Bulgārijā visa valsts oriģinālā datorprogrammatūra obligāti kļūs Open Source

[samurajs]

Bulgārijā tāpat kā daudzās citās postpadomju valstīs korupcija sit augstu vilni. Valsts izsludinātie tenderi jeb iepirkumi kļuvuši par pliku formalitāti, jo vienalga lielākoties uzvar augstāko ierēdņu radiniekiem piederošas privātfirmas. Lobisma un “otkatu” sistēma visspilgtāk izpaužas datorprogrammatūras valsts tenderos, kur fiksētas rekordlielas atlīdzības: par statiskas web lapas izstrādi samaksāti 300.000 EUR nodokļu maksātāju naudas.

No “siles” tālāk stāvošie ierēdņi kopā ar sabiedrību intensīvi cīnījās pret korupciju, līdz guva uzvaru, un Bulgārijas Elektroniskās pārvaldes likums papildināts ar punktiem, kas liek valsts pasūtījumu izpildītājiem obligāti publiski atklāt programmatūras kodus, resp. viss notiek pēc Open Source likumiem. Turpmāk visiem ar programmēšanu saistītiem tenderiem būs jāpievieno šādi punkti:

* Datorprogrammām jāatbilst Atvērtā koda principiem.

* Visas autor- un blakustiesības uz programmatūru, to izejas kodiem, interfeisu dizainu, datubāzēm, kuras ir valsts pasūtījuma priekšmeti, jānodod pasūtītājam (valstij) bez jebkādiem ierobežojumiem uz lietošanu, modifikāciju vai izplatīšanu.

* Izstrādei jānotiek Iepirkumu aģentūras atbalstītā repozitorijā (domājams, ar spoguļservera pievienošanu vietnē Github.com).

Viss minētais attiecas tikai uz oriģinālo programmatūru. Valsts iestādes varēs arī turpmāk iepirkt gatavus risinājumus kā Microsoft Windows, Office utt. – protams, no viņiem neviens koda atklāšanu neprasīs.

“Silei” pietuvinātās aprindas mēģināja kritizēt atvērtā koda principu – piemēram prof. M. Konstantinovs no firmas Information Services JSC uzskata, ka nekādā gadījumā nedrīkst to darīt: koda atvēršana vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmā ļaus “jebkuram to uzlauzt”. Tomēr tas tika atspēkots, jo praksē Bulgārijas informācijas sistēmās un interneta vietnēs atklājies liels daudzums drošības problēmu, kuras neviens nevar izlabot: līgums ar izstrādātājfirmu izbeidzies (vai pati firma vairs nepastāv), bet kodi nevienam nav pieejami. 300.000 EUR vērtās web lapas “gāžoties” pie vismazākās noslodzes. Ja kodi nebūtu noslepenoti, jebkurā laikā varētu noalgot speciālistus drošības ielāpu izlaidei.

Aktīvisti gan brīdina, ka likums vēl nenozīmē tā automātisku izpildi. Lielās firmas un korumpētie ierēdņi var izdomāt dažādas viltības, lai izvairītos no kodu atklāšanas. Tāpēc liela nozīme ir sabiedrības neatslābstošai uzmanībai.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_1_fntk2y3rnp5qu6b_7gdnyq_1.jpg[/img]

Avots

[BlackHalt]

Iedomājies, tu gadiem jau apgūsti 14 miljonus naudiņas, esi sācis būvēt vasarnīcu, bet šitie…

[jezus]

yās!! mums ar vajag!

[Crow]

Vai tik beigās nebūs tā, ka minētie speciālisti maksās tieši tikpat, cik jauns projekts. Un valstī viss būs kārtībā.

[MeistarsUnVergs]

Solis pareizajā virzienā! Lai gan par latvija.lv Frontpage taisīto statisko lapu savulaik tika samaksāts nepilns miljons Ls?

[uldics]

Konstantinovs ir digitālais tumsoņa. Izsaka gudrus spriedelējumus jomā, kur neko nejēdz. Klasisks security through obscurity slimības gadījums. Bet ko var gribēt no politiķa, intelekts tur parasti nav klāt.

[Autors]

Ieraksti