Datora veiktspējas palielināšana, izveidojot RAMdisku
- This topic has 33 atbilžu, 21 voices, and was last updated pirms 14 years, 5 months by
.
-
[imgl] https://bildites.lv/images/ormpjayk62a8lwg3e2f8.jpg [/imgl]Tradicionālie cietie diski (HDD) kļūst nenovēršami nepopulāri. Ja neskaita kompaktdisku dziņus (CD/DVD-ROM) un „dzīvo mironi†diskešu iekārtu (floppy-drive), klasiskie cietņi palikuši vienīgā mehāniski kustīgā komponente modernajos datoros. Par SSD jeb „cietatmiņas†(autora neoloģisms) disku triumfu un neizbēgamu uzvaru pār HDD vairs nešaubās neviens, jo to pamatā ir dramatisks pārākums datu apstrādes ātrumā. Un tomēr šobrīd, lai arī SSD gūst fantastisku izplatību, tie aizvien ir nesamērīgi dārgi vidusmēra lietotājam, tāpēc datorsistēmas ātrdarbības paātrināšana paša lietotāja spēkiem un minimāliem finansiāliem ieguldījumiem aizvien nezaudē aktualitāti.Tomēr raksts nav nedz par HDD, nedz par SSD – šajā nelielajā apskatā aplūkosim tā dēvētos ramdiskus (RAMdisk), kas daudziem vidusmēra lietotājiem ir mazpazīstams „fenomensâ€, taču dažos specifiskajos uzdevumos palīdz ievērojami palielināt kopēju „sistēmas†sniegumu.
Kas ir ramdisks (RAMdisk)?Ramdisks nav SSD un nav arī atsevišķs atmiņas paplašinājuma modulisjeb ramdzinis (RAMdrive), kas nopērkams veikalā un instalējams sistēmblokā kā fiziska ierīce, līdzīga šādai te: https://www.anandtech.com/show/1742 :
[img]https://notepad.lv/userpix/28_irambox2_1.jpg [/img] Kaut gan no sīkdatu uzglabāšanas viedokļa („idejiskiâ€) ramdiski ir visai līdzīgi ramdziņiem, to tehnoloģiskais „izpildījums†atšķiras kā diena un nakts – ramdzinis ir „fizisksâ€, savukārt ramdisks ir „virtuālsâ€.
Tātad – ramdisks ir no sistēmas operatīvās atmiņas (RAM) speciāli izdalīts „nogabalsâ€, ko operētājsistēma saprot kā „virtuālo disku†un lieto sīkfailu terminētai izmantošanai. Citiem vārdiem, ramdisks pastāv tikai un vienīgi datora operatīvajā atmiņā, nevis kā fiziska ierīce.
Dati, ar kuriem operē ramdisks, ir nepastāvīgi, „gaistošiâ€, proti, izslēdzot datoru, dati, kuri glabājušies ramdiskā, parasti pazūd. Tieši šā iemesla dēļ ramdiska izveides pamatmērķis ir temp-failu glabāšana, jo ramdisks nav pastāvīga datu krātuve. Jāpiebilst gan, ka dažās datorsistēmās iespējams panākt datu pārnešanu no ramdiska (arī ramdziņa) kādā fiziskajā nesējā (HDD, SSD) pat pēc datora izslēgšanas, taču tā ir specifiska funkcija, ko šeit neaplūkosim.
Kamdēļ izmantot ramdisku?Atmiņas moduļi (RAM) ir daudz „ātrāki†par cietņiem. Tie pat ir krietni ātrāki par zibatmiņu, kāda tiek izmantota cietatmiņas diskos (SSD). Tas nozīmē, ka īpašos uzdevumos ar ramdisku palīdzību iespējams panākt kolosālu ātrdarbības pieaugumu, krietni lielāku ne vien par HDD, bet arī par SSD sniegto. Testi (sk. nobeigumā) parāda, ka ramdisks spēj būt desmitiem reižu ātrāks pat par SSD masīviem RAID konfigurācijā.
