Eiropas mobilie operatori grib bloķēt visas reklāmas

[samurajs]

Kā ziņo Financial Times, Eiropas mobilie operatori grib nākotnē bloķēt visas reklāmas mobilajā internetā serveru līmenī. Īpaši tas attiecas tas uz Googles mērķreklāmām. Protams, to, kas iebūvēts konkrētā lapā, nobloķēt nevar, bet mūsdienās gandrīz vienmēr reklāmas pievienotas caur saitēm. Viens no šādiem provaideriem jau iegādājies bloķēšanas programmatūru no Izraēlas firmas Shine.

Operatori izmanto nepilnības likumdošanā. Ja ASV kaut ko izgriezt no web lapas skaitītos gandrīz vai nāves grēks, tad Eiropā daudz kur tas vienkārši netiek regulēts. Un kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Ja neiejauksies Eiropas Komisija, un operatori saņems brīvu vaļu, beigas tam var būt fatālas. Pirmkārt – neganta pretreakcija no interneta gigantu kā Google vai Facebook puses. Otrkārt – līdzšinējie reklāmas sponsorētie bezmaksas resursi sāks prasīt maksu. Treškārt – sāksies interneta izdevumu bankrotu vilnis.

Ko tad īsti grib mobilie operatori? Protams, web lapu izbrīvēšana no reklāmām, īpaši animācijām, ir izdevīga, jo ievērojami samazinās interneta trafiku; tas ļaus pie tā paša bāzes staciju skaita iespiest tanīs vairāk klientu un palielināt ātrumu. Bet pats būtiskākais ir izrādīt spiedienu uz Googli un tā meitas firmu Youtube. Operatori uzskata, ka Googles u.c. interneta gigantu pienākums ir padalīties peļņā – jo galu galā caur viņu tīkliem iet tā pati Youtube.

Attēlā: Tik Facebook ieņem no maksājumiem, klasiskajām reklāmām un mobilajām reklāmām.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_facebookvervierfachtumsatzmitmobilerwerbung1391084317112_1.jpg[/img]

Un ko user vulgaris? Protams, sākumā viņam patiks, ka visas web lapas ir bez reklāmas. Tas pats ar visām Android aplikācijām. Lai radītu demokrātijas ilūziju, sākumā reklāmu bloķēšanu piedāvās kā Opt-in izvēli. Gribi – skaties reklāmas. Negribi – izslēdz. Bet kad pēc laiciņa visur sāks prasīt naudu – var savilkties skābs ģīmis…

[img]https://notepad.lv/userpix/28_wieadblockerdasinternetzerstoeren1408176885012_1.jpg[/img]

Avoti 1, 2.

[Andron MacBeton]

Bla bla bla, ļer ļer ļer! Reklāmas ir deģenerējoši sūdi un tās ir jāaizliedz tāpat kā sektanti.

[usins]

NU labi, reklāmas griež ārā. Bet, kur teikts, ka nefiltrēs “nevēlamo” saturu?

[Nē]

“Operatori uzskata, ka Googles u.c. interneta gigantu pienākums ir padalīties peļņā – jo galu galā caur viņu tīkliem iet tā pati Youtube. “

Kas tās par kārtējām zvērībām no Eiropas puses? Par pakalpojumiem varu maksāt ne tikai skatoties reklāmas.. Tagad par katru pakalpojumu operatori vēlēsies iekasēt naudu?

Nevajag kārtējo reizi meklēt veidus, kā pelnīt uz ASV uzņēmumiem. Vajag strādāt!

Man ir tiesības skatīties reklāmas un nemaksāt par pakalpojumu. Noslogo trafiku, operator? Tev par to maksā! Ne visiem ir vēlme un vajadzība maksāt par pakalpojumiem, kā to dara MacBekons.

Gaidu nākamos tiesu darbus un apsūdzības no ES vai to uzņēmumu puses, nopietni. Cirks, neatejot no mājas.

[Crow]

Pa lielam jā, bet es atkal redzu tā (vismaz virspusēji – skaidrs, ka apakšā ir tikai kāposts), ka reklāmas ir nevajadzīgs saturs, kuru neviens nafig neprasīja. Tātad operatoriem lietotāji piespiedu kārtā maksā par to, ko tiem uzspiež un no kā vēl iedzīvojas kāda trešā puse. No fair!

[Y]

Pēc viņu loģikas sanāk, ka ne jau Google vien ar ienākumiem vajag dalīties, bet katrai Web-lapai, notepad to starpā, kuriem ienākumi no reklāmām.

