Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Dzīve pēc nāves. Un pēc tam?
Par rumpīti viss skaidrs, bet dvēsele?
It kā populārākie varianti ir trīs:
2. Augstākais Radītājs noformatēs dvēseles kā tādus HDD un izvietos pa jauniem rumpīšiem
3. Gaisma nodzisīs un iestāsies mūžīgā TUMSA. Game over.
Garastāvokļa uzlabošanai un ierosmei varat palasīt jautru fragmentu par dzīvi ellē no viena mana agrīnā literārā darba: divas vecenes Zane un Vilma nomirušas, un pēc nāves atguvušas jaunību un satiekas modernā mūsdienu ellē (PDF
1. Dvēseles pēc nopelniem nonāks ellē vai paradīzē
Nu šim lieku 10 no 100, jo kā kas tāds var eksistēt? Tam jau jābūt pierādījumiem, vismaz par elli, jo ar mūsdienu tehnoloģijām nav grūti izurbties cauri zemei, ja nemaldos.
2. Augstākais Radītājs noformatēs dvēseles kā tādus HDD un izvietos pa jauniem rumpīšem
Š im jau ticu vairāk(jeb dodu 45/100), jo tajā pašā dienā, kad nomira mans opis, brālēnam piedzima kaķēni, tos kaķēnus aizvedām uz laukiem, un viens ir kā piesiets manai omei, vislaik seko un iet līdzi.
3. Gaisma nodzisīs un iestāsies mūžīgā TUMSA. Game over.
Š im dodu tikpat, jeb 45/100, un pilnīgi iespējami. Vairāk komentāru nav.
-Kristerz
šeit mana, advancētā versija, ko jau iepriekšējā tēmā minēju, bet neviens nekomentēja:
“Laiks nekur neiet, tas stāv uz vietas. Katra cilvēka “esība” nepārtraukti pārvietojās pa laika paralēlēm, jeb nezūdošām identiskām dimensijām, kur katrā atšķirās tikai reālais laiks. Pēc nāves mēs nokļūstam nevis debesīs vai kur citur (ticu reinkarnācijai) , bet pārdzimstam kādā no laika paralēlēm, esība-dvēsele var aizceļot laikā kaut 3000 gadu tālā pagātnē vai nākotnē. Uzskatu ka šeit arī slēpjas Visuma bezgalība – LAIKÄ€. Izplatījumam ir robeža, kur mainās laika paralēle un atkārtojas tas pats izplatījums, tikai piemēram sekundi vēlāks vai agrāks.”
Protams to vēl varētu pieslīpēt šā un tā, bet kopumā nezinu, domāju ka doma laba, bet varbūt pilnīgs slima suņa murgs 😀
P.S tas pdf tīri interesants 🙂
Labu laiku atpakaļ pa teļļuku rādija vienu kadru, kurš atceras savu iepriekšējo dzīvi līdz pat smalkākajai detaļai
Mēs visi tiešām saņemsim pēc nopelniem.Pārliecināt par ko citu var nepūlēties.
L.Dž. :”Tam jau jābūt pierādījumiem, vismaz par elli, jo ar mūsdienu tehnoloģijām nav grūti izurbties cauri zemei, ja nemaldos.”
Nabaga bērns ! Atceros agros skolas gadus.Skolotājas arguments,ka padomju kosmonauti pabija kosmosā,bet nekādu Dievu neredzēja,man likās pietiekošs,lai noliegtu tā eksistenci.
Te viena interesanta filmiņa par dvēseles tēmu.Iesaku noskatīties,kad nav ko darīt.
par tematu. esmu vairaak taakaa daudzdimensiju teorijas piekriteejs ar no ta izrietosjajaam sekaam :>
diemzjeel sjis variants filozofiskajaa apskataa netika piemineets :>
Š eit ir tikai viens, pateisība ir tur ārā. 😀 Jānomirī, lai varētu pastāstīt plašāk. 🙂
P.S. Te vajadzētu MR. Nāvi studijā, šamam bija laba teorija par dimensijām, kaut gan, laiks pagājis, varbūt uzskatos kaut kas ir mainījies.
Domaju ka dvesele nonak tada ka rinda.. kur gaida savu kartu lai tiktu pie “RUMPISA”
Viniem tur nav laika izjutas.. nu kaut ka ta
2. Njā par to formatēšanu biju domājis daudz un dikti. Tas jau arī ir šausmīgākais , pat trakāk par to 3. punktu. Visas atmiņas un skils kas uzkrāts dzīves laikā 🙁 Man ir fantāzija, ka iespējams nākotnē būs tāda iespēja no cilvēka smadzenēm izsūkt to visu informāciju un integrēt viņu kautkādos kustīgos/statiskos objektos (Vāzes, pieminekļi untt) kuros ir jaudīgs pc ar lielu cietā diska ietilpību un to visu sajūgtu kopā ar kādu mākslīgā intelekta programmatūru kura spētu strādāt reālā laikā ar tiem datiem un turpināt rakstīt atmiņā. Tā būtu iespējams piedzīvot bērnu->bērnu kāzas/dzimšanas dienas un citus labus mirkļus.
