Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Digipass NANO – kas tas ir?
[img]
Atceros to laiku, kad internetbanka kā pakalpojums ienāca Latvijā un bija lielas cilvēku masas, kuras to neizmantoja un pat savā ziņā no tās baidījās, jo attāla norēķināšanās caur datoru, kurā piedevām var būt ieperinājies kāds “kukainisâ€, šķita biedējoša doma. Savā ziņā tā arī ir, jo uz kartiņas nodrukāti kodi var nokļūt nepareizajās rokās, it īpaši, ja regulāri to nēsājam līdzi. Tam sekoja atbildes gājiens un tika izveidots tā saucamais “kodu kalkulators†jeb Digipass, kurš katru reizi ģenerē jaunu kodu un to papildus vēl aizsargā tavs PIN kods. Piekrītu – tik tiešām tas ir labāks risinājums par parasto kodu kartīti. Pats izmantoju Digipass jau vairākus gadus un vairākkārtīgi esmu iedomājies par to, ka tas ir neparocīgs un aizņem salīdzinoši vairāk vietas nekā parastā kodu kartīte.
[img]
Bet laiks iet uz priekšu un modernās tehnoloģijas attīstās arī norēķinu sistēmās. Cilvēki pieprasa ko jaunu, ko ērtāku un modernāku. Ko darīt? Protams, ir dažādi iespējamie risinājumi kā programmatūra ar savu algoritmu vai norēķinu veids ar NFC tehnoloģijas palīdzību, bet nevajag aizmirst, ka drošības garantu nedrīkst zaudēt. Tāpēc SEB banka mūs vakar iepazīstināja ar inovatīvu risinājumu – Digipass NANO!
[img]
Jau ierastais Digipass no Digipass NANO neatšķiras ar savu piedāvāto funkciju klāstu, bet gan ar izmēriem un tā pielietojamību. Tā nav programmatūra, ko var lejuplādēt aplikāciju vietnē un tā nav atsevišķa iekārta, ko jānēsā līdzi. Tas ir mikročips, ko uzlīmē pa virsu savai SIM kartei. Jā, tieši tā – tiek veidots starpslānis starp mobilo telefonu un pašu SIM karti. Līdz ar to tiek iegūts maksimāls drošības līmenis, jo šim starpslānim netiek klāt cita programmatūra. Nav arī jāinstalē speciālā programmatūra, jo tālrunis Digipass NANO programmatūru uzrāda pie tālruņa funkcijām jau kā integrētu rīku. Toties tas nestrādās ar “primitīvajām†operētājsistēmām jeb pareizāk sakot – ir vajadzīgs viedtālrunis. Dotajā brīdī nav problēmas sastrādāties ar Symbian, Android, IOS, Windows Phone un Blackberry sistēmām, par citām viedajām sistēmām, kuras nav tik populāras, SEB bankas pārstāvis nevarēja garantēt tā darbību par visiem 100%. Š obrīd problēma esot ar jauno Iphone 5 kā arī ar Nokia 5230 kura neatbalsta klaviatūras izsaukšanu Digipass aplikācijā, citos modeļos problēmas nav novērotas.
Vienkāršiem vārdiem sakot, Digipass Nano ir tas pats kodu kalkulators, tikai “iemontēts†tavā mobilajā tālrunī. Tiem, kuri lieto Android tālruņus, būs lielāks komforta līmenis, jo šis rīks parādīsies aplikāciju sarakstā un to varēs, tāpat kā jebkuru aplikāciju, pārvietot uz kādu mapi vai iznest uz darba virsmas (desktop). Toties Iphone un Windows Phone lietotāji veiks mazliet garāku ceļu, jo būs paslēpies zem Iestatījumiem un SIM aplikācijām, bet kā jau S.Džobss ir teicis – nekas nedrīkst atrasties tālāk kā 3 soļu attālumā – un tas arī ir izpildīts.
[img]
[img]
SEB bankas piedāvātais Digipass NANO mobilais kodu kalkulators ir ražots pasaules prestižajā drošības risinājumu kompānijā VASCO Data Security International, un tas vieš sava veida uzticību šai “iekārtaiâ€. Lai uzsāktu darbu, mēs izņemam no sava telefona SIM karti, un sagatavojam Digipass NANO noņemot aizsargkārtiņu. Uzlīmēšanas tehnika ir ļoti vienkārša un to vajadzības (neveiksmīgas uzlīmēšanas) gadījumā var arī pārlīmēt. Digipass NANO ir pieejams gan parastajām SIM kartēm, gan arī micro SIM standartam. Š obrīd šīs iekārtas cena ir 15 Ls, un šī cena proporcionāli piedāvātajam komfortam un drošībai ir patiešām samērīga. Vairāk par ā iegādes iespējām un pieejamību var izlasīt šeit
Ko mums tas dod un kam tas vispār ir vajadzīgs? Atbilde ir ļoti vienkārša – komforts! Nav jānēsā līdzi lieka iekārta un jādomā, kurā kabatā gan atkal ir nolīdis kodu kalkulators. Mūsdienās mobilais telefons praktiski vienmēr ir līdzi, līdz ar to – arī tavs kodu kalkulators. Tas ir vienkāršs un tikpat drošs kā “vecais†kodu kalkulators. Tie, kuri uztraucas par interneta trafiku, tam nav nekāda pamata, jo mobilā interneta datu tarifs netiek lietots.
