Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Dabiskā Direct3D 10/11 sākumatbalsts Linux sistēmām
out of box
*) sleep timer
*) autotags
*) global shortcuti (ok, amarokam bija) .. vēl amaroka pluss, bija liriku plugins .. , bet visu sa3.14sa tā lēnīgums un regulārā UI kāršanās
Amaroks bija vistuvāk, bet vng milzu soli iepakaļā 🙂
Bet būsim godīgi, MediaMonkey arī Windows vidē funkcionalitātes ziņā nav konkurentu ..
Un vienīgā programma, kura darbojās caur wine ar 100% veiktspēju bija rosetta stone 😛
Ext4 ir ok, bet ext3 un ext2 pie unexpected shutdown zaudē partīcijas .. wtf ?
…Tāpat pabēdīgi ir ar kodekiem (vlc attēla kvalitāte kā zināms nav tā labākā…
WTF??? Uzliekam ffmpeg un spēlējam un konvertējam dajebko, un pielasam kādu frontendu vien gribam. Win vienmēr ir bijis bēdīgi ar kodekiem, kur vienīgais, kas kaut ko nebūt spēlē ir VLC un tā sugasbrāļi.
10.04- atrod visus draiverus PATS, nav problēmu ar wi-fi pēc tam kad bios tiek kārtīgi nokonfigurēts, visi biosā pieejamie sensori tiek attēloti pareizi, chromium dabonam iebakstot tā ppa un atslēgu, atpazīst visas partīcijas, būtlouders nenojāj un pat atjauno citas instalācijas, cpu throttle’ings strādā out-of-the-box, gatavs strādāšanai 30 min laikā. Rebūts bija tikai 2 reizes jātaisa.
win7- atrod pusi draiverus pats, nezin vēl jauno mātesplati, par wi-fi kartes esamību vispār neko nezin, draiveri īstie tā arī netika atrasti, tiek lietoti “ģeneriskie”, spīdfans rāda dīvainas temperatūras, kas galīgi neatbilst patiesībai, rāda kādus 6 ventilātorus, pat ja pie plates pieslēgti tikai 3, redz tikai savu fs, gatavs darbam pēc 2 h. Rebūts pēc katra draivera instalācijas, pēc katras otrās programmas.
Par DE nepiekritīšu. Man gnoms šķiet daudz ērtāks par w7, workspeisi bieži palīdz. Bēt kde ir līdzīgāks windouzam, arī lēnāks par gnoumu, bet neesmu to mēģinājis laist uz mūzdienīgas mašīnas. Ar linuxu pozitīvi tas, ka, pat ja nokarini smagi kādu gui programmu, ar ašu 3 pirkstu kombināciju tiec pie cli, kur killall kretīnprocesu un pēc tam kautvai xlogus restartē. Cli nav nekas slikts, it īpaši, ja vajag aši ko specifisku paveikt. Ar windows var tik bakstīties pa neskaitāmiem meņū.
Ne par tēmu, bet *nix pasaulē ledus, beidzot, sakustējies. Kurā virzienā tas kustas – hz, bet soļarku nupat aizklapējūši ciet, mandriva nomira mazāk mokošā nāve, ar susi pagaidām nekas nav skaidrs, bet nekas labs, manuprāt, arī nav gaidāms. Tendence tāda (manas domas), ka daļā nopietnu distru mēģinās komercializēsies, daži populārie kļūs vēl populārāki (*bunta), daļa vienkārši pārstās eksistēt. Varbūt pec gadiem trim-četriem arī paliks vien pārītis nopietni noslīpētu konkurentu indusu OSei un SIA “Ä€bols” ražotai beezdeškai. DX bibliotēku ķemmēšana Linux-a vajadzībām ir tikai likumsakarīgs solis uz priekšu.
out of box
*) sleep timer
*) autotags
*) global shortcuti (ok, amarokam bija) .. vēl amaroka pluss, bija liriku plugins .. , bet visu sa3.14sa tā lēnīgums un regulārā UI kāršanās
Amaroks bija vistuvāk, bet vng milzu soli iepakaļā 🙂
Vispār jau ir novērotas problēmas ar KDE programmām uz Gnome un otrādi ne ar visām, bet ir. Amaroks ir viena no tām.
Lai cik milzīgs un nelokāms GNOME fans agrāk biju, priekš sevis esmu atklājis KDE 4. … . Un tagad uz viena PC ir Ubuntu, uz otra Kubuntu. Nav tik traki, kā te daži ir teikuši ar to kubuntu, ja iedziļinās mazliet.
