Dažas atziņas par Ubuntu 8.04

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/2008052108511068.jpg[/imgl]Š ajā rakstiņā padalīšos ar savām atziņām par jauno Ubuntu versiju 8.04, tās plusiem, mīnusiem un problēmām.

Ja kāds saka, ka kaut kas tur neiet – varu apgalvot, ka tas ir kļūdaini ierakstīta CD vai paša lietotāja nepietiekamo zināšanu dēļ. Jaunais Ubuntu pilnīgi atbilst Linux devīzei: «2008. gads – “dzelžu” atbalsta gads». Pirmo reizi, kopš šī distributīva pastāvēšanas var izjust, ka tas ir patiešām lietotājam draudzīgs. Ar to es nevēlos teikt, ka Ubuntu būtu kļuvis ideāls Linux… Nē – ideāls tas nebūt nav, bet problēmu nav tik daudz, lai 8.04 nevarētu normāli lietot.

Bet nu sāksim pēc kārtas.

1. Instalācija

Tā kā manā dual boot sistēmā Ubuntu bija paredzēts aizņemt “grūtā nāvē” aizgājušā Debian Lenny vietu, vispirms apstrādāju HDD ar partīciju menedžeri gParted. Palielināju vietu Linuxam no 40 uz 50 GB, jo plānoju testēt vairākas OS vienlaikus uz VirtualBox. Protams, papildus GB nerāvu nost no Windows (tas var būt riskanti), bet gan no iepriekš atbrīvotas datu partīcijas.

Nodalīju 512 MB SWAP’am (ja ir 1-2 GB RAM, vairāk tam dot nav jēgas. Izņēmums varētu būt tad, ja Linux tiks darbināts īpaši smagā režīmā – video apstrāde, 3D modelēšana utml.) un pārējo noformatēju manā iecienītajā ext3 failsistēmā. Pašu Ubuntu jau iepriekš lejuplādēju mājaslapā un “iecepu” CD matricā. Kā vienmēr – iespējams pasūtīt arī bezmaksas CD, piegāde tradicionāli 10 dienās no Holandes.

Viss process ar jautājumu atbildēšanu un instalāciju ilga minūtes 10; nekādu ekscesu nebija. Pēc restarta parādījās pierastais GRUB boot menu un varēja brīvi sāknēt gan Ubuntu, gan Windows.

2. Dzelžu atbalsts un konfigurācija

Pie pirmās palaišanas Ubuntu bez problēmām atpazina visas stacionārās un USB iekārtas, izņemot webkameru. Pēc Task Manager var spriest, ka divkodolu procesors tiek atbalstīts pareizi. Ar skaņu un video nekādu problēmu, pats paprasīja lai uzliek kodekus no piedāvātā repozitorija un uzreiz sāka darboties.

Nelielas problēmas sākās, kad noklusēto VESA videodraiveri mainīju pret pastāvīgo nVidia. Ar Ubuntu līdznākošajiem draiveriem jau bijusi nelāga pieredze, tāpēc izvēlējos Envy draiveru pārvaldnieku, kurš piedāvā izvēli no dažādiem draiveriem. Izvēle attaisnojās; pēc jaunākā 169. sērijas nVidia draivera kompilācijas un restarta attēls uz monitora bija vairs tikai VGA (640×480) izmērā. Videokarte un monitors atpazīti netika. Pārbaudot xorg.conf failu – viss itkā kārtībā, nepieciešamās izšķirtspējas fiksētas. Tā kā šī problēma jau bijusi agrāk Linux vidē, galvu nelauzīju, bet noinstalēju 169. draiveri un uzliku vecāku – 96. sērijas. Tūlīt viss tika atpazīts un automātiski nokonfigurēts. Visticamāk vainīga mana videokarte GeForce 7600 GS ar neskaidru ražotāja izcelsmi “made in garāža” :).