Nobeigumā vēlos citēt SEB bankas publicētos datus par lietotāju vēlmēm:
“SEB bankas dati liecina, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug maksājumu skaits internetbankā. Maksājumu skaits internetbankā notiek 20 reizes vairāk nekā filiālēs, un pērn SEB internetbankas Ibankā veikto maksājumu skaits pieaudzis par 13%, gada laikā sasniedzot gandrīz 13 miljonus maksājumus. Tā kā maksājumu un citu darbību drošai veikšanai internetbankā ir nepieciešama kodu karte vai kodu kalkulators, lielai daļai iedzīvotāju tie kļuvuši par vienu no ikdienā visbiežāk izmantojamiem rīkiem. To apliecina arī SEB bankas un pētījuma aģentūras „Mindscan†veiktā iedzīvotāju aptauja, kuras laikā 62% respondentu atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, lai ikdienā vienmēr būtu līdzi kāds no internetbankas autorizācijas līdzekļiem. Turklāt 22% aptaujāto norādījuši, ka labprātāk izmantotu kodu ģenerēšanas risinājumu mobilajā tālrunī kodu kartes vai kodu kalkulatora vietā.â€
[img]
[img]
Tā nu secinu, ka šis risinājums iekaros lielu atsaucību Ibankas lietotāju vidū, un, lai arī pie sava Digipass NANO Notepad.lv komanda tika tikai vakar, tad jau tagad varu teikt, ka šī inovācija patiešām ir ērta un pats galvenais – vienmēr pa rokai.
Grāmatvežiem un tiem, kam ar i-banku darīšana ik dienas – tas gan varētu noderēt.
I-banku lietoju tikai no mājas datora un arī tad tikai no Linux vides.
Kas attiecas uz grāmatvežiem u.c. finansistiem – ja es būtu firmas boss – momentā atlaistu jebkuru, kurš atļautos ko tādu likt uz mobilā.
Vadzi, kodu kartes vai kodu kalkulatora pati būtība ir nodrošināt 1+ faktoru autentifikāciju. Pirmais faktors – lietotāja/paroles kombinācija, kurai jābūt pie lietotāja strikti ne-fiziskā formā, otrais faktors – fizisks priekšmets.
Apvienojot tos vienā sistēmā no viena zūd pilnīgi jebkāda jēga, piedevām process tiek daļēji/pilnīgi automatizēts. Tas pats, tikai otrādi, būtu uzrakstīt lietotājvārdu/paroli uz lapiņas un glabāt kopā ar attiecīgo anķinu. Atslēga atrodas zem tepiķīša, епта…
Bet galvenais jau, lai ir ērti, mhhh…
Nesaku ka Android ir nopulēts zelta gabaliņš, Android tāpat, kā Windows (PC), ir sūds, bet nekā labāka nav!
1+ faktoru ideja balstās uz “zin”, “pieder” un “ir”, un papildus uz to, ka tikai un vienīgi cilvēks spēj sasaistīt šos elementus, “nospiež podziņu”, piedevām tādu, kuru neviena sistēma pati nekādos apstākļos nospiest nevar.
Aber šai gadienā abas sistēmas ir fiziski sasaistītas. Tas, ka tur PIN ir priekšā tiem kodiem vai ģeneratoram, ir tikai un vienīgi programmātisks ierobežojums, un aizsardzība pret to, ka ļaunais Eve nespēs nolasīt/injicēt datus vai nenolasīs vismaz atbildi, karājas viena paša mata galā – precīzi ievērota GSM protokola. Kas savukārt ir atkarīgs gan no trubofona ražotāja, gan no firmwāres. Paši zināt, kā iet ar standartiem teh-lauciņā vispār.
P.S. Atcerēsimies, ka līdzīgi tika salauzts Infineon TPM variants – viss atkarīgs tikai no protokola ievērošanas.
Pastāvīgi apmeklēju šo vietni, bet speciāli lai nokomentētu šo rakstu, piereģistrējos! Zinu daudzās valstīs jau vairākus gadus ir mobile ID iespēja, un nevajaga nekādus čipus… ja youtube ierakstīsiet Mobile ID iespējams tur būs video kā tas strādā, izklausās līdzīgi par SEB “inovatīvo” iespēju…
Viens šāds jau tiek lietots praksē un jāsaka, ka tīri laba manta. Kāpēc man nēsāt līdzi kodu kalkulatoru, ja tāpat kabatā ir telefons? Bet tas nenozīmē, ka tev jādara tāpat. Tāpēc jau ir dažādas bankas un dažādi pakalpojumi, lai katrs sev izvēlētos piemērotāko. Slikti būtu, ja nebūtu izvēles.
P.S. Izmantots kā piemērs. Politika smird, un gan naciki, gan sociki ir traumēti pēc definīcijas.
Vidējais Jānis nav informēts par apzinātu drošības prakses neievērošanu šai sakarā un labprāt pieņems šo ērtību kā debesu dāvanu. Jo taču ne jau kāds ies un zags tās salīdzinoši niecīgās summas privātkontos, vai ne? Pilsonis ÄŒalovskis vienīgi :>
Nepareizi! Privātkontu apzagšana ir pati izplatītākā lieta malware pasaulē pēc vienkāršas ākstīšanās. Niecīgu summu noņemšana no ļoti daudz upuriem ir ļoti grūti pamanāma un vēl grūtāk iznīcināma. Zeus botnets lai vien kalpo kā piemērs. Un Zitmo…
Es gandrīz vai priecājos, ka Google par šīs tehnoloģijas ieviešanu praksē atrod visai maz, ņesmotrja na to, ka šis šedevrs aizsākās tai tālajā 2010. g.. Tā pastāv cerība, ka atbildīgie kadri attiecīgajās iestādēs tomēr apzinās Captain Bleeding Obvious problēmu, nevis tikai kāri un ar sajūsmu aiz vaiga bāž katru PR ļengano, kas tik pietuvojās ar acīm redzamā attālumā.
[img]
Preses relīzes