Darba piedāvājums Linux specam

[Stat1CX]

Un kas ta dzelža diagnostika neskaitās darbs? Piemēram aiznes dzelzi uz diagnostiku un ceri ka to kāds darīs pa velti vai? Cita lieta ir ja tu nes uz diagnostiku un pēcāk arī veikt remontu, tad protams pēc padarītā darba, kad pc ir saremontēts maksāsi.

[Nikkys]

“Vilksim paralēles” ar auto diagnostiku.

Uz paneļa ikona, vēlams sarkana, piemēram ar “tilta apzīmējumu”.

Nekas negrab, nav atdalījies, viss it kā strādā. Nekādu redzamu bojājumu nav. Nekā.

Saprotam, ka vaina KAUT KUR elektronikā (kāds devējs, vads, drošinātājs, utt).

Un ko tagad? Neveiksim diagnostiku, kura maksā ne mazums naudiņas (šādam remontam var gadīties, ka diagnostika būs krietni dārgāka par remontu). ???

[ob1]

Par naudas prasīšanu par “diagnostiku”

1) Pēdējā laikā daudzi kantori ir pasākuši praksi – šiem atnes uz remontu laptopu, a šie pēc laiciņa pasaka – jāmaina māte (kas maksā virs 100Ls). Atpakaļ laptopu nedod, kamēr nesamaksā par “diagnostiku”. Es esmu vairākus tādus laptopus salabojis (bez mātes maiņas). Tas, ka kāds pasaka “jāmaina māte” – tā nav diagnostika, tā ir naudas izspiešana.

2) Users nenes kompi uz servisu, lai veiktu diagnostiku, viņš nes to, lai salabotu. Tāpēc vai nu jālabo, vai jādod atpakaļ bez maksas.

3) Teorētiski iedomājos situāciju – es aizdzenu savu veco auto pie meistara, lai salabo, a šamējais neko neizdara, pasaka, ka dzinējs jāmaina (un pie viena ātrumkārba). Atpakaļ man auto nedod kamēr nesamaksāju par tādu diagnostiku…

Arī šī topika situācijā – useram vajag risinājumu. Viņam neinteresē tehniskās detaļas, viņam vajag, lai viņa problēmas atrisinātu, un viņš ir gatavs maksāt labu naudu. Bet viņš galīgi nav gatavs maksāt par to, ka kāds atnāk un sāk čīkstēt par kaut kādām lietām, ko viņš nesaprot.

Ieteikums tautai – ja ir vēlme strādāt un liekas, ka uzdevums paceļams, tad jāņem. Ja paveiksi, tad nopelnīsi, ja nepaveiksi, tad kaut ko iemācīsies. Un pēc kāda laika sapratīsi, ka nav problēmu specialitātē, ko nevari pacelt, ir tikai laika trūkums.

[usver]

ob1: atnāk klients – saka, “davai, programmē, pļe!”. Rodas dabisks jautājums – kāda ir esošā situācija, kur ir prasību specene? Bet eventuālais darba devējs spārda nabaga ob1 kājām un bļauj – “programmē, #@$#$!. kāda specene, kādas prasības – man rīt darījums pa ļemonu notiek, taisi fiksāk, pļe!”.

Jāapbrīno cilvēka, kurš sevi sauc par programmētāju, neizpratne par to, ka darbā ietilpst ne tikai pahāšana melnu muti, bet arī analīze, “vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi”, “vai tas ir piemērotākais risinājums” un “vai dotās prasības var izpildīt ar cilvēcīgiem līdzekļiem”.

Nu labi, ja šajā gadījumā naudiņa tiek solīta pieklājīga, tad tas atsver arī analīzi. Sludinājums tik no malas izskatījās pēc kapeikmīlētāju stila – “mums kaut ko vajag, bet paši nezinam, vai tas maz iespējams”. Lai specam veicas 🙂

[ob1]

Mans tagadējais darbs tā arī izpaužas – programmēju bez specenes. Nesen biju Islandē, runāju ar turienes programmeriem, viņi dara tāpat kā es, bez specenes, ar prototipēšanu. Parunā ar klientu, uzraksti prototipu, parādi klientam. Prototips klientam, protams, nepatīk, bet tad no viņa var izspiest kas tieši nepatīk. utt.

https://en.wikipedia.org/wiki/Software_prototyping

Tas pie mums saradušies kantori, kas uzcep totāli nejēdzīgas specenes un pabāž klientam, lai tas paraksta (a šis neko nerubī kas tur rakstīts). Pēc tam nokodē pēc šīs tizlās specenes, klientam tas neder, bet viņš neko nevar padarīt, jo parakstījis speceni… manuprāt tā it krāpšana…

[usver]

ob1: darbojoties ar firmām, kam jurisprudence un tiesāšanās ir maizes vietā VAI firmai, kas toč zina, ko grib, bez specenes nu nekādi.