3. Tā nu tas ir iekārtots lai gan cilvēki negrib to pieņemt . Kā jau minēju 2. punktā priekš manis ir svarīgāka tā atmiņa nevis ķermenis. Arī dzimšanas dienā nuzskatu ka ir pareizi teikt apsveicu, ar ko tu mani apsveic ? ka ar vienu gadu pietuvojos tuvāk nāvei? :/
Dzirdēts un lasīts par šo ir daudz. Viena teorija piem. iespiedusies prātā. Precīzi tagad neatceros, bet bija kaut kā tā, ka nomirstot cilvēks izcieš vēlreiz visas ciešanas, kas dzīvē piedzīvotas, tad pa vidu vēl kaut kas, ko neatceros 😀 un beigās pārdzimst kādā citā dzīvā būtnē, atkarībā kāds bijis iepriekšējā dzīvē. Ja bijis slikts cilvēks, tad kādā zemāk attīstītā būtnē, ja labs, tad cilvēkā un tml. Nu šo kaut kā visvairāk atceros, bet daudzām niansēm arī negribu ticēt. Atceros, ka laiku atpakaļ radīja filmu par reinkarnāciju, kur bērni atcerējās perfekti iepriekšējo dzīvi. Nu varbūt arī tur bija šis tas piedomāts, bet domāju, ka nav dūmu bez uguns un kaut kas tomēr ir pēc tās nāves. 🙂
1. variants diezgan interesants, bet tikai ja ņem vērā to, ka elle nav ar piķa katliem un tamlīdzīgām extrām, es vairāk tiecos domāt ka paradīze un elle ir kkas līdzīgs citai dimensijai, ko parastie mirstīgie neredz. Tas arī saistās ar 2. variantu, jo cilvēkam nomirstot atdalās tie X-grami masas(laikam dvēsele vien būs). Manējam patikt domāt, ka dvēseles aizveļās uz kādu vietu kur attīrās no visiem mēsliem kuri sakrājušies dzīves laikā, lai pēc tam varētu reinkarnēties. A tie kuri atcerās, nu gan jau ka kkāda grāmatvedības kļūda vien ir.
Niideejs
Pārdzimt uz zemāku līmeni (kā te daži teica) nevar (t.i., nākošājā ciklā tu, tagad būdams cilvēks, nevari būt, teiksim, suns), bet vari vairākas reizes būt esošajā attīstības līmenī. Tiesa, dvēsele var labprātīgi ilgāk uzkavēties tajā pašā līmenī ar kādu konkrētu mērķi – te nu ir izskaidrojums retajiem, patiesajiem ģēnijiem dažādās jomās.
Ucja
Cilvēki (vairākums) nekad nav varējuši samierināties ar to, ka neaptveramajā laika plūdumā viņi nav pat mirkļa vērti, tāpēc arī radušās visas tās fantāzijas par reinkarnācijām, paradīzēm un tamlīdzīgām blēņām.
Fox: te neliels rakstiņš par tevis pieminēto Deja Vu efektu…
zinātnieki ar par to daudz sprieduši … un te ir 2 teorijas ar nelielu ievadu… copy/paste no wikipedia, jo tur diezgan ērti pārskatāms…
Scientific research
Since the last years of the 20th century, déjà vu has been subject to serious psychological and neurophysiological research. Scientifically speaking, the most likely explanation of déjà vu is not that it is an act of “precognition” or “prophecy”, but rather that it is an anomaly of memory giving the impression that an experience is “being recalled”.
This explanation is substantiated by the fact that the sense of “recollection” at the time is strong in most cases, but that the circumstances of the “previous” experience (when, where, and how the earlier experience occurred) are quite uncertain. Likewise, as time passes, subjects[where?] can exhibit a strong recollection of having the “unsettling” experience of déjà vu itself, but little or no recollection of the specifics of the event(s) or circumstance(s) they were “remembering” when they had the déjà vu experience. In particular, this may result from an overlap between the neurological systems responsible for short-term memory (events which are perceived as being in the present) and those responsible for long-term memory (events which are perceived as being in the past). The events would be stored into memory before the conscious part of the brain even receives the information and processes it.
Another theory being explored is that of vision. As the theory suggests, one eye may record what is seen fractionally faster than the other, creating that “strong recollection” sensation upon the “same” scene being viewed milliseconds later by the opposite eye.[3] However, this one fails to explain the phenomenon when other sensory inputs are involved, such as the auditive part, and especially the digital part. If one, for instance, experiences déjà vu of someone slapping the fingers on his left hand, then the déjà vu feeling is certainly not due to his right hand experiencing the same sensation later than his left hand considering that his right hand would never receive the same sensory input. Also, persons with only one eye still report experiencing déjà vu or déjà vécu (a rare disorder of memory, similar to persistent déjà vu). The global phenomenon must therefore be narrowed down to the brain itself (say, one hemisphere would be late compared to the other one).
man iepatikās m_janis teorija 😀 Varu piemetināt, ka tādā variantā dvēsele drošvien netiek pilnībā notīrīta, bet attīrīta no nevajadzīgām drazām, saglabājot vērtīgo.
EDIT: Tomēr varu arī oponēt šai teorijai, jo no kurienes tad rodas tās viszemākā līmeņa dvēseles? – uzštancēt no nekā viņas nevar, tātad šī teorija varētu darboties tikai tad ja attīstība notiek cikliski – līdz robežai (līmenim) , pēc kuras dvēsele tiek notīrīta pavisam un pāriet uz sākuma līmeni.
Vispār ir daudz teoriju, un visas ir arī samērā ticamas…
*Sātanam
Preses relīzes