Gustiņš, kā tāds ļoti platpierains subjekts, varētu man pastāstīt kāds sakars valstij ar valodu.
Par pārējo – televīziju neskatos, tvnetā ziņas tiešām lasu, dienā varbūt pat 15 minūtes tam atvēlu, varbūt arī mazāk, laiku neuzņemu. Toties pavadīju precīzi gadu un septiņus mēnešus ačgārnajā salā – septiņus mēnešus iepazinu skotiju ap glasgovu, kā arī strādāšanas ārzemēs pie latvieša ēnas puses [tajā pašā tvnetā vismaz divas reizes ir bijuši par to vietu raksti ar nosaukumiem “latvietis skotijā paverdzina tautiešus” – bik tie raksteļi bija uzpūsti, bet nu kaut kā tā tur bija, jā], gadu strādāju aģentūru darbu peterborough, vienlaicīgi redzot kā tad dzīvo fiziskā darba strādātāji – austrumeiropieši, kas strādā to zemi atalgoto darbu, tāpēc tu vari droši stāstīt savas emigranta pasakas – esmu redzējis kā tas dzīvē izskatās. Ko lai saka – par savu šejienes 300 lašu aldziņu mans dzīves līmenis ir jūtami augstāks nekā tur par 150-200 mārciņām uz rokas nedēļā [es būtu bijis gatavs arī strādāt kādas 12 stundas dienā/6 dienas nedēļā, bet kaut kā man neviens tik daudz darba nedeva… 🙂 ] – te es varu atļauties braukt ar mašīnu, kurai ir motors ar 2,3 litru darba tilpumu un pilnpiedziņu, kā arī nav jādzīvo zem viena jumta ar visādiem zaļiem gurķiem, kas divas dienas nedēļā kož. Baidos ka jau pirmais punkts tur, ačgārnajā salā, bez muhļāžām izmaksātu diezgan kosmiski, par cik man tomēr ir tikai 24 gadi, mana dzīvesvieta nebija mazā, klusā tikai angļu apdzīvotā pilsētiņā utt utjpr – iespējams ka pat uz mana vārda tur tādu mašīnu nevarētu apdrošināt – te tas notiek par 60 lašiem. Nu labi, tur esot bik aizrāvos ar iepriekšējās paaudzes konsolēm, tā nu man ir divas oriģinālās xkastes un divi PS2, un vēl kādas 40 PS2 spēles, un PSP – kopā tas viss varbūt kādus 4-5 sotakus izmaksāja, toties kopš atgriešanās latvijā tas nodrošina jautri četratā pavadītus piektdienas vakarus, ā, un vēl nokomplektēju vienu klasisku 2xMP kasti – tas varbūt bija vēl kādi trīs sotaki.
Un man vispār paliek interesanti – diez kāda ir tā 3x labākā dzīve ačgārnajā salā, ja tā nesaistās ar sadzīves elektronikas pirkšanu – trīsreiz vairāk ēst? Aprīties ar trīsreiz dārgākām ninnām? Braukšana ar pāris reizes jaunāku, lai arī pēc klases arī pāris reizes sūdīgāku mašīnu? Toties tas notiek zemē, kurā tu esi otrās vai trešās šķiras cilvēks un kur tev jādzīvo mazā, saspiestā ūķī.
P.S. Grisha, jā, vārds “ģimene” jau daudz ko nozīmē, sevišķi pie turienes bērnu pabalstiem.
.