Ir redzēts, kā vairāk kā 3 mēnešus tiek gatavota specene (kam un kādām iespējām rezolūciju uzlikt ir jābūt, kā jāskaitās rezolūcijas un kā atvasinājuma numuram, kādos(ciparu-burtu-romiešu ciparu) formātos ir jābūt iespējai ievadīt kārtas numuros, cik ātri ir jālādējas atskaitei par gadu pie noteikta ierakstu skaita, kādiem laukiem ir jābūt, kādā krāsā jābūt uzrakstiem blakus konkrētās firmas selektam, izvēloties objektu, kādiem uzdevumu veidiem ir jābūt, utt). Jo pirms pieņemšanas nodošanas akta jābūt skaidram, vai tas toč ir viss un vai klients par konstanto summu būs apmierināts. Un lai būtu skaidrs, kas ir atrunātās un kas ir neatrunātās prasības, kuras jau notiek par atsevišķu maksu – piem atsevišķs modulis vai datu imports no dažādiem XLS failiem par pēdējiem 10 gadiem. Dramatizējot (bet ne sevišķi, jo precedenti ir redzēti): “jūs taču programmētāji, jums taču jāsaimportē mūsu legacy dati no mūsu rūtiņu kladēm(visdažādākajiem skenētajiem PDFiem)!”.

Un par derīgām vai nederīgām specenēm – tie amati saucas projektu vadītājs un analītiķis, kas analizē klientu prasības, piedāvā skices un vienojas par to, kādas lietas klientam īsti būs un kādas nebūs vajadzīgas – varbūt tur vienkāršāk pa taisno ielikt un sakonfigurēt Sharepoint, nevis vairākus mēnešus čikāties ar velosipēda taisīšanu? Specenes neesamību var attaisnot tikai ar klienta un analītiķa pofigismu vai pieredzes trūkumu.

Protams, ja klients maksā par pavadītajām stundām un par analīzi un par pārplānošanu, tad viss OK 🙂

[root]

ob1 wrote:

Par naudas prasīšanu par “diagnostiku”

1) Pēdējā laikā daudzi kantori ir pasākuši praksi – šiem atnes uz remontu laptopu, a šie pēc laiciņa pasaka – jāmaina māte (kas maksā virs 100Ls). Atpakaļ laptopu nedod, kamēr nesamaksā par “diagnostiku”. Es esmu vairākus tādus laptopus salabojis (bez mātes maiņas). Tas, ka kāds pasaka “jāmaina māte” – tā nav diagnostika, tā ir naudas izspiešana.

2) Users nenes kompi uz servisu, lai veiktu diagnostiku, viņš nes to, lai salabotu. Tāpēc vai nu jālabo, vai jādod atpakaļ bez maksas.

.

Mazāk vajag pa krūmu kantoriem vazāties. Es pirms vispār ko ņemu labot un klients nezin vainu, pasaku- problēmas noteikšana maksās tik un tik pēc kuras arī noteiks aktuālo remonta cenu, pēc tam varēs izlemt, vai remontēt vai ņemt atpakaļ. Ja izvēlēsies remontēt, par diagnostiku jāmaksā nebūs. Tā tik tādi darboņi kā tu uzskata, ka tas nav nepieciešams. Ir, un iemesli ir pašam klientam labvēlīgi-

Iedomājies, aiznes vecmāte uz tavu krūmu servisu kompi, tur viņu sataisa un par remontu pieprasa 200LS, lai gan pats kompis nav bijis ne 100LS vērts. Zaudē klients. Un uz šito daudzi servisi spekulē, it īpaši tie, kas strādā uz masām un kur -1 klients ir smagi pajāt, bieža prakse pie oficiālajiem dīleriem.

