Bēbju uzdevums fizikā

[kvarchil]

Mīļie, palīdziet, lūdzu, ar uzdevumu fizikā. Viņš ir dikti vienkāršs, bet es vienalga nemāku izskaidrot, kas notiek.

Es nekad neesmu prasījis internetā atbildes, lai kāds kaut ko dara manā vietā, bet nu šitas gadījums ir dikti nopietns. Tas pat netiks vērtēts ar atzīmi.

Tātad, kāpēc manis zīmētajā shēmā, spuldzīte, kas atrodas blakus spolei ieslēdzas vēlāk kā otra spuldzīte? Izslēdzot viņas abas izdziest vienlaikus.

Lūk bildīte –

[img]https://bildites.lv/images/fmcq7k1kzj52fa3sfikf.jpg[/img]

[ob1]

Tāpēc, ka spolei ir indukcija, kas šādā slēgumā piebremzē strāvas lecienu pēc slēdža ieslēgšanas.

[kvarchil]

Nu liels paldies.

[samurajs]

Kas tas kads prikols, vai? 😀

Ja tīri no fizikas viedokļa, tad ir tā: ķēdes posmā ar spuldzi, kurai virknē rezistors – ir tīri aktīva pretestība.

Spuldzei, kurai spole ķēdē ieslēgta – ir kombinēta (aktīva + reaktīva/induktīva) pretestība. Tātad pie ieslēgšanas pirmais strāvas impulss aizies reaktīvās pretestības neitralizēšanai, un tikai tad tiks lampiņai.

Pie izslēgšanas vajadzētu būt pretēji – augšējai spuldzītei vēl būtu mazliet jādeg uz uzkrātās reaktīvās enerģijas rēķina, bet tā nenotiks, jo reaktīvā strāva plūdīs caur abām spuldzītēm. Tāpēc tās nodzisīs vienlaikus, bet ar nelielu aizturi.

[drunk_lizard]

ob1 wrote:

Tāpēc, ka spolei ir indukcija, kas šādā slēgumā piebremzē strāvas lecienu pēc slēdža ieslēgšanas.

muahaha

smadzenes tev bremzeetas, divdesmit gadi ar lodaamuru, ibio.

esi dzirdeejis par magneetisko energiju?

tiesji taa, un nevis kautkaada reaktiivaas pretestiibas neitralizeesjana :>

[ob1]

Tev taisnība, ķirzak. Izstāstīju pārāk sarežģīti. Skolēni nezina komplekso skaitļu matemātiku un nezina kas ir indukcija. Tāpēc izstāstīšu speciāli priekš tevis vienkāršāk:

Iedomājies, ka tu esi elektrons, kas skrien pa vadu. Priekšā spole. Tu pilnā ātrumā ieskrien tajā spolē, bet no visas tās riņķošanas tev sagriežas galva (jo kustoties pa spoli ir jāvālē pa riņķi). Tu apsēdies uz brītiņu, lai atjēgtos, pēc tam skrien tālāk. Tas pats notiek arī ar citiem elektroniem. Tādējādi gaisma spuldzē iedegsies vēlāk par to laiku, ko sēdēji. Jo vairāk vijumu spolei, jo biežāk tev ir jāatpūšas, līdz ar to arī aizture lielāka.

Tā ferrīta spoles serde shēmā patiesībā ir alus bārs priekš elektroniem. Š amējie atpūšoties ierauj kādu alu. Skriešanas ātrums no tā nemazinās, bet biežāk ir jāatpūšas, jo vairāk reibst galva.

Tagad tev daleca? Varbūt vēlies uzzināt arī kā patiesībā strādā kondensators?