Samurai, turies. 😀

[Crow]

Situācija, protams, dzīvē tā neizvērtīsies – būs masu brīvo resursu aizklapēšana forever. Bet es pamatā neiebilstu pret maksas portāliem. Š o pašu Notepad, tā kā es te muldu labi daudz un ne maz, nebūtu žēl pabalstīt oficiālā kārtā par kaut kādu sverh-simbolisku summu. Domājams, satura kvalitātes līmenis šāda tipa portālos celtos kaut uz tā rēķina, ka nebūtu visādu kluču un citu troļļu. Kā arī, ja cilvēks maksā, viņš parasti cenšas to atgūt, paaugstinās aktivitāte utt..

Neowin tiku maksājis Sub +2 reizi gadā divus gadus, lai nebūtu reklāmu + atbalstītu portālu. Nejūtos izmetis naudu kaut par piemēru tāpēc, ka atsevišķi raksti ļoti palīdzēja darbā. Tāpat arī traukos maksāju par statistiku nevis tāpēc, ka man krata, kas mani lūr (profils tāpat ir publisks), bet tāpēc, ka esmu nobloķējis praktiski visu viņu parasto ienākumu straumi, abet viss maksā tik, cik tas maksā.

[Nē]

Tiešā veidā reklāmas neviens neprasa, taču esmu pārliecināts, ka, ja tiktu veikta aptauja, cilvēki izvēlētos bezmaksas ziņu lapu ar reklāmām (saprātīgā daudzumā), nevis maksas ziņu portālus. Te pat nevajag aptauju, vajag paskatīties apkārt – cik gan mums ir to maksas portālu? Pieprasījums dara savu.

Otrkārt, nesaprotu, kas dod tiesības operatoriem papildus iekasēt naudu par reklāmām, ja klients JAU par reklāmas ielādes trafiku ir samaksājis? Googles situācijā tu skaties reklāmas, tu par reklāmas ielādes trafiku esi papildus samaksājis + operators vēl daļu no reklāmas ienākumiem būs ielicis kabatā. Operatoru iniciatīva neko neatrisina, jo šaubos, ka lielie, ar reklāmu pelnošie milži, mainīs stratēģiju. Viss šis bezsakars tikai palielinās reklāmas cenu. Un novedīs pie mazo lapu slēgšanas, jo cilvēki negrib maksāt. Ne visi domā kā tu.

Kurš vispār var noteikt, kas cilvēkam ir vajadzīgs un kas – nē? Lapas noformējums arī var atsaukties uz iztērētajiem megapriekiem. Te var turpināt un turpināt.

Uzskatu, ka Eiropai vajadzētu iemācīties mazāk bāzt šņukuru tur, kur nevajag.

[Nē]

Notepad jau tagad drīkst kļūt par maksas vietni. Tiesa, auditorija te noplaktu uz pusi un sanāktu mazs cīsiņburziņš.

[iKey]

Daudzas reklāmas ir sasodīti kaitinošas, piemēram, ja aplūkoju datora versiju, un baukš! Reklāma pa visu ekrānu, un nevar to novākt. Kā arī daudzas reklas hostējas uz citiem servakiem, kuriem tas ātrums nav no tiem fiksākajiem, bieži vien sanāk aizšaut uz ne to saiti

[Crow]

Quote:

ja tiktu veikta aptauja, cilvēki izvēlētos bezmaksas […] jo cilvēki negrib maksāt. Ne visi domā kā tu.

Tā gan, bet patērēt grib. Un vēl brēc, kad nau kaut kas pa prātam. Ir jau mums tepat viens tāds subjekts, kas katrā atbilstošā tēmā atzīmējās “un es kačāšu un močīšu, un mani neviens neapstādinās”.

Es saprotu, tāda ir pasaules kārtība – patērētāji arvien izvēlēsies vieglāko variantu. Paņem spainīti ar meža ogām, iesver līdzi “ziemas ķiršus”. Man tāds sajaukums – kā lai pasaka – negaršo.

Kurš izlems? Tāpēc jau tā Eiropa izlemj, ka viņiem Eiropas valstu pilsoņi ir deleģējuši ne tikai tādas tiesības, bet pat pienākumu. Cik nu labi tas izdodas, to lai katrs vērtē pēc savas olekts.

Bet varbūt es vēl pajautāšu tā – vai jūs parakstītos, teiksim, papīrus formēt, bruģi likt, transportu vadīt, bet tā vietā, lai saņemtu cieto algu vai aprēķinu pēc padarītā, jums jāvalkā paltraks kā sportistiem – no vienas vietas noķēpāts ar sponsoru bļitkām – un maksāts tiks pēc tā, cik uz jums dienā ar pirkstu parāda (clicks), turklāt pusi no tā paša paņems Google, bet trīs ceturtās no otras puses – vēl visa apakškantoru varza? Apdomājiet rūpīgi, tā kādu dienu var izrādīties realitāte.