Savukārt ar priekšdiagnostiku klients samaksā par noteiktu pakalpojumu priekšapmaksu, teiksim 5LVL, pēc diagnostikas saņem konkrētu tehnisku atskaiti ar nepieciešamā remonta izmaksām, cik kura detaļa maksā servisā un savu kasti. Tālāk jau klients izlemj ko darīt, maksāt tos 200LS par remontu vai nemaksāt un griezties citā servisā. Klients šeit var arī paspekulēt ar detaļām, piemēram, ja servisā ir dārgāka māte un klients zin kur viņu dabūt lētāk, klients nopērk, atnes piemēram man un es nomainu. Ieguvums- klients pasargāts no “kreisiem” remontiem kur kaut kas tiek ļipa izdarīts bet klientam nemaz nav dota izvēles iespēja, pat tad ja viņš nav gribējis zināt kas ar to kompi un kāpēc, kā arī klients pats var kā jau teicu par detaļām padomāt un pameklēt. Pēdējais nav tik svarīgi galīgam end userim bet tādam random foruma tārpam kādi sēž šeit gan tas varētu būt diezgan izdevīgi ne?

Tā pat arī šeit- cilvēks normāli aizietu, noskaidrotu situāciju un pateiktu vai nu- jā, ieviest var, tas izmaksās piemēram 500ls. Ja klients pasaka aiziet, meistars izdara, saņem naudu un punkts. Ja klients pasaka stop, tādu naudu nemaksāšu vai nav iespējams to novērošanas sistēmu pārnest uz nix, klients samaksā meistaram tur 5ls par veikto darbu (nevajag gnaķ, ka diagnostika nav darbs. Ä€rstam tu par veselības pārbaudi arī nemaksā?) un abi apmierināti šķiras.

Savukārt ob1 te tagad cenšas izgudrot jaunus komercdarbības noteikumus un veidu, kā pareizi strādāt ar klientiem, nepadomājot par to, ka klients ir vērtība un ja klients neprot pats sevi pasargāt, tas jādara pakalpojuma sniedzējam, šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējam jāpasargā viņa paša klients no nepamatotas pārmaksas/liekas samaksas.

Savukārt ar uzskrūvētam cenām te nav nekāda sakara, tā ir katra paša servisa daļa cik un kā viņš uzskrūvē cenu, citiem tā ir ierasta prakse, citi cīnas par katru klientu un basta.

[ob1]

usver wrote:

analītiķis, kas analizē klientu prasības, piedāvā skices un vienojas par to, kādas lietas klientam īsti būs un kādas nebūs vajadzīgas – varbūt tur vienkāršāk pa taisno ielikt un sakonfigurēt Sharepoint, nevis vairākus mēnešus čikāties ar velosipēda taisīšanu? Specenes neesamību var attaisnot tikai ar klienta un analītiķa pofigismu vai pieredzes trūkumu.

Protams, ja klients maksā par pavadītajām stundām un par analīzi un par pārplānošanu, tad viss OK 🙂

Hmm, izskatās, ka tev nekāda poņa par sistēmu analītiķa darbu. Skices, kā tad… Useri nekad nedomā dinamiski – viņi redz skici un saka ok, bet kad sāk darboties, tad izrādās, ka vajag ko citu. Manā projektā ir forma, kura ir kardināli parstrādāta 23 reizes. Tas ir daudz. Bet rezultātā pat skandināvijas ārsti saka, ka beidzot ar to var strādāt, viss ir vienkārši un saprotami (skandināvi ir Eiropas līderi medicīnas softa lietošanā).

Velosipēdi nav jātaisa. Ja ir gatavs softs, tas jālieto. A ja nav gatavs softs, kurš apmierina userus, tad ir jāprojektē jauns. Un tas vairs nav tas velosipēds.

Un vēl – users nevar uztaisīt speceni – tam nav atbilstošās zināšanas. Patiesībā zināšanas par uzdevumu nav nevienam, kamēr sistēmu analītiķis nav veicis darbu. Un jēdzīgam analītiķim labākā valoda, kurā uzrakstīt speceni ir programmēšanas valoda (vai saviem programmētājiem paskaidrot “uz pirkstiem”).