Tālāk – tika uzinstalētas vitāli nepieciešamas programmas – Amarok, mPlayer, k3b un vēl vairākas. Izmantojot Linux instalatora priekšrocības pret Windows līdzīgo instrumentu – viss tika izpildīts zibenīgi un vienā piegājienā:

Code:

sudo apt-get install amarok mplayer k3b

Kā alternatīvo pārlūku izvēlējos Opera 9.27, tas standarta repozitorijos nav, novelkam minētajā mājaslapā īpaši Ubuntu 8.04 domāto versiju un atveram ar GDebi installer. Tas pats arī ar VirtualBox 1.6.

Nākamais etaps – printeris. Tas Linux sistēmās vienmēr bijis problemātisks. Bija liels prieks, ka pēc tā ieslēgšanas, izleca balons, ka ir atpazīts Canon Pixma IP 4500 un gatavs darbam. Apskatot iestatījumus un izprintējot test lapu, kļuva skaidrs, ka uz lielāku izšķirtspēju par 600×600 dpi necerēt, bet tomēr labāk kā nekas. Dokumentiem pilnīgi pietiek, printēt fotokvalitātē ar 9600×2400 dpi var arī uz Windows.

Viena no lielākām Linux/UNIX problēmām līdz šim laikam – Bluetooth. Vairs nevajag lietot KDE Bluez programmu paketi; Ubuntu ir savs Bluetooth analizators, kurš darbojas noklusēti un ieslēdzas tikko pievieno Bluetooth adapteri. Tagad var ne tikai apmainīties failiem ar telefonu, bet pat piemontēt otru datoru (kā tas attēlā redzams) un pārvaldīt failus uz tā.

NTFS partīciju piemontēšana koplietošanai notiek pusautomātiski. Itkā noklusētais ntfs-3g draiveris piemontē vienmēr, bet labāk nozīmēt patstāvīgu vietu tām, izveidot attiecīgās mapes un fiksēt partīciju atrašanās vietas failā /etc/fstab. Tad ikonas uz darbvirsmas izveidosies vienmēr un atkritīs problēmas.

[img]https://img73.imageshack.us/img73/3509/ubuntu666ny4.jpg[/img]

3. Dizaina pielāgošana

Ar noklusēto dizainu Ubuntu ir visai bāls un bezpersonisks. Š is tas no tēmām, ikonām utml. jau ir pieejams Ubuntu iestatījumi > Tēmas. Uzlikt virsū ko jaunu šeit būs daudz vieglāk nekā Windows sistēmās; vajag tikai saglabāt paku uz darbvirsmas un ar peli ievilkt “Tēmās”.

Tēmas jāmeklē nevis Ubuntu, bet GNOME grafiskajai videi; daudz kā laba ir Gnome-look un Art-Gnome lapās.

Varu ieteikt Dropline NEU ikonu paku un animēto Silver XCursors 3D.

[img]https://img73.imageshack.us/img73/4194/782631jj3.jpg[/img]

4. Problēmas un trūkumi

Ja man godīgi jāsaka – no Debian stabilitātes ziņā šis distributīvs vēl atpaliek pamatīgi. Ir gadījumi, kad avarē atsevišķas programmas, nereti Nautilus, šad un tad nākas restartēt Gnomi. Gadās arī pavisam dīvaini gadījumi: ieslēdzot kādu no Iestatījumiem atvērtais Firefox ņem un pazūd, bet nerāda to kā programmas avāriju . Tas vēl pieciešami – šim ir crash recovery funkcija.

Pagaidām sistēma vēl nav tiktāl nokārusies, lai prasītu pilno restartu. Bet man vēl daudz testu ieplānots, gan jau būs arī tas!

Bet tāpēc potenciālajam lietotājam nav jāuztraucas – problēmas nebūt negadās tik bieži. Vismaz veicot ikdienas darbus – mūzika, video, neta pārlūkošana, OpenOffice – nekaras nekas.

5. Secinājumi

Jāatzīst, ka neskatoties uz trūkumiem, tomēr šis Ubuntu distributīvs ir spēcīgs solis uz priekšu, arī latviešu valodas atbalsts ir uzlabojies. Prasīgiem lietotājiem šis droši vien nebūs labākais variants, bet iesācējiem, kuriem vienmēr problēmas ar draiveriem, un kuri neprot uzlikt Windows uz SATA – varu droši ieteikt: paņem Ubuntu!

