Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Viss pārējais › Cik perspektīvs ir datortehniķa darbs ?
izklausaas ka par kraaveeju straadaa….
Krāns garāks? Un nē, nestrādāju par krāvēju. Ak, piedod, ka nezināji, ka salikto un notestēto kompi jāieliek kastē atpakaļ 😀 Tavuprāt, šajos laikos algos speciālu cilvēku, kurš piecas reizes dienā pa 15 min izkraus atvesto kravu? Atkal Tev jābrīnās, bet nē..
Neņem ļaunā, tikai piebilde. Bet vispār man patīk universāli cilvēki kuriem nav jābaksta ar pirkstu lai šamie kustētos, ja vajag ko citu ārpus darba pienākumiem, padara bez stulbas stumdīšanās. Bet ir jau citi indivīdi, kas tieši otrādi, stundas velk.
Wuu, šoreiz tev atkal “Būūūūū”
Man personīgi karjeras izaugsme ir pie vienas vietas. Tad ir jāuztarucas par sīkām figņām, kuras visu karjerā ieguldīto nervus, spēku, laiku un naudu var nolikt zem kāda tava kaķa astes, īsāk sakot “dirsā darbs un materiāli”
Iekļut kādā sakarīgā firmā var arī pa blatu (99% tā ir)
Man personīgi karjeras izaugsme ir pie vienas vietas.
Kāds ir tavas dzīves mērķis?
Cik tev gadu ?
Cik tev gadu ?
O šitas labs jautājums, mums darbā ir čaļi kas strādā pie 16 gadiem firmā, bet veljoprojām tālāk par darbu “no punkta A pārvietot objektu uz punktu B” nav tikuši. Tāpat apkārt ir “draugi”, kuri acu priekša slīkst savā neizdarībā, alkoholā un sūkstīšanos par savu grūto dzīvi. Itkā izaugām kopā, bet tagad žēl noskatīties un pat īsti kontaktēties negribas. Ja kādam dzīves plāns ir šāds, apsveicu!
Ja paskatamies, tas pats serviss no klientiem paņem nu piem 20 – 30 Ls, tev kā strādniekam atmet varbūt kādus pāris Ls stundā, no kuriem samaksā nodokli, utt.. un beigās tev nekas nesanāk.
Jāsaka, ka tieši tā arī savos jaunības laikos tikai tā piepelnījos, bet saistīt visu savu dzīvi ar to, tiešām nevēlējos, tad jau labāk darboties kā privātam meistaram, bet nāca laiks un pievērsos IT dzīvei no cita punkta, kā izstrādātājs, programmētājs. Nenožēloju ne mirkli, ka attīstījos tālāk. Un tagad es varu gan labot tos pašus kompīšus, projektēt kādu mājas tīklu, etc, plus vēl visam varu arī izstrādāt dažādus risinājumus, programmēšanā. Reāli, ir tā, ka Datoriķiem, visu laiku ir jābūt apritē, jāzin, visas jaunās tehnoloģijas, ar ko viņas atšķiras, etc, kādi jauni proči iznākuši, kas kur kā. Man pašam tā ir bijis, mēnesi esi out, atnāc un skaties, johaidij, kas pa mēnesi jauns ir radies. Ar koderiem, ir bik savādāk, php un citi pamatprincipi, tik ātri neiziet no kontroles.
Un vispār, nezinu, varbūt vēl kādam liksies, bet IT nozarē jau sāk parādīties pārprodukcija, protams, ne tik sliktā nozīmē, jo paši zinam, kādi gurķi no skolas iznāk.
…nu bet tas darbs tiešām beidz veselību, nu un bez papildus sprota tavā dzīvē, šāda profesija varētu krietni pabojāt veselību…
Ogļracim, radioaktīvo atkritumu parvadātājam, pat daiļslidotājam profesija varētu pabojāt veselību, bet ne jau datoriķim…
Un Wuškins ar savā elementā – tolkam neko nezin, bet muld, pat uz vienkāršu jautājumu atbild ar filozofisku apceri par kolēģiem un bomzīgiem draugiem… tu gadījumā neesi deputāts?
tu gadījumā neesi deputāts?
Perspektīvas ir…
Varu pateikt tikai vienu. Jebkuram uzņēmumam būs KIRDIK, ja datoriķu uzņēmumu sāks vadīt cilvēks, kas nekad tā īsti nav lasījis kopā PC, programmētāju uzņēmumam būs ļoti daudz problēmu, ja šefs būs, kas nekad tā īsti nav programmējis (profesionālā līmenī). Mehāniķu kantorī nekad nebūs labi, ja šefs būs tāds kekss, kas nekad neko nejēdz no mehānikas tīri praktiskā līmenī.
Un būs baigie sū …. di, ja elektriķus sāks komandēt cilvēks, kas nezin kādēļ rodas EDS (neskatoties uz to, ka neviens nezin, kas ir elektrība līdz pat šim brīdim).
Karjeristi tīrie karjeristi, kas nav sākuši savu darbību no apakšas un nesaprot lietas būtību ir PARAZĪTI.
MUMS GAN LATVIJÄ€ IR PROBLĒMA, KA CILVĒKI, KAS NEKO nejēdz tiek vadīt darbības sfēras un lietas, kurās viņi NEKO NEJĒDZ.
Un tur jau ir tā problēma, kā te pareizi jau tika pieminēts, kad 99 % gadījumu labās vietās tiek pēc pazīšanās. Ne velti LABU NAUDU programmētāji no Latvijas pelna Ä€RZEMĒS bieži vien (ne vienmēr protams, bet fakts ir fakts) un tā arī daudzās citās dzīves sfērās.
Par rutīnu- ja klientu loks plašs un dažāds, tad par rutīnu nevar sūdzēties. Bieži tie datori plīst, jo īpaši, ja kopējais IT parks sastāv 150+ pc. Protams, ja tikai jāskrūvē datori un nav jābrauc nekur, tad nervi mazāk čakarēsies, un būs mazkustīgs darbs. ielākā aktivitāte ir pacelt kompi uz darba galda un ienest preci no dpd busiņa. Pārējais viss ir sēdus, vai stāvot pie neejoša kompja un ķidājot tā iekšas.
Pesonīgi es pats esmu samērā azartā iegājis ar tehniķa profesiju, protams, arī tīkla risinājumi ir, serveri, datorklases, sasodītie vidusskolnieki bļe, vīrusi, lodēšana, kompju stellēšana nav tik traki. Var jau mēģināt, tad jau redzēs, kā būs.
Bet ja šitā šaubās, tad nekas labs var nesanākt. Visgrūtākais ir pirmais gads, tad daudz ko iemācās uz pieredzes rēķina…. jo īpaši specifiskās lietas, one time event utt.
Man šķiet vairāk jau treniņš nekā rīltaimdomāšana. Bet visticamāk man ir izkropļota ideja par datortehniķiem.
Kādreiz es domāju, ka seriālos numurus nav iespējams no galvas iemācīties, bet XP CD-key ir labāk zināms kā Latvidžas himna! :>
emerčetrideviņierdēerjēiksiksemsešipēiksdivivēdeviņdesmitsešibēefastoņicēkābējē – lūk augstākais INTELEKTS. 😀
Preses relīzes