Lai sauktos par sistēmu analītiķi ir:

1) Jāpiedalās vismaz 2 lielos projektos kā programmētājam;

2) Jāpiedalās vismaz 1 lielā projektā kā sistēmu analītiķa asistentam;

3) Jāpārzina experta līmenī vismaz 5 programmēšanas valodas (un vēl 5 vidējā līmenī);

Tad var mēģināt savu pirmo projektu… un daudzi pēc tam aiziet atpakaļ uz koderiem.

Tas prasa pamatīgu laiku – ārsti man stāstīja cik laika vajag, lai iegūtu ārsta nosaukumu (studijas, rezidentūra)… par sistēmu analītiķi kļūt ir grūtāk un vajag vairāk laika.

A izrādās, ka mūsu augstskolas sagatavo “sistēmanalītiķus”… kuri pat programmēt jēdzīgi nemāk… :mod:

[usver]

ob1: saku vēlreiz:

Projektu vadītājs ir tas, kurš iet un runā ar klientu.

Sistēmanalītiķis ir tas, kurš skatās – saruna iet tajā virzienā, tad jau klientam vajadzēs arī rezolūcijas un vīzas un rezolūciju pieprasījumus, PIRMS klients vispār zina, kas tas ir. Klients nezina, ka viņa prasības jau ir realizētas desmitiem softos un ka viņa konkurentfirmai būtu 90% tās pašas prasības. Sistēmanalītiķis ir tas, kurš piedāvā, ka klientam moš WebDAV un dinamiski rakstāmus dokumentus vajadzēs, pirms lietotājs vispār zina, kas ir WebDAV. Ja sistēmanalītiķis nespēj sadarboties ar projektu vadītāju, sēžot blakus vai konsultējot pirms-pēc tikšanās, tad vinš nefiga nav vērts. Tikpat labi vidusskolniece var sēdēt blakus, šarmēt klientu un pēc sapulces koderim nodot “vajag tur klientam kaut ko – še tev, viņa telefons, noskaidro, ko īsti”. Sistēmanalītiķis nedrīkst būt tups, viņam ir jāzina tendences un piemēri, uz ko klienta prasības iet. Klients ļoti reti ir unikāls – mēs vairs nedzīvojam 70tajos, kad katru softu taisīja no nulles un bez precedentiem.

Sistēmanalītiķis programmētājiem neskaidro uz pirkstiem, ko kā taisīt. Viņš tikai pasaka – “vajag 1 jaunu formu ar tādiem inputiem, kuras datus lietos turuntur”. Specene, bez iedziļināšanās kodā.

Tehniskās lietas – iedziļināšanās kodā, parādīšana uz pirkstiem, KÄ€ un KUR jāpapildina kods un prototipu taisīšanai ir sistēmarhitekts, kurš no galvas var pēc prasībām pateikt, KÄ€ tas ir jāintegrē sistēmā. Ja dosi prastam koderim prastu prasību “uztaisi man, lūdzu, kaut kādu formu”, tad rēķinies, ka tāda pieeja būs pakaļā, pardon my french. Tad arī būs, kā saki, jāpārtaisa daudzas reizes un labi vēl, ja ne jājēdzas ar to, ka koderis uztaisījis brīnumus datu apstrādē.

Lielās sistēmās sistēmanalītiķus pieņem darbā kā nulles, lai tikai atvieglotu darbu sistēmarhitektam, kurš visu laiku sēž un pēta-uzrauga-kodē lietas un prototipus. Daudzās firmās sistēmanalītiķiem tiešām neprasa kodēt – pietiek, ja proti no projvada (ar biznesa iekārienu, uzvalkā, cilvēcisku tādu, ne tehnisku, bet gatavu prasīt koderiem “vai tas maz iespējams”) izvilkt, ko klients vēlas un noformulēt +/- tehniskā valodā. Un uzrakstīt to specenē. Ar tādiem speciem var ielas bruģēt, jo savairojušies, taču tie ir stipri zemāk hierarhijā par sistēmu arhitektiem.

Palasies https://en.wikipedia.org/wiki/Systems_architect – no tā izriet, ka šādam speciālistam ir jāprot uzskicēt visa sistēma, izejot no konkrētām klienta prasībām UN, ja nepieciešams, to uzkodēt/uzlikt. Sistēmanalītiķim ( https://en.wikipedia.org/wiki/Systems_analyst ) to neprasa. Nejauc šos 2 jēdzienus.