Vēl viens būtisks ieguvums, lietojot ramdisku – neatkarīgi no konkrētā SSD kešatmiņas lieluma vai datu apstrādes algoritmu „saprātīguma†ir iespējams ievērojami samazināt „lieku†ierakstīšanas/nolasīšanas operāciju skaitu, tādējādi pamatīgi palielinot SSD kalpošanas laiku, kas, kā zināms, nav bezgalīgs.
Otrs ievērojams pluss ir šāds: ikdienas rutīnā, sevišķi sērfojot internetā, dators tiek burtiski piesārņots ar dažādiem
cookies, jpgun gifformāta attēliem, sīkfailiem un citiem neskaitāmiem temp-failiem. Izslēdzot datoru, temp-mapes saturs tiek dzēsts (vismaz normāli tā tam vajadzētu būt), taču ne vienmēr tas notiek, ja minētās mapes atrodas datora sistēmdiskā (HDD vai SSD). Savukārt no ramdiska, kas ir savdabīgs operatīvās atmiņas „klonsâ€, šādi dati pazūd neglābjami un noteikti. Tādējādi atkrīt vajadzība laiku pa laikam „tīrīt†sistēmu no šiem failiem manuāli vai ar dažādu lietojumprogrammu palīdzību. Ko var uzticēt ramdiskam?Jebkuru mapi vai direktoriju, pie kuras bieži vēršas operētājsistēma, lai tur izvietotu datus nepastāvīgai glabāšanai. Vissaprātīgāk ir izvietot ramdiskā Windows temp-mapi, arhivatoru (WinRar, 7zip u.tml.) temp-mapes, kā arī interneta pārlūku cache.
Par Windows pagefile jeb swap-a izvietošanu ramdiskā lietotāju domas dalās – vieni uzskata to par visnotaļ apsveicamu soli, citi uzskata, ka labāk atstāt pagefile tur, kur to iecerējuši Redmondas programmētāji. Nenoliedzot faktu, ka swap-a „pāradresācija†ramdiskam teorētiski var manāmi uzlabot kopēju Windows platformas sniegumu, autors sevi pieskaita nometnei, kura ar piesardzību izturas pret jebkādam manipulācijām ar Windows pagefile, jo datu zuduma un sistēmas nestabilitātes riska pakāpe ir gana augsta un sevi neattaisno. Š īs dilemmas atrisināšana lai tomēr paliek pašu lietotāju ziņā.
Kādās datorsistēmās var izmantot ramdisku?Jebkādās – sākot no netbukiem un nettopiem, beidzot ar
hardcorespēļu datoriem un serveru stacijām. Cik lielam vajadzētu būt ramdiskam?Tas atkarīgs no tā, cik daudz funkciju (mapju) tiks deleģētas apkalpošanai ramdiskam. Novērojumi liecina, ka datorsistēmās ar preinstalētiem 2Gb operatīvās atmiņas ramdiskam parasti atvēl ap 256 Mb. Ja ramdiskā izvieto arī arhivatoru temp-mapes un sistēmā ir 4Gb operatīvās atmiņas, ramdiska apjomu var palielināt līdz 512 Mb. Protams, neviens neliedz „nogriezt†arī 1Gb un vairāk ramdiska vajadzībām, sevišķi sistēmās ar lieliem operatīvās atmiņas apjomiem (6-8 Gb un vairāk). Un atkal – minētais jautājums ir pašu lietotāju gaumes un priekšrocību objekts.
Kā izveidot ramdisku?Ramdisks viegli izveidojams ar specifisku lietojumprogrammu palīdzību. Sastopams vairums kā bezmaksas, tā arī komerciālu maksas risinājumu. Ilustratīviem mērķiem var minēt trīs populārus bezmaksas piedāvājumus:
* Gavotte
https://www.techsnack.net/gavotte-ramdisk-free-virtual-hardisk * Dataram
https://memory.dataram.com/products-and-services/software/ramdisk * Romex
https://www.romexsoftware.com/ Vidusmēra lietotājam ar minimālām angļu valodas zināšanām minēto programmu lietošana un attiecīgi ramdiska izveide problēmas nesagādās. Izvēlētā programma ir jāinstalē, tad jānorāda, ka vēlamies izveidot ramdisku, jāpiešķir tam attiecīgs burta apzīmējums (jo sistēma „redzēs†to kā parastu fizisko cietni), līdz ramdisks tiek izveidots esošajā sistēmā. Nedrīkst piešķirt esošu fizisku/virtuālo disku jeb partīciju burtus. Dažkārt procesa pabeigšanai var būt nepieciešama datora restartēšana.
