Pirms ilgāka laika pie mums par vilcienu sastādītāju strādāja tāds jauns cilvēks vārdā Oļegs. Kā jau visi – algas dienās mīlēja iedzert un tā pamatīgi. Cilvēks kā jau cilvēks. Kamēr māte bija dzīva, kaut kā turējās rāmjos, pat nodibināja ģimeni; kad šī nomira – strauji izveidojās ātrais ceļš lejup. Ä¢imene vairs nebija vajadzīga, no dzīvokļa izmeta par parādiem (no tā gan palika pāri vien 4 sienas, viss, ko varēja – tika savlaicīgi nomontēts un nodzerts). No darba, protams, arī izmeta.
Nesen satiekoties, bomzītis nebūt nesūdzējās. Tieši otrādi – slavēja savu dzīves veidu. Piemēram – tuvojās dzimšanas diena un vajadzējis to pienācīgi nosvinēt. Dienu iepriekš nedzēra, cītīgi apstaigāja miskastes savā rajonā. Protams, izmestu pudeļu papilnam. Reti kura “izgriezta”, vienā 5 ml palikuši, citā 10. Pa visu dienu tā savācis 0.7 L grādīgo dzērienu, pusi tortes, lielu daudzumu vecu desu, maizi utt.
Jā – pase arī vēl esot. Un lepni demonstrēja PSRS sarkano pasi!
Kas vainas bomžu dzīvesveidam? 😀 😀 😀
.