[AndrisnoLiepajas]

Mūsu augstskolas? Kuras tās ir? Mums nau augstskolu, mums ir kaukādas klaunu vadītas ***kuras pastāv tikai tapēc, lai tie parazīti, kurus sauc par pasniedzējiem, nenomirtu badā.

[ob1]

AndrisnoLiepajas wrote:

Mūsu augstskolas? Kuras tās ir? Mums nau augstskolu, mums ir kaukādas klaunu vadītas *** kuras pastāv tikai tapēc, lai tie parazīti, kurus sauc par pasniedzējiem, nenomirtu badā.

+100

Tieši tā. Visi jēdzīgie pasniedzēji aizgāja no augstskolām, 90-to gadu sākumā, kad nogrieza algas zem iztikas minimuma. Tagad ir tā – ja nemāki neko darīt, tad ej par pasniedzēju.

P.S. ->usver. Hmm, pēc tavas terminoloģijas spriežot, man jāprasa algas pielikums. Jo es esmu vienlaikus projekta vadītājs, sistēmas arhitekts, sistēmu analītiķis, admins, programmētājs.

Patiesībā programmētāju (ne krāpnieku) kantoros struktūra ir citāda:

1) projekta vadītājs kārto lietas ar pasūtītāja priekšniecību un uzrauga tehnisko stafu;

2) sistēmu analītiķis veido projektu, intervē userus, daļu kodē pats, daļu dod savam stafam.

3) sistēmas arhitekts kā tāds nav vajadzīgs – jo sistēmu analītiķis dara savu darbu. Arhitekts vajadzīgs tikai tad, ja ir darbs pie megaprojekta, kad iesaistīti vairāki analītiķi – tad caur arhitektu var saskaņot galus. Bet latvijā tādi projekti nav pieredzēti (ja neskaita tos krāpniekus, kas no katra sīkuma uztaisa megaprojektu).

[usver]

bet man likās, ka augstskolas nesagatavo ne sistēmanalītiķus, ne sistēmarhitektus 0_o

Tās sagatavo tikai IT speciālistus, bet konkrēta FIRMA izlemj, par ko viņu pieņemt – par koderi, sekretāri, sistēmanalītiķi, sistēmarhitektu vai “jaunāko testētāju”, balstoties uz jūzera PIEREDZI un firmas gatavību investēt cilvēkā. Vai nepieņemt vispār, jo ir labākas kandidatūras. Vai pasūtīt no ārzemēm konteineru indusu. Vai samaksāt firmai, kas labi zina, ko dara.

Kā jau minēju, ir daudz sistēmanalītiķu, kas par koderi nevarētu strādāt, bet no kā prasa tikai lietu sapratni “augstākā līmenī”, neiedziļinoties realizācijā. Lai varētu uzturēt sarunu un rakstīt speceni/paskaidrot prasības.

Neesmu redzējis,ka kādam bakalauru vai maģistru absolventam būtu diplomā rakstīts “Sistēmanalītiķis”. Visiem ir “Dabaszinātņu bakalaurs/maģistrs Informācijas Tehnoloģijās”. Ja zināt kādu tādu augstskolu – lūdzu miniet piemērus.

[ob1]

usver wrote:

ir daudz sistēmanalītiķu, kas par koderi nevarētu strādāt

nea, tādu nav. Jo sistēmanalītiķis nevar būt, ja nav labas zināšanas programmēšanā un algoritmu teorijā, un, ja nav pieredzes.

Hmm, bet muļķu zemē viss ir iespējams…

[AndrisnoLiepajas]

Tur jau tā lieta ka kautko pa bikiņam jau jēdz daudzi “datorspecialisti”, bet reāla plānošana un loģika strādā tikai retajam.

Esmu redzējis daudz visādu *** sekas kompju uzturēšanas un tīklu jomā. Pēdējās bij vienā Rīgās ofisā. Uzlicis klauns 6600 geforcēm tos dārgos sūda repair-kitus nevis pieskrūvējis ventjiku. Pareizāk sakot, vienu uzlicis, vienu ne, un trešo salauzis liekot virsū. Taču veco radiatoru izmetis vai savācis. Vel kautkāds iesmērējis NOD32, itkā oficiāli, tikai pēkšņi sāk prasīt kautkādas paroles un jūzerneimus… bl… datoristi Rīgā…

Programmēšanā droši vien tas pats bardaks, nezinu, neesmu piedalijies tādos.