Uzinstalēju Synaptic Package Manager (kas Kubuntu nez kādēļ nav uzinstalēts pēc noklusējuma), ir pazudušas sākotnējās problēmas ar skaņu, lai gan arī tās bija viegli atrisināmas atverot tur kaut kādu slēpto skaņas regulēšanas UI.
Manu Kubuntu var apskatīt te
Nez cik tur taisnība, bet tautā runā, ka daži labi no M$ ir smēlušies idejas arī no KDE 4.
Un vispār – kopš kura laika Windows Desktop Environment ir etalons pēc fakta? Būtu visi šejienieši kopš 90.-to gadu vidus darbojušies uz Linux sistēmām, iespējams, Windows tiem šķistu neērts, nesaprotams navigācijā un tā tālāk.
Pielejot eļļu ugunij, atklāšu, ka savu jauno Start izvēlni Windows Vista/7 ir patapinājis kā reiz no Linux un atjaunināšanas servisu, kas apgādā lietotāju ar jaunākajiem dziņu laidieniem, arī ir noskatījis no Linux repozitāriju idejas. Tad, kas īsti ko ietekmē, kas attīstās un kas neattīstās. Vai arī līdera, kam pašam nāktos izstrādāt inovatīvas idejas, plaģiātisms ir uzslavējams, savukārt citu panākumi – apspļaudāmi?
WMvare vēlas kļūt par spēlētāju, ar kuru citi lai rēķinās – Novell-u pērk ar visām iekšām, Susi ieskaitot, tagad šis te prodžektiņš…К чему бы Ñто?
Ne par tēmu, bet *nix pasaulē ledus, beidzot, sakustējies. Kurā virzienā tas kustas – hz, bet soļarku nupat aizklapējūši ciet, mandriva nomira mazāk mokošā nāve, ar susi pagaidām nekas nav skaidrs, bet nekas labs, manuprāt, arī nav gaidāms. Tendence tāda (manas domas), ka daļā nopietnu distru mēģinās komercializēsies, daži populārie kļūs vēl populārāki (*bunta), daļa vienkārši pārstās eksistēt. Varbūt pec gadiem trim-četriem arī paliks vien pārītis nopietni noslīpētu konkurentu indusu OSei un SIA “Ä€bols” ražotai beezdeškai. DX bibliotēku ķemmēšana Linux-a vajadzībām ir tikai likumsakarīgs solis uz priekšu.
Krīze laupa programmētāju-entuziastu laiku un investori vairs tik vieglprātīgi neinvestē naudu. Tā, ka viss ir likumsakarīgi. Un, process, jādomā, ir pareizs – labāk lai programmēšanas potenciāls drūzmējas puduru veidā ap pāris spēcīgām distribūcijām, nevis ir izkliedēts uzturot pāris simtus distribūciju. Galvenais, lai attīstītie produkti mums galvenokārt ir pieejami par velti.
Un attēla kodekiem un kvalitāti…c’moon, nu nebraucat auzās, ka tik kko iekakāt.
Un nesaprotu kas jums ir pret komandrindu, tā taču ir Linux burvība(windowsisti laikam nesapratīs), kaut vai par elementāru piemēru Package manager.
Un vispār – kopš kura laika Windows Desktop Environment ir etalons pēc fakta? Būtu visi šejienieši kopš 90.-to gadu vidus darbojušies uz Linux sistēmām, iespējams, Windows tiem šķistu neērts, nesaprotams navigācijā un tā tālāk.
Pat nevajag tik ilgi. Es windows ikdienā nelietoju tikai pāris gadus, un jau pieradums ir tāds, ka kaut kur pie tās piesēžoties brīžiem nevar saprast, kā to vispār var kaut kam izmantot. Nav ne vairāku darbvirsmu, ne manu sabindoti shortcutu, ne normāla cli. Un brīdī, kad pārlūkā nospiežot ctrl+t, sāk lādēties faking tilde, gribas to kasti izmest ārā.
Ja godīgi, ar gnome esmu saskāries tikai mazliet. Lietoju KDE jau sen, kā 3.* versiju, tā tagad 4.* versiju. Manuprāt ļoti ērts DE. It īpaši desktop sistēma, cepuri nost! 🙂 Ja godīgi tad nezinu vai uz W kas tāds pastāv. Par fontu renderēšanu piekritīšu shb-, tas nedaudz sux.
Un attēla kodekiem un kvalitāti…c’moon, nu nebraucat auzās, ka tik kko iekakāt.
Un nesaprotu kas jums ir pret komandrindu, tā taču ir Linux burvība(windowsisti laikam nesapratīs), kaut vai par elementāru piemēru Package manager.