Te viss ir daudz vienkāršāk, saprotamāk, un arī zagt programmatūru nevajadzēs. Tās 10-20 galvenās Linux komandas iemācīties var arī pirmklasnieks. Un sākumā arī bez tām var iztikt.

6. Bonuss – par Skype

Viens no maniem kolēģiem jau paguva pasūdzēties, ka nevar normāli startēt Skype uz jaunā Ubuntu 🙂 Nuja – īstenībā uz 8.04 vēl Skype nav oficiāli atbalstīts. Bet nekas, pievienojam repo listei šo:

Code:

deb http://download.skype.com/linux/repos/debian/ stable non-free

…un visam vajadzētu notikt! Ja kas nav ar skaņu – lasām Ubuntu komūnā.

[img]https://notepad.lv/bildes/atteli/20080522111022952.jpg[/img]

Vēlu veiksmi Ubuntu testēšanā!

[elvisburdajs]

iebilstu par skype man vecajā ubuntu 6.06 LTS negāja oficiālais skaips bet jaunajā tevis apskatītajā man oficiālais skaips gāja kā uzliets https://www.skype.com/intl/en/download/skype/linux/choose/ iesaku pamēģināt palaist 🙂 man gāja :party: 😎 :money: (ps varbūt mana saite ir neoficiālā skaipa versija :duno: :duno: :duno: )

[elvisburdajs]

PS. tā jaunā notepad bilde augšējā kreisajā sturī izskatās vienkrāsaini un vēsi gandrīz vai kā http://www.desktop.lv (nu labi ne tik traki). Manuprāt vecā bilde bija par 60% labāka.

[karnaiss]

veca bilde bija daudz labaka… ubuntu…

[preddetor]

Jā, Ubuntu ir pirmais linukss, ko es uzstellēju uz sava PC. Esmu līdz kaulam apmierināts un šokēts, ka viss ir tik vienkārši izdarāms. Baigi labi bija arī tas, ka atpazina manu printeri. Bija problēma ar fontiem, jo bāi default nebija attiecīgo fontu, kas bija izmantoti daudzās interneta vietnēs… To varēja labot pavisam vienkārši – instalējot Windows Core Fonts pakotni, un viss. Eneibloju emerald tēmas, staipīgos Compiz efektus un vēl daudzas drazas. Tas viss gāja uz mana vecā gramafona, kas bija nežēlīgi pārsteidzoši… Patīk, ka atbalsta manu veco nVidia GeForce 440 MX videokarti. Ja man tikai uz Linux būtu fotošops un drīmveivers, es jau sen būtu nonesis Windu. Man ir tāds iespaids, ka Ubuntu tomēr rullzz… 🙂 Ja kas, mazliet atgādina MAC OS X…

Edit: Atraduši, ko salīdzināt… Notepadu ar desktop… :hmz: Logo nav ne vainas.

[izredzētais]

enibloji? es disibloju, eh, katram savs 🙂

[Creep]

Dreamweaveri nu i nafig un fotožopu var emulēt ar wine…

[preddetor]

Zini, nevar. Vismaz CS3 nevar. Ja arī izdodas noemulēt, tad ir problēmas ar paneļu renderēšanu, novietojumu un dažādi bugi… Jau par to biju painteresējies…

[msh]

Te visi nez kāpec slimo ar bubnutu :hmz: Toties neviens nav pamanījis [vismaz nevar redzēt] ka ir iznācis jauns slacks…

[Chosen]

vakar uzinstalēju Ubuntu! Ar skaip viss kārtībā, novilku iekš 7.04, salīdzinot ar Windows versiju biju izbrīnīts! No sākuma padomāju, ka kautkas nav kārtībā, bet tomēr viss ir labi! un izskatās, ka tas nav pilns! Daudz ko nevar izdarīt! Piemēram uzlik, lai tas nerāda kontaktus, kas ir offline.

Un vēl viens jautājums! Kautkas ir mēģinājis likt 3D Max 8.0 vai 2008 versijas! uz Ubuntu! Kā ārī tādu softu kā Solid Works!

