Datu arhīvi uz CD/DVD? Var nākties vilties

[samurajs]

Daudziem ir paradums arhivēt failus glabāšanai “uz mūžu” spīdīgajos CD un DVD ripuļos ar domu – kas tiem var notikt? Dažādās bibliotēkās šādu datu nesēju kopskaits ir miljonos mērāms. Tomēr izrādās, ka arī optiskie datu nesēji nav droši. Nemaz nerunāsim par kaut kādiem kreisajiem ķīniešu ripuļiem, bet gan pazīstamiem kā Verbatim vai TDK, uz kuriem greznojas uzraksts “Mūža garantija” vai “100 gadu garantija”.

Jau 2010. gadā blogeris ar nickname slackur sacēla trauksmi, ka viņa videospēļu disku kolekcija “sapelējusi” – uz daudziem laika gaitā izveidojās balti punktiņi. No vairākiem simtiem Sega CD, Turbo CD, Saturn un Dreamcast CD desmiti bija bojāti. Tas attiecās pat uz neatplēstā rūpnīcas iepakojumā esošajiem. Pēc vairākiem gadiem mēģinot tos palaist – daļa uzkārās, bet citi vispār nestartējās.

CD bronzēšanās – dažādas stadijas

[img]https://notepad.lv/userpix/28_sh20100522bronzing_1.jpg[/img]

ASV Kongresa bibliotēkas speciālistei Mišelai Jūketai (Michelle Youket) ir bagāta pieredze ar šādiem CD un DVD diskiem. Viņa piemin tādus faktorus kā bronzēšanās, sīki punktiņi uz diskiem, malu degradācija. Bronzēšanās rodas gaisā esošo sēra savienojumu iespaidā – tie pa mikroporām izsūcas cauri nekvalitatīvai aizsarglakai un reaģē ar diska alumīnija vai sudraba pārklājumu. Rezultātā sudrabainais ripulis kļūst brūngans un lielā mērā zaudē spoguļa īpašības. M. Jūketa publicējusi vairākas aktuālas atziņas:

Michelle Youket

[img]https://notepad.lv/userpix/28_da81f486_1.jpg[/img]

* Daudzus sabojātus CD diskus vēl var nolasīt. Ja uz diska ir nelabojama kļūda, tad atkarībā no tās atrašanās vietas visai daudz datu izdodas atgūt. Atkarībā no satura – mūzika, video vai datu faili – zaudējums var nebūt tik liels.

* Skramba uz apdrukātās CD puses rada vairāk problēmu nekā uz caurspīdīgās puses. Optisko formātu standartos ietilpst kļūdu korekcijas algoritmi, kas daudzos gadījumos tiek galā ar skrāpējumiem uz caurspīdīgās virsmas. Savukārt apdrukātā puse klāta tikai ar plānu lakas kārtu, caur kuru var iebojāt atstarojošo spoguli.

* DVD visumā ir drošāki nekā CD, jo tur metalizētais slānis atrodas starp divām polikarbonāta ripām. Tomēr šai gadījumā parādās mehāniskā spriedze un slāņi šad tad mēdz atdalīties. Situācija ar divslāņu (double-layer) DVD ir vēl traģiskāka.

* CD-R, DVD-RW un citiem ierakstāmiem diskiem mūžs ir īsāks, jo baitus ieraksta ar organiskas krāsas palīdzību. Daudzkārt ierakstāmajiem DVD krāsa degradējas īpaši ātri, un vēl ātrāk, ja diski turēti gaismā. Otrs ilgmūžības faktors ir DVD rakstītāja un paša ieraksta procesa kvalitāte. Daudzi zinās – ja rakstīs ar lēnāku ātrumu, ieraksts sanāks labāk.

* Ja diskus turēs vēsā un sausā telpā – tie saglabāsies ilgāk, desmitiem gadu. Visvairāk ripuļiem nepatīk karstums un mitrums.

Ko darīt, ja nu tiešām droši gribas glabāt datus uz optiskajiem nesējiem? Ir tādi Archival Grade DVD, kur spogulim izmantots zelts. Tas prieks nebūs ļoti lēts, bet ja jāsaglabā ģimenes bildes nākamajām paaudzēm, varbūt ir vērts.

[garaisezis]

šie arī zelta brīnumi degradējās. Vislabākie ir M-Disc tikai maksā vēl dārgāk un prakstiski nav dabijami veikalos, tikai caur netu. Iesaku pirkt LG ražotos un arī pašu rakstītāju vajadzēs citu, nolasīt gan var vēlāk ar jebkuru.

[iKey]

uij… pirms gadiem 10-15-mit, tad kompis ar CD rakstītāju skaitijās krutā štelle, un bija matricas (parasti lētākās, kuras bleķoja tad 30-40 santīmus), kuras mēnesi neizturēja – atlipa tas spīdīgais slānītis. tolaik viskrutākās skaitijās Prostore matricas, bet bija lētākas par Princo un Verbatim

[m_janis]

Kaut cik nopietnas lietas rakstīju tikai uz Taiyo Yuden ražotajiem Long Strategy CD (vēl tagad kāds pusbundulis ir, tikai labi ja reizi pāris gados kādu ripuli vajag.)

[GuntOn]

Ja kaut cik kvalitatīvas matricas vēl var dabūt, tad man ir nelāga aizdoma, ka ar rakstītājiem ir krietni sliktāka situcija. Tie lētuči, kas pieejami gandrīz jebkurā datorbodē un kuriem ir smieklīgi mazs buferis, točna nevieš uzticību.

[samurajs]

Kāds buferim ar to sakars? Nelieto lielus ātrumus un viss. Drīzāk riskanti būtu rakstīt ar vecu, nojātu draivu, jo jebkura LED, arī lāzerdiode ar laiku degradējas, un tās gaismas jauda samazinās.

[iKey]

Pēc pieredzes, ko es varu pateikt par tiem ātrumiem – ja gribi uzcept windas vai linukša disku, tad vari maukt uz pilno (to tiešām nav žēl), ko tas cēdinieks spēj, bet ja gribas mašīnai mūzikas diskus vai arī bildītes saglabāt, tad lēnāku ātrumu liec. Bet pārāk lēns ātrums arī nav labs, jo lāzeris var arī pārcensties un sačakarēt disku

[Autors]

Ieraksti