Cik pelna programmētājs kaimiņos?

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_sj_1.jpg[/imgl]Varbūt lasītājiem būs interesanti ieskatīties skaitļos, ko apkopojis darba vakanču portāla SuperJob.ru pētījumu centrs. Kā zināms, Krievijā darba algas un dzīves līmenis ir aptuveni salīdzināmi ar Latviju (ar atsevišķām niansēm). Pētījums tika veikts nominācijā “Java programmētājs”, ņemot vērā šīs valodas izaugsmi mūsdienās. Java programmētāja pienākumos ietilpst programmas arhitektūras veidošana konkrētai platformai, programmas moduļu un integrēto pielikumu veidošana, programmas koda optimizācija. Vēl jāprot nodrošināt pilnu supportu savām programmām, jauninājumu un tehniskās dokumentācijas izgatavošanu.

Tātad vidējā alga, ko profesionālam Java programmētājam piedāvā Maskavā, ir 1500 Ls mēnesī. Ja tālāk no centra, jo algas mazākas: “ziemeļu galvaspilsētā” Sanktpēterburgā – 1300 Ls, bet novadu centros vairs tikai 650-1000 Ls.

“Jaunajam programmētājam” jābūt ar vismaz nepabeigtu augstāko izglītību IT vai tehniskā nozarē, un programmēšanas pieredzi vismaz gadu. Viņam jāzin objektorientētās Java programmēšanas pamati, jāmāk darboties ar datubāzēm, web-serveriem, jāprot angļu valodā tādā līmenī, lai brīvi varētu lasīt tehnisko dokumentāciju.

Š ādam jaunulim Maskavā piedāvā 650-1100 Ls lielu algu, bet citur Krievijā 300-750 Ls.

Nākamais līmenis ir Java programmētājs ar vismaz 2 gadu stāžu, kurš pārzin web-aplikācijas, un spēj rakstīt programmas J2EE vai J2SE platformām, pārzin datubāzu vadības sistēmas utt. – tādam Maskavā maksā 1600-1700 Ls, citur 850-1450 Ls.

Augstākais līmenis ir Java programmētāji ar stāžu virs 3 gadiem, kuru prasmes apliecina atzīti kvalifikācijas sertifikāti. Š ādam speciālistam jāprot projektēt IT sistēmas un izveidot tehnisko dokumnetāciju, jābūt pieredzei darbā ar daudzlīmeņu programmām utt.

Būtisks pluss šādam darbiniekam ir prasme vadīt kolektīvu. Programmēšanas dūži Maskavā var cerēt uz 2250 Ls lielu mēnešalgu, citur – 1100-2000 Ls.

Java programmētāju “kontingents” ir gados jauns: 59% šās nozares darba meklētāju ir vecumā līdz 30 gadiem. Sieviešu te ir pavisam maz – tikai 6%. 84% ir ar pabeigtu augstāko izglītību. Angliski brīvi runā 30%.

Avots

[Kriiic]

Nū.. Iespaidīgi.. ko lai saka..

bet domāju, ka šī ir parasta reklāma gan tam augšējam logo, gan java programmētājiem, lai visi brauc uz Maskavu un mācās 2 valodas. Kā arī, izreklamē pašu java darbu, cik maz ir jāmāk, lai daudz nopelnītu. 😛

/manas domas/

[samurajs]

Hehe, nav nekāda reklāma! Te nu varam salīdzināt, cik pie mums tādi pelna… nedomāju, ka solīdās Rīgas firmās būs mazāka alga. Rietumos, savukārt, būs vēl reizes 3 vairāk.

Iemesls. kāpēc visi sētnieki nemācās par programmētājiem, ir vienkāršs – reti kurš cilvēks spēj veikt šādu darbu, tur īpašas spējas un domāšanu vajag.

[cracks]

nesalīdzini Vatikānu ar Asv 🙂

[rATRIJS]

mhh ja, bet ja paskatās cik daudz viss maksā Maskavā, tad tās algas jau neliksies tik lielas.

Lai nu kā, būšu trollis un teikšu – JAVA SUX. Īpaši ja esi parasts programmētājs, kuram vadītājs padod PPA, kur jau viss ir rakstīts. Nedomāju, ka tur vajag dižās spējas to visu uzrakstīt. Tik vien kā īpašību darīt vienu darbu un kopēt (no PPA un kodu). Kopumā garlaicīgi. Iespējams projektu vadītājam ir interesantāk.

[root]

kas ir 2000 ls uz šodienu…

[Aldis]

Vot šī ir tā lieta kuru atkal nesaprotu, visur tā JAVA iemaukusies, skolās māca, pēc tam uzņēmumos kodē uz viņas, kaut gan manā uztverē ir labākas un ērtākas kodēšanas valodas!

