Bieži tiek zagti sociālo tīklu reģistrācijas dati

[shady]

Februārī surogātpasta īpatsvars kopējā e-pasta plūsmā salīdzinājumā ar janvāri ir palielinājies par 2,3% un vidēji veidoja 78,5%. 2,8% visu elektronisko ziņu saturēja kaitīgās datnes, kas ir par 1,5% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Surogātpasta izplatītāji turpināja jau gada pirmajā mēnesi aizsāktos masveida sūtījumus, kas saistīti ar Svētā Valentīna dienas tematiku. Visvairāk surogātapsveikumu Valentīndienā tika izsūtīts 12. februārī — 0,2% no visām mēstulēm. Liekpasta izplatītāji neignorēja arī Meteni, Lieldienas, 23. februāri un 8. martu, savukārt Runetā novērots daudz sūtījumu, kas saistīti ar prezidenta vēlēšanu tematiku.

Pikšķerētāji, kas nodarbojas ar lietotāju informācijas zagšanu, vislielāko interesi ir izrādījuši par finanšu organizācijām (24,5% no visiem uzbrukumiem). Š is rādītājs salīdzinājumā ar janvāri gandrīz nav mainījies. Par 3,5% palielinājies antipikšķerēšanas nostrāžu īpatsvars vietnēs, kas paredzētas sociālo tīklu lietotāju reģistrācijas datu zagšanai. Š eit ievērojama loma ir tam, ka februārī par pikšķerētāju vispopulārāko mērķi kļuva Facebook lietotāji. Tajā pašā laikā nostrāžu īpatsvars kategorijas «Tiešsaistes veikali, interneta izsoles» vietnēs ir samazinājies par 3%. Te izcēlās populārais interneta veikals Amazon, kas janvārī atradās līderpozīcijā, bet februārī ir no tām ievērojami atkāpies.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_phishing_1.png[/img]

Pikšķerētāju uzbrukumiem visvairāk pakļauto 100 organizāciju saraksts 2012. gada februārī

Gandrīz bez izmaiņām palicis surogātpasta izcelsmes valstu saraksts. Vadībā stabili turas Indija, tai seko Indonēzija un Brazīlija. Kopumā pirmās 12 saraksta rindiņas aizņem tās pašas valstis, kas tur atradās pirms mēneša.

«Kaitīgā surogātpasta izplatītāji pārsvarā darbojas divos virzienos: viņi izsūta kaitīgās programmatūras vai nu lietotāju konfidenciālās informācijas zagšanai, vai arī datoru inficēšanai, lai tos iesaistītu robottīklos. Pirmajā gadījumā uzbrukumi visbiežāk ir vērsti pret ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotājiem, kur popularitāti iemantojušas internetbankas. Otrajā gadījumā par upuriem parasti kļūst jaunattīstības valstu iedzīvotāji,» sacīja Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova. «Pašlaik surogātpasta plūsmā dominē kaitīgās programmatūras, kas zog finanšu un citu informāciju, taču tiek izsūtītas arī botu programmas — galvenokārt uz lietotāju adresēm Ä€zijas valstīs.»

Ar visu pārskatu par surogātpasta izplatību 2012. gada februārī var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.securelist.com.

Autors

Ieraksti

[Autors]

Ieraksti