veltīgi iztērēts laiks.
Pašam. Tikai pašam. Un ja tas nav darīts, tad pie pasniedzējiem prom un jāņem tas, ko dod, jo vienalga no rakstītā jēgas nebūs – ne tu to esi kaut kad darījis, ne pēc tam izmantosi.
.