[Nē]

Lai tava analoģija būtu perfekta, bruģētājam ir jāsniedz iespēju strādāt arī “tradicionālu” darbu. Viss slēpjas izvēlē. Gribu – nemaksāju un skatos reklāmas, negribu skatīties – maksāju. Tā ir brīvība. Neviena institūcija nedrīkst teikt “tu nedrīksti pārmaksāt par datu pārraidi reklāmu ielādes dēļ!” vai “tu nedrīksti nemaksāt par portālu, skatoties reklāmas!!”

Starp citu, kas gan parastajam cilvēkam ir bez bezmaksas ziņu portāliem? Televīzija, kur reklāma filmas laikā aizņem 1/5 no filmas raidlaika? Reklāma sniedz bezmaksas ziņu lapām lielāku peļņu un iespēju tautai pavēstīt jaunumus. Pazaudējot lapas, kas bezmaksas un kvalitatīvi prot pavēstīt tautai jaunumus, tauta pazaudē vienu ērtu un efektīvu mediju telpu. Vai arī šai mediju telpai krasi pazeminās kvalitāte.

Ceru uz Eiropas Komisijas veselo saprātu, savādāk viņi būs sev kājā iešāvuši, cenšoties kartējo reizi trāpīt jeņķa kājā.

[Crow]

Bruģētājam tāda iespēja tiks dota – viņš varēs iet sēnēs. Institūcijas nedrīkst… БУК izsauc Hominidae-1, lai uzskatāmi paskaidrotu, ko šeit uz Zemes drīkst un nedrīkst. Enīvej, reiz tā panesās bazars, institūcijas te vēl nemaz nav iesaistītas. Smaku taisa operatori, kam žadno attīstīt datu infrastruktūru, kas netur stundām, ne dienām pieaugošo trafiku – reklāmas viņu uztverē ir lieka tīkla slodze. Patērētājiem vairumam besī, daudzi ignorē, daļa bloķē, bet pa vadiem un gaisu viņas aiziet visiem. Secinājums loģisks, ne? Komisāri vēl nav nemaz pamodušies. Kad tas notiks, tad – jā, protams – berzēs rokas par izdevību iezāģēt jeņķiem, bet ka tik vairāk nesanāk atzīt savu bezspēcību, nevis diktēt regulas. Atcerēsimies kaut vai kā ITU-R bija spiesti piekāpties operatoriem, kas sāka LTE saukt par 4G, kaut tā galīgi nebija domāts. Īstais 4G jeb IMT-Advanced, visticamāk, jau sauksies 5G. Līdzīgi operatori var uzspiest savu taisnību arī tagad.

*ahem*

Bet labi, tagad pacēli vēl vienu, labāku jautājumu. Kuras ir tās ziņu lapas un avoti, kas sniedz kvalitatīvu informāciju? Vai pareizāk – ir informācijas pirmavoti, nevis n-tās pakāpes atgremotāji? Tie paši, kas jau gadu desmitiem: aģentūras AFP, Reuters, AP, Interfax, pašiem mums BNS un LETA. Tad ir izdevēju lielais trijnieks CBS, NewsCorp un Pearson, internetos ir vēl daži vairāk – Advance, IDG un AOL – kam pieder deviņas desmitās ziņu portālu.

TV un radio pārbāzts ar reklāmām? Labi, bet tur ziņas ir mazākā programmas daļa, turklāt ir pašiem savi korespondenti. Papildus tam var būt izklaide – mūzika, filmas, seriāli, šovi, sports – kā arī oriģinālraidījumi, savukārt presē vispār oriģinālsaturs ir praktiski viss, kas nav reklāmas. Internetos signāla/trokšņa attiecība ir krietni vien sliktāka.

…

Jā, pāriet atpakaļ pie laikrakstu/žurnālu principa būtu krietns solis atpakaļ un reklāmas jau no tā nekur nepazustu (vienīgi Google nahren paputēs, līdz to iegādāsies Ruperts Mudaks – ja vēl elpos – par ļimaku vai diviem). Bet zini… ja priekšā ir smirdoša sūdu čupa, varbūt labāk tomēr ir pakāpties atpakaļ un mēģināt to apiet.

Vai es jau izklausos pēc msh un betona sliktākā stila apvienojuma? Tad labi. Tā arī drīz būs.

[msh]

“Internetos signāla/trokšņa attiecība ir krietni vien sliktāka. “

Beidz liet čugunu 😀 Internetā es sēžu, priekš televīzijas skatīšanās man mājās nav pat aprīkojuma, diez kāpēc.