[Edžus]

Ko lai saka, Samuraj… Tās algas jau liekas sapņainas, tikai cik no mūsdienu ”lielajiem” programmētājiem tiešām pārzina visu ar ko viņi ir saistīti?! Es varu derēt, ka kādi 90% šeit Latvijā strādājošo un sevi par programmētājiem saukājošie ”programmētāji” nezin ne 50% no tā kas ārzemēs, arī pie mūsu lielajiem kaimiņiem, sauc par programmētāju! Visi kuriem nav slinkums salikt kādu nieku no ”mātes gūgles” piedāvātajām instrukcijām sauc sevi par programmētājiem! Kā jau rATRIJS rakstīja, ka viss tiek salikts no jau gataviem puzles gabaliņiem! :D:D:D

[Aldis]

Jā, pārsvarā šito WEB veidošanā esmu novērojis. Visu kabina kopā no CMS, un vēl visādiem šurumburumiem, un ar to ļoti plātās – ka redz kādu WEB devi mēs esam. 😀 Kā kaut ko kāds mak-klucis nogāž no kātiem web-am, tā taisa brēku un nekāādi nesaprot… ka tas varēja gadīties, nu jā, uz CMS robainas nobāzēt kautko, jau arī aiz nezināšanas var robu netīši atstāt, lielā būdā grūti orientēties! 🙂

[Wuu]

Aldis wrote:

kaut gan manā uztverē ir labākas un ērtākas kodēšanas valodas!

Visu nosaka nevis vieglāk/grūtāk, bet gan zemākas izmaksas un plašāks pielietojums.

[shb-]

Java ir lieliska ar daudzām lietiņām – platformneatkarība (telefoni/linux-pc/win-pc/etc) caur JVM arhitektuuru, OOPisms, vienkāršība, liela izstrādes/profilēšanas/atkļūdošanas rīku izvēle. Vislielākais bonuss tomēr paliek industrijas līderu atzinība – piemēram, ntie google risinājumi izmanto Java – android os, gwt, appengine uc. Tuvākais censonis Javai varētu būt .NET (būtībā Java klons m$ gaumē), taču tā ierašanās bija novēlota un, neskatoties uz platformneatkarību, piesaiste pie win ir ļoti manāma (piezīme: varu kļūdīties ar šo pēdējo apgalvojumu).

[Aldis]

shb- nekļūdies, ar .NETu i probzas tajā paša WinXP, kurš vēl joprojām nemirst, bet novēloti ienākusi ta platforma. Vajag instalēt kā papildinājumus. Jā, nu JAVAi multiplatforms rullzo. Tas ir pluss. Kautgan! Mobīlajiem uzkodēsi kādu projektu, uz parasta PC šā vai tā nestrādās.

[root]

Par Javu runājot, nekad mūžā vairs netaisos šo valodu izmantot. Pirms pāris mēnešiem vēlejos sev vienu servisa aplikāciju izveidot. Aprāvos tad, kad pārsimt kilobiti koda sāka rīt n simtus rāmja, pēc tam saveidoju to pašu c++ un rāmis kādi pāris mb, kā tam arī bija jābūt.

Multiplatforma FTW, uz nix arī ir mono un C++ nativi atbalsta visas platformas, izņemot mobus. A uz mobu var uzlikt cloud appus.

Edžu, nemels, varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt koderus, kas pārsniedz mūsu pašu labāko censoņu līmeni. Viens dranķa devs kas labākajā gadījumā php idei ir pa 10m klāt stāvējis vācijā 100eur dienā pelna par savu eksistenci. Ja tā rēķina, tad man kādi 5k dienā būtu jau maz.

[shb-]

Tiesa, ka rakstot kodu javā ir jāpiedomā pie tā, cik objektu atmiņā tiks ielikts (par cik ielikšanu var kontrolēt, bet izņemšanu ne). Š o neievērojot, tik tiešām viegli piestumt pilnu atmiņu ar, piemēram, String objektiem (kuri gan ik pa brīdiem tiek patīrīti). Š o gan var attiecināt uz visām valodām, kuras pēcāk tiek darbinātas VM ar atkritumu savācēju – tas pats .net un javascript strādā ļoti līdzīgi.

Zemāk redzamais kods izveidos 1000 + 1 objektu atmiņā.

String a = “”;

for (int i=0; i<1000; i++) a = a + "ab"

Un augsta līmeņa valoda kā tāda nevar būt platformatkarīga – tas ir tikai plainteksts, būtībā. Java rakstītās aplikācijas teorijā ir platoformneatkarīgas, jo tiek tulkotas uz java-mašīnkodu (bytecode) nevis cpu-mašīnkodu. Atkarība parādās JVM izvēles iespējās konkrētajai platformai.