[ob1]

nea, Andri, programmēšanā bardaks ir dauuuuuudz lielāks.

Da *** programmēšana – man te viena no vadošajā latvijas slimnīcām kā klienti – admins pat nejēdz M$ SQL serveri uzinstalēt uz servaka (nevis nedara. Dara, bet nemāk. Pa visu slimnīcu ar 3 mio adminu budžetu, tur nav neviena, kas māk google lietot). Nu kur vēl tālāk…

P.S. LR Satversmes 100. pants – cenzūra ir aizliegta. (un es jau nelietoju rupjus vārdus – kāds mūjābelis (koderis?) ir pārcenties? Vai arī nekompetents?)

[usver]

ob1: lielā problēma ar Latvijas uzņēmumiem ir tāda, ka tie pašlaik tikai pārslimo savas bērnu slimības. Piemēram – kur Tavā shēmā ir koderu uzraudzība? Kurš pēc 5 gadiem atbildēs par to, ka darbā ir pabijuši 10 pirmkursnieki, kas kaut ko pieķibinājuši un pēc tam aizgājuši un tagad daži komponenti/moduļi prasa aizvien vairāk un vairāk laika uzturēšanai, jo nav sākotnēji normāli saprojektēti? Projekta vadītājs, kurš seko līdzi tikai dedlainiem? sistēmanalītiķis, papildus jūzeru intervēšanai?

Tas ir sistēmarhitekta pienākums – uzraudzīt un ziņot vadītājam, ka rodas tehniska problēma. Pat ja no malas liekas, ka “uz kopējā fona papildus overheds tāda koad uzturēšanai ir sīkums”. Jo gadu gaitā uzturēšana algās izvēršas par smuku summiņu vai pat vispār cilvēki var atteikties to uzturēt – un kurš tad par to atbildēs? Bet firmās ir max vecākais programmētājs, kurš kodē jau 10 gadus vienu un to pašu sistēmu un kam pofig par visu, ko no viņa tieši neprasa. Un nedomā par attīstību-refaktoringu-tehnoloģiju maiņu. Vienas personas orķestri ir atsevišķs pasākums, un ļoti iespējams, ka nekādas vienībtestēšanas vai citas uzraudzības tādi orķestri savā kodā neveic.

Un par darbinieku sagatavotību – tas, ka skolā uztaisījis dažus praktiskos “Hello, world!” darbus, vēl nenozīmē laba sagatavotība kā koderim. RTU visiem pirmkursniekiem māca paskāli – bet tas taču nenozīmē, ka viņi visi skaitās koderi. Sistēmanalītiķis dzimst tad, kad cilvēks pats atsit pieri pret to, ka paša kods pēc mēneša-gada-diviem kļūst neuzturams un viņš izdomā, kas bija nepareizi un pārtaisa pareizi. Tikai tad var sākt runāt par kādu nopietnu kodēšanu un spēju uzraudzīt citu darbu.

[ob1]

Koderus pieņem darbā un uzrauga sistēmu analītiķis (formāli pieņem boss, bet tikai ar sistēmu analītiķa akceptu). Neviens sistēmu analītiķis nebūs ar mieru strādāt, ja viņam neļaus veidot savu komandu. Un sistēmu analītiķis arī atbild par projekta tehnisko izpildījumu.

Kad man vajadzēja koderus, boss piedāvāja dažus. Bija viens talantīgs džeks, bet šamējais iecirtās, ka strādās tikai pēc formālas specenes. Boss pajautāja – ņemam? Es atbildēju – tu vari ņemt, bez es ar viņu nestrādāšu. Tā šamējais tika iznests pirms iekavām un noīsināts.