[samurajs]

Vot cirkachi 🙂 Var veel prastaak: elektrons ielido spolee a tur STOP! ziime priekshaa. Neko dariit – jaaapstaajas 😀

[ob1]

Samuraj, STOP zīme neizskaidro, ka dažādām spolēm ir dažādas aiztures. 🙂

[Wuu]

Versija par bāru man vislabāk patika, ja vel tur Tērvetes senču tirgo. Tad elektrons tur pat arī paliks… 😀

[ob1]

aha. Dažādi serdes materiāli nozīmē dažādas alus šķirnes. 🙂

[drunk_lizard]

nez ko beernam teiks fizikas skolotaajs par sjaadiem skaidrojumiem :>

ob1, gaidu no tevis paarejas procesu skaidrojumu kondensatoram :>

[ob1]

🙂

Kondensators – tā ir liela bedre. Tātad skrien elektroni pa vadu pēkšņi priekšā bedre. Pirmie pārlec pāri, izvelk no kabatas iPhone un paziņo tiem, kas skrien aizmugurē, lai uzmanās no bedres. Tie, kas skrien aizmugurē jau ir brīdināti – daži no viņiem inerces pēc pārlec, bet tādu drosminieku paliek arvien mazāk un beigās šamējie sastājas bedres malā un sāk tusiņu (tas ir – strāva vairs neplūst).

Mainstrāvas gadījumā elektroni tiek dzenāti turp un atpakaļ, vienmēr atradīsies bariņš drosminieku, kas lēkās šurpu-turpu. Komunikācija starp elektoniem ir traucēta, jo kamēr šie sazvana čomus, tikmēr jau ir jāskrien pretējā virzienā. Bedres pārlekšanai vajag nedaudz sagatavoties, tāpēc rodas neliela aizture (ko profesori sauc par fāzu nobīdi, lai sačakarētu skolēniem smadzenes un atsistu jebkādu vēlmi mācīties fiziku).

Varbūt šejienes tauta var atrast labāku skaidrojumu?

Mana sieva māca bioloģiju un sarežģītas lietas savukārt skaidro ar piemēriem no tehnikas…

😀

[izredzētais]

man patīk ob1 ideja par skaidrojumiem.. 😀 žēl, ka pamatskolā un vidusskolā skolotāji nav varējuši visu tik elementārā valodā izstāstīt 🙂

ob1, tev fizikas grāmata būtu jāsaraksta 😀

[viesic]

ob1 wrote:

🙂

Kondensators – tā ir liela bedre. Tātad skrien elektroni pa vadu pēkšņi priekšā bedre. Pirmie pārlec pāri, izvelk no kabatas iPhone un paziņo tiem, kas skrien aizmugurē, lai uzmanās no bedres.

😀

Tas gadījumā nesaucas dielektriķa caursišana? :lala:

PS. un vispār jau elektronu (tieši elektronu, ne strāvas izplatīšanās ātrumu 😉 ) kustības ātrumu nu galīgi nevarētu saukt par skriešanu, ja pareizi atceros no fizikas ~1mm/s 😀

[ob1]

Dielektriķa caursišana drīzāk būtu skaidrojama ar to, ka šamējie uzbūvē laipu pāri bedrei un vālē pāri bez problēmām. 😀

[viesic]

Nu savā ziņā taisnība, bet par to kondensatoru gan īsti vienalga nepiekrītu 😀 Tur vajag aprakstīt nevis elektronu fizisku kustību, bet visu brīvo elektronu vienlaicīgu skriešanu uz barchiku, kas atrodas bedres otrā pusē (elektriskā lauka izplatīšanos)

Uj, atcerējos sen lasītās E. Aisberga grāmatas… nostaļģija uznāca :p

[Professor35]

strāva ieplūstot spolē rada uz īsu brīdi tajā mainīgu elektromagnētisko lauku kura iedarbībā

spoles tinumos rodas strāva kas ir pretēji vērsta sākotnējai strāvas plūsmai un to neitralizē, pazūdot šim laukam pazūd pretstrāva un elektriskā ķēde sāk normāli darboties

[Autors]

Ieraksti