[Nē]

Vairumam patērētāju besī reklāmas, tāpat kā besī samaksāt par produktiem, strādāt un maksāt ceļu nodokli. Reklāma ir samaksas veids, tas ir ierocis, lai tu par neko nemaksātu tiešā veidā. Jau teicu – ja cilvēks tiktu nostādīts izvēles priekšā – maksā vai skaties reklāmas, es zinu atbildi. Kad reklāmas būs personalizētākas un advancētākas (un tas notiks), tu pat šīs reklāmas nemanīsi. 😛

Par ziņu portāliem un avotiem – atgremo vai nē, vērpj intrigas vai nē, bet visi šie TVNET un Delfi ir ļoti efektīvi veidi, lai apziņotu tautu. Manis pēc lai tiešo informācijas sniegšanu veic LETA un citi tādi, es šeit konkrēti par samaksas veidu runāju. Internets kā ziņu resurss ļoti vājināsies, ja tiks iegrožotas reklāmas. Gribi vai nē, bet daudziem reklāmas patīk labāk, nekā simboliska ikmēneša summa. Pats ļoti mīlu par visu ko samaksāt, teiksim, mūziku, filmām, aplikācijām un OS, taču es zinu, ka būs daļa, kas veidos kopīgus kontus ziņu portālos, kāds sāks vēl šīs maksas ziņas pārpublicēt savā bezmaksas blogā vai velns zina kur. Mēs taču zinām, cik ļoti cilvēki cīnās pretī maksas produktiem, skaļi gavilējot, ka informācijai ir jābūt par velti un rakstu autoriem un žurnālistiem ir jāpārtiek no svaiga gaisa un lasītāju mīlestības.

Tak ļausim attīstīties reklāmas sektoram, lai varētu pieprasīt “samaksu” no kapeikp*sējiem pēc iespējas neuzkrītošāk, bet paši mēs varētu atbalstīt maksas resursus. 🙂

PS: Google nekur neizputēs, cilvēkiem patīk bezmaksas OS, kas samazina telefona cenu, patīk lieli, ietilpīgi mākoņservisi, par ko nav jāmasā. Googlei vienmēr būs no kā baroties.

PPS: Lai tevi pakaitinātu, ieskicēšu savu nākotnes vīziju – tev ir iespēja lietot bezmaksas mūzikas servisu, vari klausīties dziesmas offlainā utt. Līdz ko tev aptrūksies dziesmas, ko klausīties, tu gribēsi baroties ar jauniem, nedzirdētiem skaņdarbiem. Uzspiežot pogu, kas meklē jaunas, tavai gaumei atbilstošas dziesmas (jeb tagad tas būtu Play Radio), lielāks uzsvars būs koncentrēts uz sponsorētajām dziesmām, jebšu dziesmas, kuras izdod jauna, nezināma grupa, bet kura ir samaksājusi Googlei piķi par to, lai Google šīs jaunās grupas dziesmu tā spilgtāk integrētu savos mūzikas meklēšanas servisos. Rezultāts – tu atradīsi jaunas grupas, dziesmas, kuras tev patīk (jo šie servisi ļoti labi zinās, kas tev patīk), bet jaunā grupa iegūs sev, iespējams, lojālu klausītāju, kurš tagad būs topošais koncetru apmeklētājs un pārējo dziesmu klausītājs. Ak jā, un pa retam šis mūzikas serviss tev ieteiktu vislabāko vietu, kur nopirkt tieši to, ko tev vajag. Ko tev vajag šis reklāmuzņēmums būs uzzinājis tāpēc, ka tu labprātīgi būsi izlicis savās mājās sensorus ledusskapjos un putekļu sūcējos, kas atvieglotu tavu dzīvi un kas ietilptu zem nu jau slavenā “Internet of Things” vārdu salikuma. Un viss būs par velti, maku nebūs jāatver. Izņemot šie novērošanas sensori tavās mājās – tie gan būs pēc gadiem jāpērk jauni, lai gan kas zina, varbūt arī šiem produktiem cenas būs daļēji subsidētas. 🙂

[Aldis]

Operatori domā, ka Google šiem peļņu nosmeļ ar reklāmām, nu gūgls var izslēgt visus savus servisus mobilajiem i-netiem 😀 Par iemeslu – mobilie operatori nosmeļ tiem peļņu! 😀

[Nelabojams]

Man nav nekādu iebildumu pret reklāmām, ja vien tās netraucē lapas pamata materiāla uztverei:

1) neaizsedz vai citādā veidā nebloķē to,

2) netraucē pamatmateriāla uztverei ar ņirbošiem/ātri kustīgiem elementiem. Jāsaka, ka tādi traucē arī tad, ja ir paša pamatmateriāla sastāvdaļa, kas sevišķi ir iecienīts dažādās provinces mājaslapās;

3) neaizņem pārāk lielu daļu lapas laukuma (teiksim, vairāk par 1/4, nu, labi, 1/3),

4) nepalaiž nepieprasītus servisus (automātiska video, skaņas atskaņošana u.c. draza).

[Nē]

^THIS!

[Nelabojams]

WTF?

[Nē]

…

[Autors]

Ieraksti