Un es gan neesmu baigais specs mobu lietās – bet patiešām nav c++ krosskompilatora, kurš cep augšā arm mašīnkodu? Es neticu, ka ar c++ nav iespējams uzrakstīt mobīlajam programmeli.

[Crow]

TavaMaate wrote:

pārsimt kilobiti koda

Atkal piepildījusies d_l izteiktā gaišā doma: “web-programmētāji neko nejēdz vispārējā IT sfērā”… 😀

shb- wrote:

bet patiešām nav c++ krosskompilatora, kurš cep augšā arm mašīnkodu?

Kaut vai tas pats GCC, kuram supportētās arhitektūras ir dafiga un vēl mazliet.

Tas, cik efektīvi vispār var rakstīt vienu krossplatformīgu kodu un pēc tam drātēt uz desmit dažādiem devaisiem, ir cits jautājums. Java saks un mastdai. Kā arī – “vienīgais datu tips – objekts”, “garbage collection”, “managed code” un “pointeri ir ļauni” – spešal priekš līkročiem, kas nesajēdz sistēmas darbības pamatprincipus (kilobiti koda, ehhh). End of story.

[Wuu]

Crow es domāju šādi būtu precīzāk.

Crow wrote:

Atkal piepildījusies d_l izteiktā gaišā doma: “Viens web-programmētājs neko nejēdz no programmēšanas un vispārējās IT sfēras

[shb-]

Nezinu, vai tas ir tas ko tu domāji, bet ir diezgan muļķīgi izteikt tādus treknus terminus kā `Java sux`, `Java ir līkročiem` vai `garbage collection ir līkročiem` etc.

Visam ir savas tumšās un gaišās puses. Ja visi domātu līdzīgā manierē, mēs vēl jo projām cirstu asmā. Ir aplikācijas, kur ātrdarbībai un atmiņas pārvaldības iespējam ir milzīga nozīme, taču ir situācijas, kad ņemšanās ar šo [atmiņas managementu] tikai ievelk izstrādes procesu un pasliktina koda uzturamību (dēļ nevajadzīgām zema līmeņa konstrukcijām).

[root]

Crow, kopš kura laika tad es būtu web programmētājs? Un vai tad koda garumu nemēra source izmērā / koda rindu daudzumā?

boost::split(strs, Crow, boost::is_any_of(“n “) FTW

shb- wrote:

Un augsta līmeņa valoda kā tāda nevar būt platformatkarīga – tas ir tikai plainteksts, būtībā.

Augsta vai zema līmeņa valoda ko? Nē nē, klau, kura ir augstāka līmeņa valoda piemēram, ass vai c#/java?

[shb-]

TavaMaate, tu vnk nokļūdījies un kodu izmērīji kilobitos (kilo-bitos), par to tev piesienas.

Pieņemot, ka ar “ass” tu domāji asm, tad, protams, ka augstāka līmeņa valoda ir c#.

Ar savu apgavlojumu vnk mēģināju pateikt, ka tikai zema līmeņa valodas kā asm, piemēram, ir stingri piesaistītas arhitektūrai, augsta līmeņa valodas šāda “problēma” neskar.

[Crow]

Wuu, ok… te ir viens īpaši smags pacients. Bet vispār mūsdienās tie, kas sauc sevi par programmētājiem, ir vairumā tādi, kam galvenais, ka strādā. Un tikai gāzi grīdā un vēl nevājos čungurus par to uzdrīkstas prasīt.

Nav svarīgi nevienam, kāpēc tas strādā. Tāpēc viss iet tādā grāvī – arvien trakākas utis, lielāki caurumi un Wirth’s Law – software is slowing down faster than hardware is accelerating.

Met tik vienu abstrakcijas layeri virs otra un pēc tam, siekalām šķīstot, pļurkst visādas stulbības.

Cienītais shb- varbūt man, necienīgajam, lūdzu, paskaidros, tieši kāpēc mani izteikumi ir tehniski neprecīzi (vai muļķīgi). Ja atbildēsi, būsi pirmais.

Robčik, source kods ir teksts… tā garumu mēra simbolos un rindās. Kompilēta koda garumu – baitos. Bet diemžēl jāatcerās, ka pati rakstītā programma aizņem minimālu daudzumu no tiem pārsimt KB. Pārējais ir izmantotās bibliotēkas, par kurām pašam programmētājam bieži vien nav ne mazākās nojēgas. Ja gribi, bitos mēri sava krāna garumu.

[Autors]

Ieraksti