[samurajs]

Mīļais msh! Nu ko darīt, ka mēs tādi debianveidīgie? Izvelc rociņas no vienas vietas uz uzraksti par slackware! Buča, alus, tituls un atzinība garantēti! :D:D:D

Visiem pārējiem: Skype tanī versijā ko minēju – iet teicami uz 8.04! Ja kādam probzas ar skaņu/mikrofonu – varu pat uzrakstīt rakstu par Ubuntu skaņas konfigurēšanu. Es visu dabūju caur Gnomi gatavu, konsoli nelietojot.

[msh]

Kādu dienu būs jāizrauj kkur kkāda DVD+R matrica, jāuzcepj un jāuzmet. Pēc idejas sarakstīt varētu, tikai ko tieši? 😀

[samurajs]

msh: te laikam neviens šlaku nelieto (bet tas nenozīmē, ka nav interese)… pastāsti par to, pareklamē, pamato, kāpēc tas tev liekas labāks par citām distrām. Ko vajadzētu zināt jaunajam šlaka lietotājam (jo tas neesot īpasji jūzerfriendly)?

[Anonīms]

Parasto ubunci neuzliku, mans stav kubuntu astotais 🙂 strada bez jebk’adas aiztures, nekadus pluginus neprasa installet, tikai flash un mp3. visi playeri jau preinstalleti 🙂

[msh]

No FC4 pārgāju uz slacku 10.2 – tolaik ne viens vien čatotājs lietoja slacku, tik dzirdi, slacks, slacks, sagribējās pamēģināt 🙂 Un pēc gļukainās fedoras slacks likās raķete 🙂 Par “jūzerfriendly” – atkarīgs no dzelžiem 😀 Mana kaste draudzējas ar vecām windām un visādiem linukšiem, man vajag tikai uzmest videokartes draiveri un viss 😀

Es vienīgi joprojām neesmu sapratis, kas izraisa datu zudumus… 🙁 Prosta acīmredzot failiem mēdz pa kādam klasterim pazust, vai tur vainīga ReiserFS, slacks vai kaut kas līks/nesavietojams sistēmā, hvz… Lai vai kā, pēdējajā laikā mans 500 GB HDD ar slacku prosta mētājas uz palodzes 😀

[samurajs]

Vah! Dati zūd??? Nu nē – tad mēs labāk pie bubuntu paliksim 😀 Faktiski pie mūsdienu PC brangajām zarnām jēdziens ātrs-lēns vairs nepastāv. Viss kustas pieklājīgi ātri.

[Chosen]

Hm kā sapratu par 3D Max un Solid Works nekas neko nezin! Vajadzes pašam plašāk pameklēt!

Bet kā tad ir ar tādām lietām kā DC++ vai Apex DC. Mēģināju kautko atrast! Bet neizdevās neko jēdzigu atrast!

[klibais_Silvers]

Chosen, slikti meklèji: DC++ Linuxam jau sen pastàv un darbojas labi.

[samurajs]

Nu, ja kādam problēmas ar DC++ atrašanu, tad darām tā:

1. Atveram Synaptic paku pārvaldnieku

2. Meklētājā rakstām ‘linuxdcpp’

3. Atrasto paku instalējam.

4. Pievienojam hubus, šāri un priecājamies.

[remarco]

Nezinu kaa dc++ , ar to man bik bija probleemas uz freebsd , bet ar torrentiem noteikti nav probleemu uz nixiem…

viss griezhas normaa.

te par skype bija paaris sarunas. vai kaads nav piedziivinaajis skype uz freebsd?

es te meegjinaaju dazhaadas pakas no homesaita novilt un uzmest , bet pie vissaam viena atbilde ka kaut kaada biblioteka truukst vai kas tmliidziigs…

, bet nu to laikam labaak tad forumaa jaunaa teemaa mok kaads var uzklabinaat kaa piedziivinaat…

Vispaar padies par veerteejumu :DDD buus kur koleegjus aizsuutiit 🙂 – tos kuriem nebootojas vai vel kaadas probleemas 😀

vai kaarteejaa nepieradinaataa vista :DD

[Autors]

Ieraksti