Varbūt, ka kļūdos bet Linux fonti savādāk renderējas tāpēc, ka uz Windows vai Mac ierastie ir aizsargāti ar autortiesībām, un to uzstādīšana Linux sistēmā ir atstāta uz lietotāju atbildības, lai distribūcijas izstrādātāji izvairītos no iespējamām Microsoft/Apple juridiskām prasībām. Un, ja šie fonti būtu iepriekšuzstādīti, tad distribūcija vairs nebūtu bez maksas. Bet vidusmēra lietotājam tas taču ir pie kājas – ja dod par velti, tad tāpat s*ds, ja prasa naudu, tad kā gan par Linux to uzdrīkstas?! un viss beidzas ar to, ka pirātiski uzstāda sev Windows, nonāk svētlaimē un skatās uz pingvīniem no augšas…
Ja godīgi, ar gnome esmu saskāries tikai mazliet. Lietoju KDE jau sen, kā 3.* versiju, tā tagad 4.* versiju. Manuprāt ļoti ērts DE. It īpaši desktop sistēma, cepuri nost! 🙂 Ja godīgi tad nezinu vai uz W kas tāds pastāv. Par fontu renderēšanu piekritīšu shb-, tas nedaudz sux.
Un attēla kodekiem un kvalitāti…c’moon, nu nebraucat auzās, ka tik kko iekakāt.
Un nesaprotu kas jums ir pret komandrindu, tā taču ir Linux burvība(windowsisti laikam nesapratīs), kaut vai par elementāru piemēru Package manager.
Varbūt, ka kļūdos bet Linux fonti savādāk renderējas tāpēc, ka uz Windows vai Mac ierastie ir aizsargāti ar autortiesībām, un to uzstādīšana Linux sistēmā ir atstāta uz lietotāju atbildības, lai distribūcijas izstrādātāji izvairītos no iespējamām Microsoft/Apple juridiskām prasībām. Un, ja šie fonti būtu iepriekšuzstādīti, tad distribūcija vairs nebūtu bez maksas. Bet vidusmēra lietotājam tas taču ir pie kājas – ja dod par velti, tad tāpat s*ds, ja prasa naudu, tad kā gan par Linux to uzdrīkstas?! un viss beidzas ar to, ka pirātiski uzstāda sev Windows, nonāk svētlaimē un skatās uz pingvīniem no augšas…
Jā, ar fontiem tā ir, un ne tikai, ir arī “restricted-extras”, kur fonti ir sastāvā. Bet vai tas ietekmē fontu renderēšanu – šaubos. Fonti kā tādi un fontu renderēšana ir divas dažādas lietas. Š eit tiešām kā shb- teica, arī linux varētu pasmelties idejas.
jebkurā OS būs lietas, kas kaitina… es joprojām nespēju izprast linux’a interfeisu piešķiršanas kārtību. Ja kastei būs vairāk par vienu viena veida tīkleni (LAN, WLAN, BT), tad bieži vien interfeisi tiek samainīti vietām.
Piemēram: eth0 – broadcom, eth1 – intel, pēc restarta: eth0 – inetl, eth1 – broadcom. Izmantojot kasti rūtēšanai, nereti rodas problēmas. Varbūt tiešām esmu tups un kāds var man šo unikālo parādību izskaidrot.
Piekrītu, ka linuxa ir maz foršu pleijeru (kaut gan tas atkarīgs no gaumes), bet nesen atklājās ļoti labs winamp veidīgais pleijerītis, tikai atkal man perosnīgi ēratāks – DeaDBeeF. Silti iesaku, ja interesē “analogie” atskanotāji.
Bezolaam – parādi man failu pārlūku uz linux, kas būtu iespēju un ērtuma ziņā salīdzināms ar total commander 🙂
Mhmm, nu kaut vai tas pats TC, ja vēlies. Vēl ir gnomeCommender,Beesoft Commander,gentoo, worker, tkdesk utt. No komandrindas piemēram Midnight Commander.
Bezolaam – parādi man failu pārlūku uz linux, kas būtu iespēju un ērtuma ziņā salīdzināms ar total commander 🙂
kādu laiku lietoju, precīzāk mazliet patestēju Double Commander, bet nevaru spriest vai tas ir kaut kas uberlabs, jo neesmu baigais comanderu piekritējs. Pie tam tos lieto mazliet advancētāki lietoaji, es runāju par failu menedžmentu, ko piedāvā defoltā win un lin
[img]
Slinkums lasīt, bet cik saprotu kārtējais WIN vs NIX ? [img]
Raksts nav WIN pret NIX. Komentārus gan lasītāji ir pārvērtuši par holīvor platformu.
Preses relīzes