Kam tajā tavā piemērā ir sociālā atbildība – tam, kas nobrauc? Tādos gadījumos parasti iestājas cita veida atbildība – kriminālā atbildība ;>
Sociālā atbildība par cilvēku, kurš ir kļuvis par invalīdu. Vai cilvēks ir vainīgs, ka piedzimis par tādu vai dzīves laikā guvis trumu? Tāpēc uzreiz vajag piespiedu kārtā eitanāzēt? Varbūt, tad pensionāri arī nav vajadzīgi? Eitanāzēsi arī tos, jo jēgas no viņiem nav? Vedīsi ragaviņās uz mežu?
Lūk, tā ir sociālā atbildība, kas cilvēku atšķir no dzīvnieka. Ne vienmēr tas ir tas izdevīgākais, bet tas ir CILVĒCĪGI. Alu cilvēku un barbaru sabiedrībā varbūt bija savādāk, kad neandertālieši pameta savus savainotos biedrus nāvē, jo ciltij tā bija izdevīgāk.
Labprātīgi eitanizētos? Š o procesu latviski sauc par “pašnāvību”, un dažs labs no viņiem, kam dzīve šāda iemesla dēļ ir palikusi bezjēdzīga, mēdz arī izdarīt. Kaut gan likteņa ironija – cilvēcei nederīgi eksemplāri, piemēram, dauņi tādu lietu neizveiks, kamēr cilvēki, kam smadzenes strādā, gan.
Un kas būs tas lēmējs kuri ir tie “dauņi” kuri jāeitanizē, vai tu?
Vispār jau asākais piemērs ir komā nezcik ilgi gulošs cilvēks. Parasti tuvinieki izlemj viņu atslēgt no sistēmas, kad jau vairs nav nekādu cerību. Teiksi, barbariski?
Runa ir par tevis izteikto “principiālo saprašanu” nacistu veiktajai eitanāzijai, kura nu nebija paredzēta, lai pārtrauktu uz nāvi slimo ciešanas, nemet nu kažoku otrādāk.
Gejus derētu. Vismaz tos, kuriem nepietiek ar to, ka viņus vairs nebāž cietumos un psihenēs, bet vēl vajag kaut kādas bērnu adoptācijas un ko tik vēl ne.
Es nekomentēšu.
