Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › drošākā EU valsts uz kuru braukt
🙂 Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju un visas postpadomju valstis nepiedāvāt.
Bet nu pēdējais, ko pamanīju presē bija šī ziņa:
Nez cik tur patiesība vai PR stulbums. Neplānoju šogad doties uz Londonu, tā kā neiedziļinājos rakt pēc avota.
P.S. – necūko savu atvaļinājumu – brauc tur, kur vēlies aizbraukt. Interesantas vietas ir visās valstīs. Ja nevēlies konkrētu gala mērķi, bet vienkārši aizbraukt un izbaudīt atpūtu, tad iesaku izvēlēties valsti (kura tev šķiet interesantāka pēc kaut kāda personiska kritērija un maukt nevis uz lielo pilsētu, kur ir tūristu vietas, bet tieši pretēji – mauc uz mazpilsētu. Mazpilsētās var vislabāk izbaudīt tās valsts kultūru, paražas un visu ko citu + pa ceļam pieķer kādu ģeogrāfiski apmeklētu vietu. Pasēdi kādus vakarus un papēti google + google streetview.
Un 100% neviens arī nekādas ziepes mazpilsētās nerīkos – pārāk maza performance. Drīzāk uzlaidīs gaisā Londonas ķinīti nevis mazpilsētas ēstuvīti. Un mazpilsētās cilvēki ar ir tomēr savādāki, nekā lielpilsētās. Nu tas tā – manas domas.
Spānijā, piem, ne čiku ne grabu.
Par cenām neko nepateikšu, neesmu izskatījis iespējas, plāni turp doties nav tuvā nākotnē.
Sabiedrība ļoti pieņemama. Protams Ženēva ir pilna ar krieviem un melnajiem bet ārpus tās neviena nav.
Es pagājušogad biju šajā viesnīcā.
valsti jūrā nomest kodolbumbu, lai parādītu Krievijas spēku? Tā kā padomā labi pirms brauc :D.
Bet tā – ja nepatīk musļiki, bet nav iebildumu pret japāņiem – sāc ar Itālijas pusē esošo Breuil-Cervinia ciemu, ar kājām, vai pacēlāju uzbrauc gandrīz līdz Mazajam Materhornam (nejaukt ar lielo), uzkāp, papriecājies un tad nobrauc vai nosoļo (uzmanoties no ledāja plaisām un sniega lauku slalomistiem) jau uz Š veices pusi. Zermatt ir smuka, jauka pilsētiņa, prom tikt vari ar mazu vilcienu, kurš vietām brauc caur tuneļiem. Bet – kā jau teicu – no 3 kalna kāpējiem, blakus divi būs mazi japānīši, ekipēti gluži kā kāpienam Everestā :D.
Esmu tur ar grupu izkāpelējis vairākas virsotnes, zinu ko saku.
Bet – izvēlēties atvaļinājumam kādu pilsētu – nu to es nesaprotu. Lai kur un kā ceļotu – galvenais, turēties iespējami tālāk no civilizācijas.
Jefiņš. Pārdomāju. Nevajag mums tādus te. Kraties uz Habarovsku.
Kad es to ieraudzīju mani tas šokēja, stāv uz liekas viens puisis, otrs pienāk klāt, abi mīlīgu noskūpstās un sadevušies rokās iet pa ielu čalodami.
Lidosta atstāja par Spāniju ilgstošas atmiņas, tur drošība ir diezgan pretīgā, varbūt arī pareizā līmenī, izejot caur metāla detektoriem kādam man blakus nostrādāja detektors un momentāli ieraudzīju kā apsardzei jau bija rokās gatavi automāti šaušanai, ne vienkārši rokās, bet gatavi šaušanai, tāda neomulīga sajūta.
Preses relīzes