Kopējais sistēmas operatīvās atmiņas apjoms attiecīgi tiks samazināts par ramdiska tiesu. Minētā iemesla dēļ var pārdomāt nepieciešamību instalēt 64-bit Windows uz sistēmām ar tikai 4 Gb RAM. Atvēlot 512 un vairāk megabaitus ramdiska vajadzībām, var panākt, ka 32-bit operētājsistēma spēs racionāli izmantos visu pieejamo RAM apjomu. Citiem vārdiem, nepieredzējušiem lietotājiem vairs nenāksies jautāt, kāpēc „Windows neredz visu RAMâ€.
Runājot par ramdiska izveides rīkiem, kā pirmo var minēt „Gavotteâ€. Produkts izmanto pašu Microsoft piedāvāto kodu ramdiska izveidei, tas ir pieejams MS mājaslapā
https://support.microsoft.com/kb/257405 . Faktiski, „Gavotte†ir izstrādājuši instalēšanas vedni un procesa pārvaldnieku, kas ramdiska izveidi padara vienkāršāku. „Gavotte†ir gana stabils un ātrs.„Dataram†softam ir PAE opcija, proti, pat 32-bitu operētājsistēmā būs iespējams izmantot vairāk par 4Gb RAM. Uzteicami! Tiktāl apgalvo ražotāji… Taču ir viens „betâ€. Internetā ir sastopama informācija par šad tad piedzīvotiem „ziliem logiem†darbā tieši ar „Dataramâ€. Atliek vien secināt, ka produkts vēl ir nestabils un pilnveidojams.
Savukārt „Romexâ€, neraugoties uz ražotāja vietnes nabadzīgu paskatu, visticamāk, piedāvā stabilāko un ātrāko risinājumu ramdiska izveidei. Diemžēl, 64-bit Windows netiek atbalstīts bezmaksas versijā.
Nenoliedzami, interneta plašumos atrodami neskaitāmi citi risinājumi ramdisku izveidei, taču, lai kuru programmu kāds izmantotu, to ražotāji atgādina par nepieciešamību atinstalēt citus līdzīgus risinājumus, lai neciestu kopēja sistēmas stabilitāte.
Kā ievietot temp-mapes ramdiskā?Ja Windows temp-mape nav novietota ramdiskā programmas instalācijas procesā jeb automātiski, tas izdarāms šādi:
Labais peles klikšķis uz My Computer > Properties > Advanced cilne > Environment Variables > un pāradresējam katra vēlamā lietotāja temp-mapes Z-diskā („Z†burts ir izvēlēts kā piemērs – ramdiskam var lietot ikvienu citu „brīvo†diska apzīmētājburtu).
Interneta pārlūkiem:IE > Tools > Internet options > Settings > General tab / Temporary internet files > Settings > Move folder > norādam Z.
Lai gan kā piemērs pārlūku temp-mapes pārvietošanai izmantots Internet Explorer, līdzīgi jārīkojas, arī lietojot citus populāros pārlūkus. Vienīgos, bet diezgan nopietnus sarežģījumus sagādā populārā Chrome temp-mapes novietojuma maiņa, taču Google sniedz virkni recepšu arī šai procedūrai.
Arhivatoriem:Piemēram:
7zip> Tools > Options > Folders > Specified > norādam Z. Ieguvumi?Attēlā pa labi: CrystalDiskMark (2.2) testa rezultāti RAID0 masīvam no diviem Corsair Nova 128Gb SSD.
Attēlā pa kreisi – „Dataram†izveidotam ramdiskam tanī pašā sistēmā (CPU – i7 920, Windows Vista 64-bit).
[img]https://bildites.lv/images/rtb929x03wlb885x15v.jpg [/img] Kur pēc jūsu domām LV versijā ir Environment Variables button? 🙂 
[img]https://farm5.static.flickr.com/4072/4517314632_42c4b96f2e_o.jpg [/img]
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