[usver]

Uzraudzība parasti notiek tādā līmenī, ka piefiksē momentus “viņš darbā guļ” vai “viņš kavē dedlainus” vai “viņa veiktspēja izrādās neapmierinoša”. Taču dažās firmās tiek palaisti garām tādi momenti kā refaktoringa nepieciešamība, koda audits. Ja tas notiek un ja tā ir 1 konkrēta cilvēka atbildība piefiksēt figņas un negatīvas tendences kodā, pat ja pārējais vēl ir OK, tad to pie baltajiem cilvēkiem sauc par sistēmarhitektu. Vai reizēm par sistēmanalītiķi (labi vēl, ja ne par programmētāju), bet ideja no tā nemainās. Galvenais, ka tāds cilvēks ir.

Gygy, par specifikācijām – tādiem cilvēkiem ir jāpaskaidro, ko īsti taisa, kāds ir darba stils un kāds temps, kādas ir pozitīvās un negatīvās tendences. Un jāpaprasa – kāpēc tikai pēc specenes?

Jo acīmredzot, puisis ir savulaik nojēdzies ar gadījumiem, kad klients nezina, ko grib vai grib http://www.airbaltic.lv par sviestmaizi, bet boss prasa “kas par lietu, kāpēc vēl nav uztaisīts – kāpēc nauda vēl nav firmas kontā??!!”.

Mums te arī cilvēki ir rakstījuši CV vai intervijās teikuši, ka kaut ko nedarīs – piem meitene kategoriski atsakās optimizēt SQL vaicājumus, jo savulaik līdz vēmienam nodzīta, kārtojot un organizējot citu kasjakus, kas knapi turās kopā. Tāpat es uzreiz varu pateikt, ka manī neizraisa stagnātisko lietotāju apmācība. Jo uzpeld idejas no sērijas “mums te ir 1 gigantisks closed-source java softs, mēs ar to darbojamies jau vairākus gadus. Davai, jūs kā programmētājs uztaisiet iespēju tur kautko papildus izdarīt – jūs esat koderis vai neesat?”. Kamēr softs tur lieto spring+java objektu dinamisku nodošanu – nekādu XML vai JSON. Autentifikācija ar Kerberos.

Vai tikpat labi nesajūsmina vajadzība mācīt grāmatvedēm kaut ko – piem zipot failus, kamēr viņas histēriski atsakās to darīt – nafig mums programmētājs tad vajadzīgs??!!!”.

Ja esi gatavs darīt visu neierobežotu laiku, tad laikam neesi pie kaut kādām lietām pavadījis pārāk daudz laika. Varu tikai apsveikt ar to. 🙂

[ob1]

Man pofig cik viņš guļ. Es pats guļu darba laikā – guļot smadzenes indeksē informāciju.

Man ir stingri noteikumi koda kvalitātei. Un, ja koderis raxta šķībi, tad viņš ir spiests kodu pārrakstīt. Kad sākumā dažas reizes koderiem ir jāpārraksta, tad šie sāk domāt ko raksta.

Ja kods ir labs, tad tā audits aizņem ļoti maz laika. Ja kods ir slikts, tad tā audits aizņem vēl mazāk laika – jāpārraksta un nekādas atrunas.

Man pofig ko darīt – ja projektam vajag, lai useri māk lietot zip-u, tad uzdodu traininga džekam apmācīt (vai mācu pats). Ja admini nejēdz dzelzi un OS saķīlēt, tad taisu pats (labu adminu ir ļoti grūti atrast). Ja sistēmu analītiķis nemāk pats padarīt visus darbus, tad viņš nav nekā vērts (cita lieta, kad laika ekonomijas nolūkos darbi tiek nobīdīti uz padotajiem). Ja nemāki pats visu izdarīt, tad tu nevari par to atbildēt.

Hmm, un koderiem ar likumu ir aizliegts kodā rakstīt komentārus – ja kodu nevar saprast bez komentāriem, tad jāpārraksta.

[usver]

Btw, darba laikā guli uz kušetītes vai krēslā? cik esmu mēģinājis krēslā (jau 2. dienu nonstopā tusējot darbā) – neērti, jēgas nekādas. Tad, ja cilvēks ēd gaļu Un/Vai ēd pirms 11tiem/pēc 13tiem, tad parastā ikdienā varētu nākt miegs, jā.

Un pēc apraksta spriežot – apsveicu, Tev ir izdevies atrast darbavietu, kurā priekšnieks uzvedas normāli, nevis baidās no konkurences un izmisīgi demonstrē savu autoritāti. 🙂

[Autors]

Ieraksti